Väimelas muižas komplekss un parks

Pavadi aizraujošu kultūras pilnu dienas braucienu Sīpolu ceļā, kas iepazīstinās tevi ar sekojošo:* Baltvācu kultūra Alatskivi pilī;* Igaunijas zemnieku kultūra un Kodaveres draudzes apriņķis Juhana Līva muzejā vai Kodaveres tautas mantojuma centrā;* Krievu vecticībnieku kultūra Peipsimā tradīciju mantojuma centrā vai Kolkjas vecticībnieku muzejā;* vietējā sīpolu audzēšanas tradīcija Kostjas sīpolu saimniecībā (ar garšīgiem sīpolu pīrāgiem un patvāra tēju). Katrā vietā grupu sagaidīs vietējais gids, kurš zina daudz stāstu par vietējo dzīvi. Ja nepieciešams, ir iespējams pasūtīt transportu no piemērotas sākuma vietas, kā arī izmitināšanu un ēdināšanu.

Ahjas muiža ir būvēta viduslaikos (1553. gadā). Baroka stila Ahjas muižas divstāvu galvenā ēka ar četrslīpju jumtu, kas tika pabeigta 1740. gadu beigās, bija viena no greznākajām ēkām tā laika Dienvidigaunijā. No 1929.-1997. gadam kungu mājā darbojās skola.2007. gadā ēkā izcēlās ugunsgrēks, un no ēkas palika vien mūri. Ir saglabājušās vairākas muižas palīgēkas, lai gan vairums no tām ir pārbūvētas. Kā apskates objekts ir aplūkojams skaistais parks ar dīķi, kas ir iekļauts dabas un kultūras mantojuma sarakstā.Muiža kopā ar savu parku daudziem ir pazīstama, pateicoties grāmatai "Mazais Illimārs", kura sarakstīta, balstoties uz Ahjas tautas rakstnieka Frīdeberta Tuglasa bērnības atmiņām.

Pajusi muiža ir uzcelta 17. gadsimtā. Garā, klasicisma stilā celtā muižas galvenā mūra ēka, visticamāk, tapusi 19. gadsimta sākumā. Tā bija vienstāvu ēka, kuras centrālajā daļā pacēlās trīs logu plata jumta izbūve. Divstāvu ēkas daļu greznoja trīsstūra frontons ar segmentāru logu. Muižas kompleksu papildināja liels daudzums palīgēku un plašs parks. Interesanti zināt: Līdz šodienai saglabājusies muižas galvenās ēkas vidējā daļa un labais spārns, kurā darbojas Pajusi Tautas nams.

Vienstāva akmens muižas ēka ir uzbūvēta 19. gadsimta pirmajā pusē. Ropkas muižas ēkas atrodas abās Ropkas ceļa pusēs. No muižas kompleksa vēl ir saglabājusies kalpotāju māja, kūts, pārbūvēts stallis, klēts, pagrabs un parks. Ropkas muižas parkā ir trīs dīķi, no kuriem vienu plānots atjaunot. Kalpotāju ēkas rietumu pusē, patlaban apbūvētā teritorijā, atradās regulāra plānojuma augļu dārzs. Ēka ir privātīpašumā un apskatāma tikai no ārpuses.

Skaistā Moostes ezera krastā atrodas Nolkenu dzimtas valdīšanas laikā celtā Moostes muiža. Papildus greznajai centrālajai ēkai Moostes muižas lepnums ir arī viens no Igaunijas grandiozākajiem seno laiku stilā būvētajiem palīgēku kompleksiem. Lielākā daļa ēku ir būvētas no laukakmeņiem un dekorētas ar ķieģeļiem. Lielisku iespaidu atstāj apkārtējais parks, kas iekārtots angļu stilā. Muižas galvenajā ēkā darbojas skola, un renovētajā kādreizējā muižas darbnīcā ir atvērts Moostes muižas viesu nams, kādreizējā darba zirgu stallī darbojas Restauratoru darbnīca, muižas pārvaldnieka namā - Mākslas un sociālās prakses centrs, bet kādreizējā lopu kūts ir pārbūvēta par 500-vietīgu koncertzāli.

Rogosi muižas dibinātājs ir Stanislavs Roginskis no Polijas. No 1629.-1776. gadam muiža piederēja Hermanim fon Lībsdorfam, pēc tam tika dota līdzi pūrā meitai fon Glāzenapu ģimenei. Pēc muižas atsavināšanas no Glāzenaepu dzimtas, sākot no 1934.gada tur darbojās skola. Vietvārdu pārveidošanas laikā 1939. gadā šī vieta ieguva nosaukumu Rūsmē, bet muižas nosaukums ir tomēr pazīstams kā Rogosi. 1990. gada vasarā tēva mājas apmeklēja muižas īpašnieka dēls Otto fon Glāzenaps.Labi zināt: Muižas vārtu tornī atrodas novadpētniecības muzejs, kas apmeklētājiem ir atvērts vasaras sezonā. Kā vēsturiskie avoti par muižu, ir saglabājušies J.K.Broces akvareļi.

Tehtveres muiža pirmoreiz minēta 1515. gadā, un viduslaikos tā piederēja Tartu bīskapam. 1919. gadā daļa no Tehtveres muižas zemes tika pārdota kā Tehtveres rajona pirmais celtniecības gruntsgabals. Muižas galvenā ēka (būvēta 1910. gadā Heimatšucs stilā jeb "tēvzemes aizsardzības" stilā) ir saglabājusies un tiek izmantota kā viena no Igaunijas Lauksaimniecības universitātes mācību ēkām (līdz ar to ir izveidota piebūve).Ir saglabājušās muižas blakusēkas un sīklopu kūts, kalpotāju nams, klēts-žāvētāva, lopu kūts, deputātnieka nams un kalve.Muiža ir apskatāma vienīgi no ārpuses, un ar to var iepazīties arī, piemēram, velosipēdu tūrē ar gidu "Tartu pilsētas muižas".

Ilenurmē esošā, labi saglabājusies Ilenurmes bruņinieku muiža (Üllenorm) avotos pirmoreiz minēta 1646. gadā, kad kareivis B. Bousselbergs muižu ieguva kā maiņas preci no Zviedrijas karaļvalsts apmaiņā pret akmens māju Tartu. Parka un kungu nama būvnieks varētu būt grāfs Kankrins (Cancrin), muižas īpašnieks 1856.-1883. gadā.Muiža ir gājusi no rokas rokā, galvenā nodarbošanās – labības audzēšana.1970. gada sākumā kādreizējās Ilenurmes muižas centra daudzās laukakmens ēkas tika piešķirtas Igaunijas Lauksaimniecības muzejam, kas apmeklētājiem ir atvērts no 1981. gada. Muzeja apmeklēšana ir par maksu. Kompleksā ir lapene, ciema šūpoles, zirgu staļļi.