Sennas kultūras muiža

Adaveres muiža rakstos pirmo reizi minēta 17. gadsimta otrajā pusē. 16.-17. gs. Adaveres muiža piederēja Peltsamā (Põltsamaa) pilij, kas kā Vidusigaunijas nozīmīgais centrs pārvaldīja apkārtējās zemes un ciemus. Masīvā kaļķakmens galvenā ēka tika uzbūvēta 1892.-1893. gadā. Muižas kompleksā ietilpst arī 19. gadsimta beigās celtās palīgēkas - kalpu māja un klēts-graudu žāvētava. 1740. gados izveidotais muižas parks savulaik bija viens no reprezentablākajiem Igaunijas parkiem, taču laika gaitā tas zaudējis gandrīz visu savu lepnumu. Noderīga informācija: * Mūsdienās ēkā atrodas Adaveres Pamatskola. Ziemas sezonā var slidot skolas stadiona slidotavā. * Muižu var apskatīt tikai no ārpuses.

Senākās ziņas par Paluperas bruņinieku muižu datētas ar 1582. gadu. 16.-17. gadsimtā muiža piederēja fon Dikeriem, Bronskiem un fon Ferseniem. Ilgāku laiku muiža palika fon Bruiningu īpašumā, tāpēc muižas centrālās daļas tuvumā atrodas arī viņu ģimenes kapi. No šī kompleksa ir saglabājušās vairākas ēkas, kas ir pieminekļu aizsardzībā esošas būves. 2019. gada 28. septembrī pie Paluperas muižas tika atklāts pirmais Elvas pagasta National Geographic dzeltenais logs. Paluperas dzeltenais logs ir inovatīvs saistībā ar to, ka šis ir pirmais logs, kuram ir uzstādīts īpašs apmeklētāju skaitīšanas sensors.

Rakstiskos avotos Veisiku muižas vārds pirmo reizi minēts 1558. gadā. 18.-19. gadsimtā viens no lielākajiem Livonijas muižas īpašumiem stiepās no Peltsamā pievārtes līdz pat Vertsjerves ezeram. Kopumā centrā ietilpa 52 ēkas, daļa no kurām saglabājusies līdz šodienai, bet palīgmuižu un spoguļu fabrikas teritorijās papildus bija vēl 67 celtnes. Veisiku muižnieka Timoteja Eberharda fon Bocka, kas savulaik pēc ķeizara Aleksandra I pasūtījuma izstrādāja Krievijas pirmās konstitūcijas projektu un vēlāk par to tika uz 9 gadiem ieslodzīts Šliselburgas cietoksnī, dzīvesstāsts aprakstīts Jāna Krossa romānā "Ķeizara trakais". Interesanti zināt: Šodien muižas galvenajā ēkā darbojas Veisiku aprūpes nams un ēka apskatāma vienīgi no ārpuses.

Pajusi muiža ir uzcelta 17. gadsimtā. Garā, klasicisma stilā celtā muižas galvenā mūra ēka, visticamāk, tapusi 19. gadsimta sākumā. Tā bija vienstāvu ēka, kuras centrālajā daļā pacēlās trīs logu plata jumta izbūve. Divstāvu ēkas daļu greznoja trīsstūra frontons ar segmentāru logu. Muižas kompleksu papildināja liels daudzums palīgēku un plašs parks. Interesanti zināt: Līdz šodienai saglabājusies muižas galvenās ēkas vidējā daļa un labais spārns, kurā darbojas Pajusi Tautas nams.

Rogosi muižas dibinātājs ir Stanislavs Roginskis no Polijas. No 1629.-1776. gadam muiža piederēja Hermanim fon Lībsdorfam, pēc tam tika dota līdzi pūrā meitai fon Glāzenapu ģimenei. Pēc muižas atsavināšanas no Glāzenaepu dzimtas, sākot no 1934.gada tur darbojās skola. Vietvārdu pārveidošanas laikā 1939. gadā šī vieta ieguva nosaukumu Rūsmē, bet muižas nosaukums ir tomēr pazīstams kā Rogosi. 1990. gada vasarā tēva mājas apmeklēja muižas īpašnieka dēls Otto fon Glāzenaps.Labi zināt: Muižas vārtu tornī atrodas novadpētniecības muzejs, kas apmeklētājiem ir atvērts vasaras sezonā. Kā vēsturiskie avoti par muižu, ir saglabājušies J.K.Broces akvareļi.

Vienstāva akmens muižas ēka ir uzbūvēta 19. gadsimta pirmajā pusē. Ropkas muižas ēkas atrodas abās Ropkas ceļa pusēs. No muižas kompleksa vēl ir saglabājusies kalpotāju māja, kūts, pārbūvēts stallis, klēts, pagrabs un parks. Ropkas muižas parkā ir trīs dīķi, no kuriem vienu plānots atjaunot. Kalpotāju ēkas rietumu pusē, patlaban apbūvētā teritorijā, atradās regulāra plānojuma augļu dārzs. Ēka ir privātīpašumā un apskatāma tikai no ārpuses.

Järveres muiža ir celta kā Sõmerpalu palīgmuiža Vagulas ezera krastā 1766. gadā. Muižas dibinātājs bija Sõmerpalu muižas īpašnieks filozofijas doktors Frīdrihs Aleksandrs fon Millers ( Friedrich Alexander von Möller). Viņš lika uzcelt Järveres muižu savai mātei, un vēlāk tā tika saukta par vecās kundzes māju. Sõmerpalu un Järveres muižas atdalīja parks kas tika izveidots 1830.gadā. Šajā parkā jau tajā laikā bija apskatāmas apmēram 200 dažādas koku un krūmu sugas. Padomju laikā muižā bija Veru Mežu apsaimniekošanas centrs. Blakus esošās ēkas tika sakoptas un pārbūvētas 1993. gadā. Kultūras vērtību aizsardzības sarakstā esošā muiža pašlaik ir privātīpašums.

Lukes muiža aicina iepazīt bijušās bruņinieku muižas vēsturisko arhitektūru un burvīgo parku, kur atrodas īpaša leļļu mājai līdzīga Dārznieka māja, kurā ir informācijas punkts, ekspozīcija par muižu un kafejnīca vasarā. Atjaunotā Pārvaldnieka māja piešķir muižas kompleksam vēsturisko dziļumu. Ūdens čalošana un skats uz dīķiem no paviljona aicina ienirt muižas laikmeta romantikā. Muižas terases, unikālas formas koku aleja un betona lauvu statujas uz kāpnēm rada unikālu un majestātisku atmosfēru, kas ir bērnu iecienītākās. Lukes muižā var organizēt seminārus, piedalīties ekskursijās, koncertos vai piedalīties rokdarbu darbnīcā!