Romas katoļu draudzes Vissvētākās Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas baznīca

Mierīgajā Elvas pilsētiņā Jūs atradīsiet historiciskā stilā celtu, sarkanu ķieģeļu baznīcu (arhitekts Arveds Eichorns). Šis ir pirmais Igaunijas Republikā uzceltais dievnams. Kādu laiku Elvas apdzīvotajā vietā darbojās Tartu Jāņa baznīcas draudze. Tādēļ atsevišķas baznīcas detaļas, piemēram, reti sastopamie, no apmetuma un ķieģeļiem veidotie rozes tipa logi baznīcas rietumu sienā sasaucas ar viduslaiku Tartu Jāņa baznīcas rozes logu.

Tartu Doma kalnā esošā katedrāle ir viens no ievērojamākajām un lielākajām viduslaiku būvēm Igaunijā, kā arī viena no retajām divu torņu baznīcām. Katedrāles celtniecība sākās jau 13. gadsimtā, kad Tartu bija nozīmīga bīskapu pilsēta, un būvdarbi un papildinājumi turpinājās līdz 16. gadsimta sākumam. Reformācijas laikā katedrāle palika tukša un laika gaitā pārvērtās drupās. Tomēr tieši šīs spēcīgās sienas un plašie velvju loki līdz pat šodienai ir viens no Vecās Livonijas izcilākajiem ķieģeļu gotikas piemēriem, kas atspoguļo viduslaiku arhitektūras mērogu un meistaru prasmes. Katedrāles ēkā darbojas Tartu Universitātes muzejs, kas iepazīstina ar zinātnes, universitātes izglītības un Tartu akadēmiskā gara veidošanās vēsturi. Ir iespējams apmeklēt katedrāles torņus, no kuriem paveras viens no skaistākajiem skatiem uz Tartu pilsētu un Emajegi upes ieleju. Blakus torņiem atrodas suvenīru veikals "Toomepood", kur var atrast dāvanas, zinātnes tematikas suvenīrus un universitātes simbolikas piemiņas lietas. Vakaros ēkai maģisku atmosfēru piešķir gaismas instalācija.

Otepē Marijas luterāņu baznīca ir viena no 21 Dienvidigaunijas vietām. Šo vietu apmeklēšana tiek ieteikta kultūras un vēstures interesentiem. Otepē Marijas luterāņu baznīca ir vēsturiski saistīta ar Igaunijas karogu. 1884. gada 4. jūnijā baznīcas pastorāta ēkā tika iesvētīts Igaunijas Studentu biedrības zilimelnbaltais karogs, kas vēlāk, 1991. gadā kļuva par Igaunijas valsts karogu. Baznīca tika uzcelta neogotu stilā, altārglezna "Kristus krustā" ir nākusi no 1880. gada, Kesslera ērģeles no 1853. gada. Vasarās baznīcas durvis ir atvērtas ceļotājiem.

Pindi Sv. Jāņa baznīca ir celta pēc arhitekta J.G.Mīlhausena projekta. Baznīcas iesvētīšana notika 1881.gadā. Taisnstūra veidā celtās baznīcas rietumu daļā ir masīvs tornis, ziemeļaustrumu daļā – sakristeja. Altārglezna ir Reuges baznīcas Rūdolfa fon zur Mīlena altāragleznas „Jēzus uz krusta“ kopija. 1903.gadā tika iesvētītas brāļu Krīsu būvētās ērģeles.Pie baznīcas esošajos kapos ir Brīvības karā kritušā kapteiņa Frīdriha Vrēmaņa (1894-1919) atdusas vieta un piemineklis. Dievkalpojumi notiek svētdienās plkst.10.30.Interesanti zināt: Pindi baznīcā līdz 2004.gadam kalpoja mācītāja Laine Villentala, kura tikusi ordinēta kā pirmā sieviete mācītāja luterāņu baznīcā Igaunijā.

Par Rajas ciema vecticībnieku draudzes aktivitāšu sākumu var uzskatīt 18. gadsimta pirmo pusi. Sava dievnama celšanai Rajas ciema vecticībnieki saņēma atļauju tikai 1879. gadā. Dievnams tika nopostīts Otrā pasaules kara laikā, un pāri palicis ir tikai zvanu tornis. Pašreizējā lūgšanu namā ir 11 telpas. No 1854. līdz 1930. gadam lūgšanu namā mitinājās Gavrils Frolovs, kurš mācīja bērniem ikonu rakstīšanu, kā arī lasīšanu un rakstīšanu senslāvu valodā, un dziedāšanu pēc vecmodīgām notīm.

Ziemas baznīca ir pārbūvēta no vecas baznīcas muižas palīgēkas un ir bijusi izmantota ziemas periodā. Tā ir maza mājīga baznīca, kas tika uzbūvēta, pateicoties somu atbalstam. Baznīca ir iesvētīta 1992.gadā 6.decembrī - Somijas neatkarības pasludināšanas gadadienā. Ziemas baznīcas iesvētītais nosaukums ir Atraitnes un Bāreņa kapela. Tā ir veltīta atraitnēm tādēļ, ka padomju laikos tieši viņas uzturēja baznīcu no saviem mazajiem ienākumiem. Blakus Ziemas baznīcai esošajā mācītājmuižas ēkā svētīts Igaunijas Studentu biedrības zili baltais karogs, kas vēlāk kļuva par Igaunijas valsts karogu.

Augstā, no laukakmeņiem un ķieģeļiem būvētā Verskas pareizticīgo baznīca nes Sv. Georga jeb Sv.Jura vārdu. Svarīgākie baznīcas svētki ir pavasara jurģu diena, kuru Setomā atzīmē 6. maijā. Tās kulminācija ir pēcpusdienas kirmaska jeb kapu un ciema svētki. Baznīca ir būvēta par tautas līdzekļiem, un šeit ir saglabāts oriģinālais ikonostass jeb ikonu siena no 20. gadsimta sākuma. Daļa no tās ir 17. gadsimtā uz koka gleznotā svētā Jura ikona, un baznīcā ir daudz skaistu, rokām darinātu, svinīgu dvieļu. Pie baznīcas atrodas Verskas kapsēta, kur dus vairāki nozīmīgi Setumā kultūras darbinieki.

Palamuses baznīca ir viena no vecākajām viduslaiku baznīcām Tartu ziemeļu daļā. Baznīca dokumentos pirmo reizi minēta 1234. gadā. Kā cietokšņa baznīca tā cilvēkiem karu laikā piedāvāja aizsardzību pret iebrucējiem. Apkārt baznīcai ir apbedījumu vieta, no kuras ir saglabājušies tikai 2 kapakmeņi. Unikālās koka skulptūras, kas atrodas uz altāra un kanceles, ir datētas ar 1696. gadu. Ēkas austrumu siena ārpusē ir attīrīta no apmetuma, un tur redzama glezna. Baznīcā katru svētdienu pulksten 11:00 notiek dievkalpojumi. Šeit notiek arī skaisti koncerti, un dažreiz ir iespējams noskatīties izrādes.