Cantervillas pils (Pikajerves muiža)

Pajusi muiža ir uzcelta 17. gadsimtā. Garā, klasicisma stilā celtā muižas galvenā mūra ēka, visticamāk, tapusi 19. gadsimta sākumā. Tā bija vienstāvu ēka, kuras centrālajā daļā pacēlās trīs logu plata jumta izbūve. Divstāvu ēkas daļu greznoja trīsstūra frontons ar segmentāru logu. Muižas kompleksu papildināja liels daudzums palīgēku un plašs parks. Interesanti zināt: Līdz šodienai saglabājusies muižas galvenās ēkas vidējā daļa un labais spārns, kurā darbojas Pajusi Tautas nams.

Tartu pilsētas muzejs aicina tevi atklāt Tartu pilsētas daudzveidīgo vēsturi un kultūras mantojumu. Pastāvīgā izstāde "Mūsu Tartu" iepazīstina ar Tartu pilsētas rajoniem, stāstot stāstus par Tartu iedzīvotājiem, viņu dzīvi un ikdienas paradumiem. Izstādē varēsi gūt priekšstatu par to, kas padara katru Tartu pilsētas rajonu īpašu, jo katram rajonam izstādē ir sava tēma, un par savu dzīvesvietu stāsta vietējie iedzīvotāji. Turklāt apmeklētājus gaida mainīgas pagaidu izstādes, kas muzejam piešķir svaigu skatu punktu un jaunus eksponātus. Tās atklāj Tartu dažādās šķautnes, sākot no pilsētas arhitektūras un sociālās dzīves līdz mūsdienu kultūras parādībām. Muzejs piedāvā gida un pilsētas ekskursijas, kur gidi ved dalībniekus aizraujošos ceļojumos pa Tartu pilsētas rajoniem. Ekskursijas ir piemērotas gan vietējiem interesentiem, gan viesiem, kuri vēlas Tartu iepazīt dziļāk. Tartu pilsētas muzeja telpas ir iespējams arī iznomāt dažādiem pasākumiem. Nāc un piedzīvo Tartu pilsētas stāstu caur cilvēkiem, vietām un atmiņām.

Ledus laikmeta centrā tu vari ceļot laikā no ledus laikmeta līdz nākotnei. Atklāj Ledus laikmeta centru Tartu apriņķī, Sādjerves ezera krastā. Tā ir vieta, kur satiekas zinātne, daba un pieredze. Tevi gaida interaktīvas izstādes, kas vedīs laika ceļojumā no pēdējā ledus laikmeta līdz mūsdienām un nākotnei, atklājot Visuma, Zemes un dzīvības attīstības stāstu. Ledus laikmeta centra simbols ir mamuti, kas dzīvoja šajā reģionā vēl pirms 10 000 gadiem. Papildus tu satiksi alu lauvu, senbriedi un citus ledus laikmeta dzīvniekus un uzzināsi, kā veidojusies daba. Izstādes palīdz skaidri un aizraujoši izskaidrot klimata pārmaiņu iemeslus, cilvēka darbības ietekmi uz vidi un iespējamos nākotnes scenārijus. Centrā vari kustēties savā tempā, piedalīties tematiskajās tūrēs vai izmantot audiogidu, kas piemērots gan pieaugušajiem, gan bērniem. Ģimenēm draudzīga vide un rotaļīgi risinājumi padara apmeklējumu interesantu jebkura vecuma apmeklētājam. Vasaras sezonā vari papildināt savu apmeklējumu ar braucienu ar plostu Sādjerves ezerā, un visu gadu tevi gaida Ledus laikmeta centra kafejnīca.

Pasakainās Cantervillas pils palīgēkās un apkārtnē ir ierīkots muižas tematikai veltīts tēmas parks-rotaļu zeme, kur jautras nodarbes gaida gan bērnus, gan pieaugušos. Tematiskajā parkā var aplūkot kādreizējo muižnieku pārvietošanās līdzekļus, var iepazīties var viņu nodarbēm, ģērbšanās stilu un galda kultūru. Rotaļu zemes apmeklētājus gaida dažādas atrakcijas: ūdens parks, mašīnas, kāpelēšanas laukums, batuti, labirints, kostīmu istaba un daudz cita interesanta. Ēdināšana: Rotaļu zemes lielajā stallī darbojas kafejnīca. Uz Rotaļu zemi var doties arī ar savu piknika grozu.

