Tehtveres muiža

Järveres muiža ir celta kā Sõmerpalu palīgmuiža Vagulas ezera krastā 1766. gadā. Muižas dibinātājs bija Sõmerpalu muižas īpašnieks filozofijas doktors Frīdrihs Aleksandrs fon Millers ( Friedrich Alexander von Möller). Viņš lika uzcelt Järveres muižu savai mātei, un vēlāk tā tika saukta par vecās kundzes māju. Sõmerpalu un Järveres muižas atdalīja parks kas tika izveidots 1830.gadā. Šajā parkā jau tajā laikā bija apskatāmas apmēram 200 dažādas koku un krūmu sugas. Padomju laikā muižā bija Veru Mežu apsaimniekošanas centrs. Blakus esošās ēkas tika sakoptas un pārbūvētas 1993. gadā. Kultūras vērtību aizsardzības sarakstā esošā muiža pašlaik ir privātīpašums.

"Pa baronu pēdām" ir ekskursija gida pavadībā Alatskivi muižas sirdī. Mēs stāstīsim stāstus par vecajām ēkām un kopā centīsimies izprast muižu pārvaldīšanas gudrības. Mēs gūsim priekšstatu par to, cik daudz zemes, māju un cilvēku bija nepieciešami vienas muižas pārvaldīšanai, un cik lielu ietekmi Alatskivi pils pārvaldnieku (Nolkenu) laiks ir atstājis uz Alatskivi.Par gidu šajā ekskursijā būs viena no labākajām muižas ekspertēm Igaunijā un Alatskivi pils restauratore Killi Musta. Ekskursijas ilgums kopā ar gidu ilgst līdz pusotrai stundai.Grupas lielums līdz 40 dalībniekiem, cena 40€ neatkarīgi no dalībnieku skaita.Ieteicams pasūtīt vismaz 3 dienas iepriekš.

Ilenurmē esošā, labi saglabājusies Ilenurmes bruņinieku muiža (Üllenorm) avotos pirmoreiz minēta 1646. gadā, kad kareivis B. Bousselbergs muižu ieguva kā maiņas preci no Zviedrijas karaļvalsts apmaiņā pret akmens māju Tartu. Parka un kungu nama būvnieks varētu būt grāfs Kankrins (Cancrin), muižas īpašnieks 1856.-1883. gadā.Muiža ir gājusi no rokas rokā, galvenā nodarbošanās – labības audzēšana.1970. gada sākumā kādreizējās Ilenurmes muižas centra daudzās laukakmens ēkas tika piešķirtas Igaunijas Lauksaimniecības muzejam, kas apmeklētājiem ir atvērts no 1981. gada. Muzeja apmeklēšana ir par maksu. Kompleksā ir lapene, ciema šūpoles, zirgu staļļi.

Väimela muiža pirmo reizi tika minēta jau 1590. gadā. Galvenā ēka tagadējā izskatā ir jau no 1952. gada. Saglabājusies ir rijas ēka, spirta rūpnīca, kūts strādnieku dzīvojamās telpas, koka darbnīca, klēts-žāvētava, siena šķūnis, šķūnis un pienotava. Pēdējais muižnieks te bija Bernhards fon Loewens.Šobrīd muižu apsaimnieko Verumā Profesionālās izglītības centrs. Muižas parks ir veidots18. gadsimtā. Tajā galvenokārt aug liepas, kļavas un ozoli. Väimela Alajärves un Mäejärves ezerus apvieno neliels strautiņš. No Alajärves ezera uz dienvidiem, Matussārē atrodas Väimelas muižnieku apbedījuma vieta un 1885. gadā celtās kapličas drupas.Īpašums ir apskatāms tikai no ārpuses.

Sennas (Sänna) kultūras muižas darbība ir vērsta uz atklātas, kultūras un radošo izpausmi veicinošas vides izveidei un kopšanu, bet princips - atturība un alkoholisko dzērienu lietošanas aizliegums!Piedāvājam ekskursijas, semināru telpu nomu, galdniecības darbistabas, Velošķūņa velosipēdu nomu un remonta iespējas. Uz darbistabām un gida vadītajām ekskursijām ir ieteicama iepriekšēja pieteikšanās.Gaidām visus tos, kas vēlas mācīties vai uzzināt ko jaunu. Apmeklētāju centrā darbojas bibliotēka, veikals, jauniešu istaba, biroju telpas, duša un veļas mazgātava.Vērtīgi zināt: blakus muižai atrodas Sennas Debesu trase - Saules sistēmas modelis, kur 1m = 1 milj. km.

Adaveres muiža rakstos pirmo reizi minēta 17. gadsimta otrajā pusē. 16.-17. gs. Adaveres muiža piederēja Peltsamā (Põltsamaa) pilij, kas kā Vidusigaunijas nozīmīgais centrs pārvaldīja apkārtējās zemes un ciemus. Masīvā kaļķakmens galvenā ēka tika uzbūvēta 1892.-1893. gadā. Muižas kompleksā ietilpst arī 19. gadsimta beigās celtās palīgēkas - kalpu māja un klēts-graudu žāvētava. 1740. gados izveidotais muižas parks savulaik bija viens no reprezentablākajiem Igaunijas parkiem, taču laika gaitā tas zaudējis gandrīz visu savu lepnumu. Noderīga informācija: * Mūsdienās ēkā atrodas Adaveres Pamatskola. Ziemas sezonā var slidot skolas stadiona slidotavā. * Muižu var apskatīt tikai no ārpuses.

Vērienīgais neorenesanses stilā celtais muižas ansamblis ar balto galveno ēku tika uzbūvēts G. J. Manteifeļa laikā 1860. gadā. 1918. gadā Juliuss Kuperjanovs Pūrmani pilī izveidoja partizānu bataljonu.Patlaban pilī darbojas Pūrmani Muižas skola.Pūrmani pils tiek iepazīta arī vasarā notiekošā projekta ietvaros „Aizmirstās muižas”. Piedāvājam iespēju pasūtīt ekskursijas arī kungu mājā, muižas parkā un visā Jegavas apriņķī. Muižā apskatīsim dažādus muižas stāvus, kur redzēsim gan grāfienes buduāru, gan slepenās durvis, kas noved uz torni, gan arī grāfa kabinetu un mantu kambari. Pēc iepriekšēja pasūtījuma piedāvājam nakts ekskursijas un ēdināšanu.

Rannu parks ir muižas laika parks, kas daļēji norobežots ar akmens mūri. Parku ierobežo bijušās muižas saimniecības ēkas un dīķis, kas kādreiz norobežoja vasaļu cietoksni. Parkā bijušā muižas galvenā ēka tika nojaukta pagājušā gadsimta 70. gados. Joprojām ir saglabājusies dārznieka māja, muižas klēts, stallis-kariešu šķūnis un vēl dažas ēkas. Muižas ēkas vietā ir izveidots tautas nams. Parks ir paredzēts atpūtai, pastaigām ar bērniem un sportam (volejbols, basketbols). Šī ir vieta, kur joprojām var izjust muižas laika īpašnieku bagātību un lieliskās ainavas.2006. gadā tika uzstādīts piemiņas akmens par godu Rannu kaujai. 2016. gadā tika atklāts soliņš rakstniekam Matam Trātam.