Tartu Sv. Jāņa baznīca

Jaunā gotu stilā celts dievnams ar augstu, slaidu torni Vooremaa skaistajās ainavās. Baznīcā ir plašs, moderns interjers vēsturiskā laikmeta stilā. Par baznīcas būvēšanas gadu tiek uzskatīts 1770. gads, bet rekonstruēta tā tika 1889. gadā. Baznīcas muižā mācītāja un pazīstamā valodnieka Oto Vilhelma Masinga (Otto Wilhelm Masing) piemiņas akmens (1989).

Pilvas (Põlva) Sv. Jaunavas Marijas baznīca ir viena no vēsturiskā Verumā (Võrumaa) novada vecākajām baznīcām. Baznīcā ir retums - sena altāraglezna "Svētais vakarēdiens" (1650) un kanceles gleznas uz tāfelēm (1647). Altārglezna "Augšāmcelšanās" (Frīdrihs Ludvigs fon Maidels, 1845). No sākotnējās kvadrātveidīgas baznīcas ar trim velvēm, ir saglabājies augsts tornis ar dziļu nišu un rietuma mūris. Interesanti zināt: Saskaņā ar leģendu, baznīcas atslēgas tur baznīcas mūros iemūrēta meitene vārdā Marija. No turienes ir cēlušies arī baznīcas un Pilvas (Põlva) pilsētas vārdi: "põlv" -celis, ceļgals".

Pie Valgas Jāņa baznīcas sienas 1934. gadā tika uzstādīta melnā granīta piemiņas plāksne ar turpat 200 vārdiem Brīvības cīņu Paju kaujā kritušajiem somu brīvprātīgajiem. Virs akmens vairogā attēlota Ziemeļu dēlu pulka zīme - leduslācis. 1940. gadā pēc komunistu pavēles piemiņas plāksne tika sadauzīta ar cērtēm. Paju kaujas 80. gadadienā 1999. gadā piemiņas plāksne tika atjaunota. Noderīgi zināt: * 1934. gadā piemiņas plāksni atklāja valsts vadītājs Konstantīns Petss; * pirmā plāksne tika izgatavota Somijā, otrā - Tartu; * ziedojumus otrās plāksnes izgatavošanai savāca Ilistaro pagasts (Somija) Osi Salo vadībā.

Obinitsas apustuliskās pareizticīgās baznīcas-skolas būvniecība tika uzsākta 1897. gadā, bet iesvētīta tā tika 1904. gadā. Šī Baltijas zemēs unikālā baznīca-skola bija divstāvu koka ēka ar zvanu torni. 1950. gadā baznīcas darbība tika pārtraukta un ēka tika no dota skolas rīcībā. OBINITSAS JAUNĀ BAZNĪCA atrodas Obinitsas-Piusas ceļa malā, blakus kapsētai. 1950. gadā priesteris Vileomons Talomēss uzsāka jaunas baznīcas celtniecību. 1951. gadā baznīcas celtniecībai tika radīti daudzi šķēršļi - to neatbalstīja Veru apriņķa prāvests, taču atbalstīja Igaunijas bīskaps. 1952. gadā baznīca tika iesvētīta Jēzus Augšāmcelšanās vārda godam, to iesvētīja Tallinas bīskaps Romāns.

Leģenda vēsta par Roosas muižas īpašnieku, kas reiz nokļuvis vētrā un izglābšanās gadījumā apsolījis uzbūvēt baznīcu. Pēc laimīgas izglābšanās viņš savu solījumu arī pildījis, un 1735. gadā Roosa tikusi pie pirmās baznīcas.Pašreizējā baznīca ir Roosā jau trešā un tā tapusi 1893. gadā.Masīvo, no laukakmeņiem celto ēku grezno arku logi un ķieģelu dekori, 4-stūra formas tornis ar trīsstūrveida slīpo jumtu. Baznīcas altāru grezno Reuges Marijas baznīcas altārbildes "Kristus krustā" kopija. Baznīcā atrodas brāļu Krīsu 1900. gadā būvētās pirmās ērģeles.

Palamuses baznīca ir viena no vecākajām viduslaiku baznīcām Tartu ziemeļu daļā. Baznīca dokumentos pirmo reizi minēta 1234. gadā. Kā cietokšņa baznīca tā cilvēkiem karu laikā piedāvāja aizsardzību pret iebrucējiem. Apkārt baznīcai ir apbedījumu vieta, no kuras ir saglabājušies tikai 2 kapakmeņi. Unikālās koka skulptūras, kas atrodas uz altāra un kanceles, ir datētas ar 1696. gadu. Ēkas austrumu siena ārpusē ir attīrīta no apmetuma, un tur redzama glezna. Baznīcā katru svētdienu pulksten 11:00 notiek dievkalpojumi. Šeit notiek arī skaisti koncerti, un dažreiz ir iespējams noskatīties izrādes.

Mīkses (Miiksi) Jāņa Kristītāja baznīca ir neliela koka pareizticīgo baznīca Igaunijas dienvidaustrumu stūrī Setomā. Šī baznīca ir īpaša galvenokārt ar savu stāstu. Tā tika uzcelta 1953. gadā, padomju laikā, kad reliģija un baznīcu celtniecība netika veicināta. Tomēr vietējie iedzīvotāji uzdrošinājās un uzcēla baznīcu ar saviem spēkiem, bieži strādājot vakaros un naktīs, lai izvairītos no varas iestāžu uzmanības. Mūsdienās Mīkses baznīca atkal ir setu kopienas spēka un izturības simbols, kur vietējā kopiena atjaunoja sabrūkošo svētnīcu par jaunu un ievērojamu seto baznīcu. Altāris un ikonas tika saglabātas, bet pilnībā jauna ir mežģīņu raksta fasāde, kurā izmantotas gan setu krāsas (sarkana, zila un aitas vilnas balta), gan setu jostas raksti. Baznīcas apkārtnē atrodas arī vecas kapsētas un svētie akmeņi, kas piešķir vietai īpašu vēsturisku un garīgu atmosfēru. Baznīca ir atvērta reizi mēnesī dievkalpojuma laikā, citos laikos baznīcā var iekļūt pēc vienošanās ar baznīcas vecāko (komunicē igauņu un krievu valodā). Svešvalodu tūrei Setomā iesakām pasūtīt vietējo gidu.

Lielo un skaisto lūgšanu namu Varnjas ciematā Peipusa ezera krastos dibināja un uzcēla pati draudze. Lielākā daļa no daudzām svētbildēm, kas rotā lūgšanu namu, ir saglabājušās no 20. gadsimta sākuma.Viens apmeklējums grupai ir no 50 eiro. Apmeklējuma laikā vietējā vecticībnieku gida pavadībā saņemsiet interesantu pārskatu par vecticībnieku dzīvi un vēsturi. Apmeklējumam varat rēķināties apmēram ar stundu - apmeklējums un sirsnīgs piedzīvojums ir tā vērts!Noderīga informācija: ir pieņemts, ka lūgšanu namā sievietes ieiet ar galvassegu. Lūgšanu namā lūdzam nefotografēt un nefilmēt.