Apļa formas stallis ir viena no Sangastes muižas ēkām, kas ir atjaunota par apmeklētāju centru, kā arī kur ir izvietota ekspozīcija „Rudzu grāfs un pasaules brīnumi”.Apļa formas apmeklētāju centra eksponāti stāsta par 19. gadsimta zinātniskajiem brīnumiem un Sangastes pils īpašnieku grāfu Bergu. Izstāde "Rudzu grāfs un pasaules brīnumi" aicina jūs ceļot laikā pirms simts gadiem, kā arī piedāvā iespēju pašiem savām rokām izmēģināt, piemēram, tā laika trenažierus vai citus tehnikas brīnumus. Arī bērniem šeit piedāvājam daudz dažādas aktivitātes gan tehnikas brīnumu zālē, gan arī "pie vecmāmiņas". Nāciet iepazīt un apbrīnot!

Rogosi muižas dibinātājs ir Stanislavs Roginskis no Polijas. No 1629.-1776. gadam muiža piederēja Hermanim fon Lībsdorfam, pēc tam tika dota līdzi pūrā meitai fon Glāzenapu ģimenei. Pēc muižas atsavināšanas no Glāzenaepu dzimtas, sākot no 1934.gada tur darbojās skola. Vietvārdu pārveidošanas laikā 1939. gadā šī vieta ieguva nosaukumu Rūsmē, bet muižas nosaukums ir tomēr pazīstams kā Rogosi. 1990. gada vasarā tēva mājas apmeklēja muižas īpašnieka dēls Otto fon Glāzenaps.Labi zināt: Muižas vārtu tornī atrodas novadpētniecības muzejs, kas apmeklētājiem ir atvērts vasaras sezonā. Kā vēsturiskie avoti par muižu, ir saglabājušies J.K.Broces akvareļi.

Ar ko ir īpaša Tartu Universitāte, un kur parādās universitātes gars?Tartu Universitātes muzejs iepazīstina ar zinātnes un universitātes izglītības vēsturi no 17. gadsimta līdz mūsdienām, kā arī stāsta aizraujošu stāstu par Tartu Doma baznīcu.Muzeja septiņos stāvos jūs gaida:- Tartu Universitātes vērtīgākie dārgumi Mantu kambarī,- Tartu un universitāte gars izstādē "Manas dzīves universitāte",- izstāde "Dāvinātam zirgam zobos neskatās" jeb dāvinājumi universitātei baltajā zālē,- laimes formula Parrota kabinetā,- Trakā zinātnieka kabinets bērniem, kuriem interesē zinātne.Papildus vasarā pagaidu izstādes un skatu platformas!Tiksimies Domam kalnā!

Piusas alu vieglajā smilšakmenī izraktie tuneļi neapšaubāmi ir viens no pazīstamākajiem tūrisma objektiem Vecveru apriņķī. Jau vairākus gadus šeit apmeklētājus gaida jautrs sikspārņa formas apmeklētāju centrs. Piusa apmeklētāju centrā ir kafejnīca, semināru telpa, rokdarbu telpa, kino zāle un daudzi eksponāti. Apmeklētāji kinoteātrī var noskatīties filmu par sikspārņiem, svarīgākajiem alu iemītniekiem, un pēc tam doties uz Muzeja alas skatu platformu gida pavadībā no centra. Vasarā alās nav sikspārņu, jo viņi šeit ierodas tikai ziemā. Tieši aiz Muzeja alas atrodas Piusas smilšu karjers, kas ir lielākā smilšu kaste Igaunijā. Piusas apmeklētāju centrs un gleznaini smilšu kalni piedāvā unikālu pieredzi, kurā savijas daba un vēsture – šeit jūs varat atklāt noslēpumainās bijušo stikla smilšu raktuvju alas un baudīt skaistākos skatus uz smilšu karjeru Igaunijā. Piusas smilšu pakalni ar stāvajām nogāzēm un smilšakmens atsegumiem ir kā dabas piedzīvojumu parks, kas aizrauj gan pārgājienu entuziastus, gan fotogrāfus.