Ahjas muiža

Adaveres muiža rakstos pirmo reizi minēta 17. gadsimta otrajā pusē. 16.-17. gs. Adaveres muiža piederēja Peltsamā (Põltsamaa) pilij, kas kā Vidusigaunijas nozīmīgais centrs pārvaldīja apkārtējās zemes un ciemus. Masīvā kaļķakmens galvenā ēka tika uzbūvēta 1892.-1893. gadā. Muižas kompleksā ietilpst arī 19. gadsimta beigās celtās palīgēkas - kalpu māja un klēts-graudu žāvētava. 1740. gados izveidotais muižas parks savulaik bija viens no reprezentablākajiem Igaunijas parkiem, taču laika gaitā tas zaudējis gandrīz visu savu lepnumu. Noderīga informācija: * Mūsdienās ēkā atrodas Adaveres Pamatskola. Ziemas sezonā var slidot skolas stadiona slidotavā. * Muižu var apskatīt tikai no ārpuses.

Rannu parks ir muižas laika parks, kas daļēji norobežots ar akmens mūri. Parku ierobežo bijušās muižas saimniecības ēkas un dīķis, kas kādreiz norobežoja vasaļu cietoksni. Parkā bijušā muižas galvenā ēka tika nojaukta pagājušā gadsimta 70. gados. Joprojām ir saglabājusies dārznieka māja, muižas klēts, stallis-kariešu šķūnis un vēl dažas ēkas. Muižas ēkas vietā ir izveidots tautas nams. Parks ir paredzēts atpūtai, pastaigām ar bērniem un sportam (volejbols, basketbols). Šī ir vieta, kur joprojām var izjust muižas laika īpašnieku bagātību un lieliskās ainavas.2006. gadā tika uzstādīts piemiņas akmens par godu Rannu kaujai. 2016. gadā tika atklāts soliņš rakstniekam Matam Trātam.

Pavadi aizraujošu kultūras pilnu dienas braucienu Sīpolu ceļā, kas iepazīstinās tevi ar sekojošo:* Baltvācu kultūra Alatskivi pilī;* Igaunijas zemnieku kultūra un Kodaveres draudzes apriņķis Juhana Līva muzejā vai Kodaveres tautas mantojuma centrā;* Krievu vecticībnieku kultūra Peipsimā tradīciju mantojuma centrā vai Kolkjas vecticībnieku muzejā;* vietējā sīpolu audzēšanas tradīcija Kostjas sīpolu saimniecībā (ar garšīgiem sīpolu pīrāgiem un patvāra tēju). Katrā vietā grupu sagaidīs vietējais gids, kurš zina daudz stāstu par vietējo dzīvi. Ja nepieciešams, ir iespējams pasūtīt transportu no piemērotas sākuma vietas, kā arī izmitināšanu un ēdināšanu.

Järveres muiža ir celta kā Sõmerpalu palīgmuiža Vagulas ezera krastā 1766. gadā. Muižas dibinātājs bija Sõmerpalu muižas īpašnieks filozofijas doktors Frīdrihs Aleksandrs fon Millers ( Friedrich Alexander von Möller). Viņš lika uzcelt Järveres muižu savai mātei, un vēlāk tā tika saukta par vecās kundzes māju. Sõmerpalu un Järveres muižas atdalīja parks kas tika izveidots 1830.gadā. Šajā parkā jau tajā laikā bija apskatāmas apmēram 200 dažādas koku un krūmu sugas. Padomju laikā muižā bija Veru Mežu apsaimniekošanas centrs. Blakus esošās ēkas tika sakoptas un pārbūvētas 1993. gadā. Kultūras vērtību aizsardzības sarakstā esošā muiža pašlaik ir privātīpašums.

"Pa baronu pēdām" ir ekskursija gida pavadībā Alatskivi muižas sirdī. Mēs stāstīsim stāstus par vecajām ēkām un kopā centīsimies izprast muižu pārvaldīšanas gudrības. Mēs gūsim priekšstatu par to, cik daudz zemes, māju un cilvēku bija nepieciešami vienas muižas pārvaldīšanai, un cik lielu ietekmi Alatskivi pils pārvaldnieku (Nolkenu) laiks ir atstājis uz Alatskivi.Par gidu šajā ekskursijā būs viena no labākajām muižas ekspertēm Igaunijā un Alatskivi pils restauratore Killi Musta. Ekskursijas ilgums kopā ar gidu ilgst līdz pusotrai stundai.Grupas lielums līdz 40 dalībniekiem, cena 40€ neatkarīgi no dalībnieku skaita.Ieteicams pasūtīt vismaz 3 dienas iepriekš.

Skaistā Moostes ezera krastā atrodas Nolkenu dzimtas valdīšanas laikā celtā Moostes muiža. Papildus greznajai centrālajai ēkai Moostes muižas lepnums ir arī viens no Igaunijas grandiozākajiem seno laiku stilā būvētajiem palīgēku kompleksiem. Lielākā daļa ēku ir būvētas no laukakmeņiem un dekorētas ar ķieģeļiem. Lielisku iespaidu atstāj apkārtējais parks, kas iekārtots angļu stilā. Muižas galvenajā ēkā darbojas skola, un renovētajā kādreizējā muižas darbnīcā ir atvērts Moostes muižas viesu nams, kādreizējā darba zirgu stallī darbojas Restauratoru darbnīca, muižas pārvaldnieka namā - Mākslas un sociālās prakses centrs, bet kādreizējā lopu kūts ir pārbūvēta par 500-vietīgu koncertzāli.

Väimela muiža pirmo reizi tika minēta jau 1590. gadā. Galvenā ēka tagadējā izskatā ir jau no 1952. gada. Saglabājusies ir rijas ēka, spirta rūpnīca, kūts strādnieku dzīvojamās telpas, koka darbnīca, klēts-žāvētava, siena šķūnis, šķūnis un pienotava. Pēdējais muižnieks te bija Bernhards fon Loewens.Šobrīd muižu apsaimnieko Verumā Profesionālās izglītības centrs. Muižas parks ir veidots18. gadsimtā. Tajā galvenokārt aug liepas, kļavas un ozoli. Väimela Alajärves un Mäejärves ezerus apvieno neliels strautiņš. No Alajärves ezera uz dienvidiem, Matussārē atrodas Väimelas muižnieku apbedījuma vieta un 1885. gadā celtās kapličas drupas.Īpašums ir apskatāms tikai no ārpuses.

Pikajerves muiža, kas pazīstama arī ar Cantervillas pils nosaukumu, iespējams ir viena no mājīgākajām Igaunijas muižām. Muižas galvenā ēka (celta 1908. gadā) ar krāsainajām, no laukakmeņiem celtajām palīgēkām atrodas skaitā, kalnainā apvidū, uz ezera krastā esoša pakalna. Muižas galvenās ēkas gaiteņu sienas grezno ainavu un portretu gleznojumi, telpās izvietotas antīkas mēbeles, bet lustru gaisma piešķir telpām svinīgu un romantisku noskaņojumu. Šobrīd muižas komplekss ir privāts īpašums, kurā tiek rīkoti dažādi svinīgi pasākumi un tiek piedāvāti izmitināšanas pakalpojumi.