Piemiņas plāksne Somijas Ziemeļu dēliem

Esat gaidīti apbrīnot gotisku, no sarkaniem ķiegeliem būvētu baznīcu (arhitekts Vilhelms Šillings). Vissvētākās Jaunavas Marijas Bezvainīgas Ieņemšanas baznīca ir Tartu vienīgā Romas katoļu baznīca. Stūrakmens tika ielikts 1862. gadā un baznīcu iesvētīja 1899.gadā. Baznīcas telpā ar augstām velvēm var redzēt Ersnta Frīdriha fon Lipharta altārgleznu "Jaunava Marija ar Jēzus bērnu" (1905.), un lielu liepas koka krucifiksu (1935.).Interesanti zināt:1894. gadā, kad priesteris Frīdrihs Zhiskars sāka vākt ziedojumus baznīcas būvēšanai, pat ķeizars Nikolajs II ziedoja baznīcas celtniecībai 3000 rubļus.

Urvastes Svētā Urbanuse baznīca Veru apriņķī ir viena no vecākajām un unikālākajām lauku baznīcām. Pirmie rakstveida ieraksti ir saglabājušies no 1413. gada, tātad ir pagājuši 600 gadi no pirmajām ziņām par baznīcu. Pašreizējā baznīca no arhitektūras tipa viedokļa ir gotiskā stilā celta bazilika ar trijām jomām, un tā ir iesvētīta tā ir 1889. gada 5. septembrī. No šī perioda nāk arī viss baznīcas interjers. Ērģeles ir būvējuši brāļi Krīsas 1938. gadā. Baznīcas zvani ir saglabājušies no 1832. gada.Uz Urvastes baznīcu un Uhtjerves senleju paveras aizraujošs skats no National Geographic dzeltenā loga, kas ir viena no 21 Dienvidigaunijas vietām, kas ir atklāšanas vērtas.

Pirmais vecticībnieku dibinātais lūgšanu nams atrodas Kukitā – tas ticis iesvētīts 1740. gada 14. septembrī. 1812. gada kara laikā vecticībnieki kazaki ziedoja Kukitas lūgšanu namam lukturi. 1833. gadā Kukitas draudzes sarakstā bija 397 vecticībnieki. Tagadējais lūgšanu nams tika uzbūvēts 1948.gadā Otrā pasaules kara laikā bojāgājušā lūgšanu nama vietā.Vecticībniekiem dievkalpojumi notiek katru svētdienu un visos svētkos – Ziemassvētkos, Augšāmcelšanās svētkos un Triju ķēniņu dienā.

Veru Katarīnas luterāņu baznīcas izbūvei Krievijas cariene Katarīna II dāvināja 28 000 sudraba rubļu. Baznīcas iesvētīšana notika 1793. gada 24. jūlijā, un tai tika dots Katarīnas vārds. Tiek uzskatīts, ka šo ar baroka iezīmēm piesātinātā agrā klasicisma stilā celto baznīcu, kuru grezno lieli arkveida logi, projektējis Rīgas arhitekts Kristofers Haberlands. 1879. gada kapitālā remonta laikā baznīca tika pie jauna kupola, un tornī tika uzstādīts zvans. Baznīcā atrodas arī brāļu Krīsu 1913. gadā būvētās ērģeles. Katarīnas baznīcu iespējams apmeklēt svētdienās, dievkalpojuma laikā.

Peltsamā (Põltsamaa) pils gadsimtiem ilgi ir bijusi svarīga vieta, kas nes sevī cienījamu vēsturi – dibināta 1272. gadā upes krastā, bijusi Livonijas karaļa Magnusa rezidence un vēlāk lepna rokoko pils. Kari un ugunsgrēki atstāja pili drupās, bet tagad tā atkal ir atdzīvojusies un gaida tevi ciemos! Šodien pils piedāvā apmeklētājiem daudz aizraujoša. Vispirms ir vērts uzkāpt 7 stāvu pils torņa skatu platformā, no kuras paveras apburošs skats uz pilsētu jebkurā gadalaikā. Torni vainago atjaunotais vēsturiskais kupols, kas ir unikāls visā Igaunijā. Kompleksā esošā baznīca ir uzcelta tieši pils nocietinājuma mūros un tornī, un vasarā ir atvērta katru dienu. Konventa un vārtu ēkā atrodas mūsdienīga ekspozīcija, kas stāsta par pils un Peltsamā (Põltsamaa) pilsētas krāsaino vēsturi. Pils pagalmā gaida amatniecības darbnīcas, kur var vērot meistaru darbu vai arī pats iegādāties kaut ko interesantu. Ēdienu piedāvā restorāns "Oberpahlen", kur savijas vēsture un garšas. Atklāj Peltsamā (Põltsamaa) pili – vietu, kur vēsture atdzīvojas!

Augstā, no laukakmeņiem un ķieģeļiem būvētā Verskas pareizticīgo baznīca nes Sv. Georga jeb Sv.Jura vārdu. Svarīgākie baznīcas svētki ir pavasara jurģu diena, kuru Setomā atzīmē 6. maijā. Tās kulminācija ir pēcpusdienas kirmaska jeb kapu un ciema svētki. Baznīca ir būvēta par tautas līdzekļiem, un šeit ir saglabāts oriģinālais ikonostass jeb ikonu siena no 20. gadsimta sākuma. Daļa no tās ir 17. gadsimtā uz koka gleznotā svētā Jura ikona, un baznīcā ir daudz skaistu, rokām darinātu, svinīgu dvieļu. Pie baznīcas atrodas Verskas kapsēta, kur dus vairāki nozīmīgi Setumā kultūras darbinieki.

Veru Jekaterinas baznīcas celtniecība tika uzsākta 1793. gadā, ķeizarienes Katarīnas II valdīšanas laikā. Tiek uzskatīts, ka to projektējis Livonijas guberņas arhitekts M.Šons, bet celtniecību vadījis vietējais iedzīvotājs Johans Karls Otto. Ap baznīcu tika uzbūvēts pieklājīgs žogs. Baznīcai ir taisnstūra pamatu forma, spēcīgs zvanu tornis un augstu izvietots kupolveida jumta tornis, kā arī izteiksmīgi loka formas logi ar dekoratīvām nišām. Klasicisma stilā celtā baznīca tika pabeigta 1804. gadā un tika veltīta lielmoceklesJekaterinas piemiņai. 2008. gadā tika veikta baznīcas dārza atjaunošana. Tajā ir izveidota mākslinieces Marjes Ernitsas brīvdabas izstāde, kas veltīta svēto rakstu tēmai.