Peipusa reģiona Apmeklētāju centrs

"Tasku" ir tirdzniecības centrs, kurš atrodas Tartu pilsētas centrā. Šeit atradīsi gandrīz 50 iepirkšanās un pakalpojumu vietas, tostarp modes preces no unikālām preču zīmēm, Apollo kino, 24/7 GYM! fitnesa zāli, Rimi pārtikas veikalu, aptiekas un mājīgo "Rahva Raamatu" grāmatu veikalu, kurā vari aizmirst par laiku stundām. Ģimenēm ar bērniem ir vecāku-bērnu istaba, rotaļu istaba un ģimenes autostāvvieta. "Tasku" atradīsi pasaules garšām pilnu maltīti, kuras baudot, ļoti iespējams, pavērsies vislabākais skats uz Tartu pilsētas centru! Blakus iepirkšanās centram plūst Emajegi upe. Apmeklē modes templi Tartu pilsētas centrā!

Ahjas muiža ir būvēta viduslaikos (1553. gadā). Baroka stila Ahjas muižas divstāvu galvenā ēka ar četrslīpju jumtu, kas tika pabeigta 1740. gadu beigās, bija viena no greznākajām ēkām tā laika Dienvidigaunijā. No 1929.-1997. gadam kungu mājā darbojās skola.2007. gadā ēkā izcēlās ugunsgrēks, un no ēkas palika vien mūri. Ir saglabājušās vairākas muižas palīgēkas, lai gan vairums no tām ir pārbūvētas. Kā apskates objekts ir aplūkojams skaistais parks ar dīķi, kas ir iekļauts dabas un kultūras mantojuma sarakstā.Muiža kopā ar savu parku daudziem ir pazīstama, pateicoties grāmatai "Mazais Illimārs", kura sarakstīta, balstoties uz Ahjas tautas rakstnieka Frīdeberta Tuglasa bērnības atmiņām.

Piemineklis Oskaram Lutsam tika uzstādīts 1987. gadā, un tā autori ir A.Rimms (A. Rimm) un A.Murdmā (A. Murdmaa). Oskars Luts (1887-1953) bija Igaunijas tautas rakstnieks. Viņa pazīstamākais un lasītāju iemīļotākais darbs ir uz skolas atmiņām balstītā, liriski humoristiskā grāmata "Pavasaris" ("Kevade"). Viņš sarakstījis arī daudzas lugas, stāstus bēriem, atmiņas un feļetonus. Tartu, Rīgas ielas 38. namā, kur rakstnieks pavadīja savas dzīves pēdējos 17 gadus, ir iekārtots viņa muzejs. Oskars Luts ir apbedīts Tartu Paulusa kapsētā.

Väimela muiža pirmo reizi tika minēta jau 1590. gadā. Galvenā ēka tagadējā izskatā ir jau no 1952. gada. Saglabājusies ir rijas ēka, spirta rūpnīca, kūts strādnieku dzīvojamās telpas, koka darbnīca, klēts-žāvētava, siena šķūnis, šķūnis un pienotava. Pēdējais muižnieks te bija Bernhards fon Loewens.Šobrīd muižu apsaimnieko Verumā Profesionālās izglītības centrs. Muižas parks ir veidots18. gadsimtā. Tajā galvenokārt aug liepas, kļavas un ozoli. Väimela Alajärves un Mäejärves ezerus apvieno neliels strautiņš. No Alajärves ezera uz dienvidiem, Matussārē atrodas Väimelas muižnieku apbedījuma vieta un 1885. gadā celtās kapličas drupas.Īpašums ir apskatāms tikai no ārpuses.

Dienvidigaunijas brīvības cīnītājiem veltītais piemineklis ir nezināma karavīra figūra, kas stāv uz augstas pamatnes, pie jostas ir zobens un rokās plīvo karogs, otra roka ir augstu pacelta. Sākotnējais piemineklis tika atklāts leitnanta Juliusa Kuperjanova 31.dzimšanas dienā 11.10.1925, bet padomju varas nopostīts 1940. gada 21. septembra naktī. Brīvības piemineklis no jauna tika atklāts 16.08.2013 tā kādreizējā atrašanās vietā Kuperjanova ielā. Pieminekļa projektu un statuju 1925. gadā izgatavoja Amandus Adamson, kurš piedalījās arī pieminekļa bronzas figūras liešanā Itālijā. Bronzas figūru tās oriģinālajā izmērā atjaunoja skulptors Jaak Soans. Restaurācijas projekta organizētājs ir majors Meelis Kivi.

18. gadsimtā Rātslaukuma galā tika izbūvēts Baltijas zemēs pirmais akmens tilts ar divām triumfa arkām un paceļamu vidusdaļu. Tilts bija veltījums Krievijas imperatorei Katrīnai II un kustībai tas tika atvērts 1784. gadā. Tilts tika iznīcināts Otrā pasaules kara laikā, taču aplūkot iespējams 2004. gadā uzstādīto tilta maketu (autore Tīju Kirsipū).

Valgā dzimušais svarcēlājs Alfreds Neilands (1895-1966) ir pirmais Igaunijas olimpiskais čempions. No 1920. gada Antverpenes olimpiskajām spēlēm A. Neilands atgriezās ar zelta medaļu. Veiksme pavadīja viņu arī Parīzes olimpiskajās spēlēs, kurās viņš ieguva sudraba medaļu. Noderīgi zināt: * Bronzas pieminekļa autors ir skulptors Mati Karmins. *No Valgas cēlies arī pirmais zināmais igaunis, kas piedalījies olimpiskajās spēlēs - Hermanis Lerhenbaums, kurš piedalījās 1896. gada Atēnu spēlēs ASV flotes airētāju komandā.

14. gadsimtā celtā, gotiskā stila Sv. Jāņa baznīca Tartu, ir viena no vecākajām baznīcām Igaunijā, un tā izceļas ar unikālām terakotas skulptūrām, kas tiek uzskatītas par retām visā Eiropā. Sākotnēji baznīcā bija vairāk nekā 1000 ar rokām darinātu terakotas statuju, no kurām saglabājušās aptuveni 200. Katra skulptūra ir unikāla, kas ir radījusi pieņēmumus, ka tās attēlo toreizējos Tartu iedzīvotājus, vai citus svarīgus cilvēkus. No Sv. Jāņa baznīcas torņa paveras brīnišķīgs skats uz visu vēsturisko Tartu vecpilsētu. Tornī ir 2 bronzas zvani - Pēteris un Pāvils. Katra mēneša pēdējā svētdienā baznīcā notiek dievkalpojums angļu valodā!