Väimelas muižas komplekss un parks

Rakstiskos avotos Veisiku muižas vārds pirmo reizi minēts 1558. gadā. 18.-19. gadsimtā viens no lielākajiem Livonijas muižas īpašumiem stiepās no Peltsamā pievārtes līdz pat Vertsjerves ezeram. Kopumā centrā ietilpa 52 ēkas, daļa no kurām saglabājusies līdz šodienai, bet palīgmuižu un spoguļu fabrikas teritorijās papildus bija vēl 67 celtnes. Veisiku muižnieka Timoteja Eberharda fon Bocka, kas savulaik pēc ķeizara Aleksandra I pasūtījuma izstrādāja Krievijas pirmās konstitūcijas projektu un vēlāk par to tika uz 9 gadiem ieslodzīts Šliselburgas cietoksnī, dzīvesstāsts aprakstīts Jāna Krossa romānā "Ķeizara trakais". Interesanti zināt: Šodien muižas galvenajā ēkā darbojas Veisiku aprūpes nams un ēka apskatāma vienīgi no ārpuses.

Ilenurmē esošā, labi saglabājusies Ilenurmes bruņinieku muiža (Üllenorm) avotos pirmoreiz minēta 1646. gadā, kad kareivis B. Bousselbergs muižu ieguva kā maiņas preci no Zviedrijas karaļvalsts apmaiņā pret akmens māju Tartu. Parka un kungu nama būvnieks varētu būt grāfs Kankrins (Cancrin), muižas īpašnieks 1856.-1883. gadā.Muiža ir gājusi no rokas rokā, galvenā nodarbošanās – labības audzēšana.1970. gada sākumā kādreizējās Ilenurmes muižas centra daudzās laukakmens ēkas tika piešķirtas Igaunijas Lauksaimniecības muzejam, kas apmeklētājiem ir atvērts no 1981. gada. Muzeja apmeklēšana ir par maksu. Kompleksā ir lapene, ciema šūpoles, zirgu staļļi.

Vērienīgais neorenesanses stilā celtais muižas ansamblis ar balto galveno ēku tika uzbūvēts G. J. Manteifeļa laikā 1860. gadā. 1918. gadā Juliuss Kuperjanovs Pūrmani pilī izveidoja partizānu bataljonu.Patlaban pilī darbojas Pūrmani Muižas skola.Pūrmani pils tiek iepazīta arī vasarā notiekošā projekta ietvaros „Aizmirstās muižas”. Piedāvājam iespēju pasūtīt ekskursijas arī kungu mājā, muižas parkā un visā Jegavas apriņķī. Muižā apskatīsim dažādus muižas stāvus, kur redzēsim gan grāfienes buduāru, gan slepenās durvis, kas noved uz torni, gan arī grāfa kabinetu un mantu kambari. Pēc iepriekšēja pasūtījuma piedāvājam nakts ekskursijas un ēdināšanu.

Pavadi aizraujošu kultūras pilnu dienas braucienu Sīpolu ceļā, kas iepazīstinās tevi ar sekojošo:* Baltvācu kultūra Alatskivi pilī;* Igaunijas zemnieku kultūra un Kodaveres draudzes apriņķis Juhana Līva muzejā vai Kodaveres tautas mantojuma centrā;* Krievu vecticībnieku kultūra Peipsimā tradīciju mantojuma centrā vai Kolkjas vecticībnieku muzejā;* vietējā sīpolu audzēšanas tradīcija Kostjas sīpolu saimniecībā (ar garšīgiem sīpolu pīrāgiem un patvāra tēju). Katrā vietā grupu sagaidīs vietējais gids, kurš zina daudz stāstu par vietējo dzīvi. Ja nepieciešams, ir iespējams pasūtīt transportu no piemērotas sākuma vietas, kā arī izmitināšanu un ēdināšanu.

Sangastes pils ir viena no Dienvidigaunijas vietām, kas ir apmeklēšanas vērtas, un ir atzīmētas ar dzelteno logu. Šīs vietas apmeklēšana tiek ieteikta kultūras un vēstures interesentiem. Iedvesma Sangastes pils un muižas parkam tika gūta no slavenās Vindzoras pils Anglijā. Pils slavenās zāles, arhitektūra un vēsture piedāvā pilī organizēt lepnas kāzas, sanākšanas vai nakšņot īstā pils istabā. Pils restorāns pasniedz vietējos ēdienus un no Sangastes rudziem ražotu īstu rudzu degvīnu. Papildus pilij varat apskatīt arī stalli, pienotavu, klēti, ūdenstorni un dendroparku.

Järveres muiža ir celta kā Sõmerpalu palīgmuiža Vagulas ezera krastā 1766. gadā. Muižas dibinātājs bija Sõmerpalu muižas īpašnieks filozofijas doktors Frīdrihs Aleksandrs fon Millers ( Friedrich Alexander von Möller). Viņš lika uzcelt Järveres muižu savai mātei, un vēlāk tā tika saukta par vecās kundzes māju. Sõmerpalu un Järveres muižas atdalīja parks kas tika izveidots 1830.gadā. Šajā parkā jau tajā laikā bija apskatāmas apmēram 200 dažādas koku un krūmu sugas. Padomju laikā muižā bija Veru Mežu apsaimniekošanas centrs. Blakus esošās ēkas tika sakoptas un pārbūvētas 1993. gadā. Kultūras vērtību aizsardzības sarakstā esošā muiža pašlaik ir privātīpašums.

Senākās ziņas par Paluperas bruņinieku muižu datētas ar 1582. gadu. 16.-17. gadsimtā muiža piederēja fon Dikeriem, Bronskiem un fon Ferseniem. Ilgāku laiku muiža palika fon Bruiningu īpašumā, tāpēc muižas centrālās daļas tuvumā atrodas arī viņu ģimenes kapi. No šī kompleksa ir saglabājušās vairākas ēkas, kas ir pieminekļu aizsardzībā esošas būves. 2019. gada 28. septembrī pie Paluperas muižas tika atklāts pirmais Elvas pagasta National Geographic dzeltenais logs. Paluperas dzeltenais logs ir inovatīvs saistībā ar to, ka šis ir pirmais logs, kuram ir uzstādīts īpašs apmeklētāju skaitīšanas sensors.

Rogosi muižas dibinātājs ir Stanislavs Roginskis no Polijas. No 1629.-1776. gadam muiža piederēja Hermanim fon Lībsdorfam, pēc tam tika dota līdzi pūrā meitai fon Glāzenapu ģimenei. Pēc muižas atsavināšanas no Glāzenaepu dzimtas, sākot no 1934.gada tur darbojās skola. Vietvārdu pārveidošanas laikā 1939. gadā šī vieta ieguva nosaukumu Rūsmē, bet muižas nosaukums ir tomēr pazīstams kā Rogosi. 1990. gada vasarā tēva mājas apmeklēja muižas īpašnieka dēls Otto fon Glāzenaps.Labi zināt: Muižas vārtu tornī atrodas novadpētniecības muzejs, kas apmeklētājiem ir atvērts vasaras sezonā. Kā vēsturiskie avoti par muižu, ir saglabājušies J.K.Broces akvareļi.