Romas katoļu draudzes Vissvētākās Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas baznīca

1997. gadā tika uzcelta Karulas baznīca, kas tika pārbūvēta no vecas muižas graudu klēts. Baznīcu padara īpašu 2001. gadā Igaunijas mākslinieces Doloresas Hofmanes izveidotā vitrāža "Svētais Vakarēdiens", kurā uz Karulas apkaimes ainavas fona kā apustuļi attēloti vietējie iedzīvotāji. Karulas baznīcas durvis apmeklētājiem ir atvērtas svētdienas dievkalpojumu laikā. Baznīcas apmeklēšanai citā laikā iesakām sazināties ar draudzes pārstāvjiem. Noderīgi zināt: • Padomju laikā ēka tika izmantota par kūti. • Vitrāžu Karulas baznīcai uzdāvināja vācu muižnieku fon Grotu pēcteči

Menistes-Ritsiku (Mõniste-Ritsiku) baznīca ir otrā vecākā Veru apriņķa baznīca (1855). Vecākās baznīcas gods pieder Veru Jekaterinas baznīcai.Baznīca ir iesvētīta Jāņa Kristītāja godam, un katru gadu 24. jūnijā baznīca svin savu vārdadienu.Menistes-Ritsiku draudze tika izveidota 1837. gadā. Baznīca ir koka ēka ir skārda jumtu. Sākotnēji baznīca tika saukta par Menistes baznīcu, jo tā atradās uz Menistes muižnieka zemes. Vēlāk tā tika pārdēvēta par Menistes Ritsiku baznīcu.Baznīcas ķesteriem-mācītājiem bija lieli nopelni vietējo iedzīvotāju izglītošanā. Ritsiku draudzē līdz 1931. gadam darbojās viena draudzes skola un trīs palīgskolas.

There is a remarkable historicist Orthodox church with quarrystone and brick walls and five onion-cupolas in Nõo small borough.The Nõo Congregation was founded in 1852 for Estonian Orthodox Christians who previously belonged to the Tartu Georgi congregation. The architecturally remarkable church is made of quarrystone and red bricks and has a bell-tower in the western side. It was completed in 1873. The interior architecture of the church is simple and the iconostasis dates back to the late 19th century.Services are held in the Holy Trinity Church in Nõo on the second Saturday of each month.

Urvastes Svētā Urbanuse baznīca Veru apriņķī ir viena no vecākajām un unikālākajām lauku baznīcām. Pirmie rakstveida ieraksti ir saglabājušies no 1413. gada, tātad ir pagājuši 600 gadi no pirmajām ziņām par baznīcu. Pašreizējā baznīca no arhitektūras tipa viedokļa ir gotiskā stilā celta bazilika ar trijām jomām, un tā ir iesvētīta tā ir 1889. gada 5. septembrī. No šī perioda nāk arī viss baznīcas interjers. Ērģeles ir būvējuši brāļi Krīsas 1938. gadā. Baznīcas zvani ir saglabājušies no 1832. gada.Uz Urvastes baznīcu un Uhtjerves senleju paveras aizraujošs skats no National Geographic dzeltenā loga, kas ir viena no 21 Dienvidigaunijas vietām, kas ir atklāšanas vērtas.

Erceņģelim Miķelim veltītā baznīca tika uzcelta 1785. gadā. Baznīca atrodas Repinas uzpludinātā ezera krastā un no tās paveras gleznains skats uz Sillapē (Sillapää) pili un parku. Vēlīnā baroka stilā būvētās baznīcas sienas ir veidotas no apmestiem laukakmeņiem. Baznīcas fasādi grezno tā paša laikmeta skulptūras, kas simbolizē Cerību un Mīlestību.Baznīcas viens no vērtīgākajiem dārgumiem ir divdaļīgais altāra gleznojums "Augšāmcēlušā parādīšanās Magdalas Marijai" un "Jēzus guldīšana kapā", kura autors ir Karls Antropofs (1871).

Pilvas (Põlva) Sv. Jaunavas Marijas baznīca ir viena no vēsturiskā Verumā (Võrumaa) novada vecākajām baznīcām. Baznīcā ir retums - sena altāraglezna "Svētais vakarēdiens" (1650) un kanceles gleznas uz tāfelēm (1647). Altārglezna "Augšāmcelšanās" (Frīdrihs Ludvigs fon Maidels, 1845). No sākotnējās kvadrātveidīgas baznīcas ar trim velvēm, ir saglabājies augsts tornis ar dziļu nišu un rietuma mūris. Interesanti zināt: Saskaņā ar leģendu, baznīcas atslēgas tur baznīcas mūros iemūrēta meitene vārdā Marija. No turienes ir cēlušies arī baznīcas un Pilvas (Põlva) pilsētas vārdi: "põlv" -celis, ceļgals".

Par Rajas ciema vecticībnieku draudzes aktivitāšu sākumu var uzskatīt 18. gadsimta pirmo pusi. Sava dievnama celšanai Rajas ciema vecticībnieki saņēma atļauju tikai 1879. gadā. Dievnams tika nopostīts Otrā pasaules kara laikā, un pāri palicis ir tikai zvanu tornis. Pašreizējā lūgšanu namā ir 11 telpas. No 1854. līdz 1930. gadam lūgšanu namā mitinājās Gavrils Frolovs, kurš mācīja bērniem ikonu rakstīšanu, kā arī lasīšanu un rakstīšanu senslāvu valodā, un dziedāšanu pēc vecmodīgām notīm.

Pie Valgas Jāņa baznīcas sienas 1934. gadā tika uzstādīta melnā granīta piemiņas plāksne ar turpat 200 vārdiem Brīvības cīņu Paju kaujā kritušajiem somu brīvprātīgajiem. Virs akmens vairogā attēlota Ziemeļu dēlu pulka zīme - leduslācis. 1940. gadā pēc komunistu pavēles piemiņas plāksne tika sadauzīta ar cērtēm. Paju kaujas 80. gadadienā 1999. gadā piemiņas plāksne tika atjaunota. Noderīgi zināt: * 1934. gadā piemiņas plāksni atklāja valsts vadītājs Konstantīns Petss; * pirmā plāksne tika izgatavota Somijā, otrā - Tartu; * ziedojumus otrās plāksnes izgatavošanai savāca Ilistaro pagasts (Somija) Osi Salo vadībā.