Barklaja de Tolli piemineklis

Piemineklis Tartu studējušajam un medicīnas zinātņu profesora grādu ieguvušajam Nikolajam Pirogovam tika uzstādīts 1952. gadā. Tā autori ir J. Raudseps, A. Melders, P. Tarvas un A.Volbergs. N. Pirogovs bija eksperimentālās ķirurģijas, topogrāfiskās anatomijas un ārējās ķirurģijas radītājs. Pateicoties viņam Tartu ķirurģijas slava izplatījās pa visu Krieviju un aiz tās robežām.

Teātra Vanemuise nogāzē stāv viena no visu laiku atzītākajiem igauņu simfoniskās mūzikas komponistiem – Eduarda Tubina skulptūra (autori A. Vahtrapū, V. Valks; skaņu instalācijas veidojis Luī Dandrels). Atnāciet un apskatiet, kā pazīstamais igauņu komponists un diriģents vada iedomāto orķestri, un noklausieties skaņu instalācijas ar E. Tubina daiļrades paraugiem.

Rudzupuķe (arī Lauzta Rudzupuķe) ir monuments komunisma upuriem, kas izveidots 1990. gadā. Autors ir P. Sārs.Granīta laukakmeņu augšpusē ir novietota lauzta rudzupuķe (Igaunijas nacionālais zieds). Laukuma pelēkajā akmens parketā vijās melnas svītras jeb dzelzceļa sliedes, kas simbolizē izsūtīšanu uz Sibīriju. No rudzupuķu lapiņām kā asaras plūst ūdens lāses. Ar brīvības cīnītāju apvienības Memento palīdzību piemineklis tika uzstādīts uz Riia un Pepleri ielas stūra. Vēlāk tas tika atkal atklāts adresē Pepleri 27. Monuments atrodas blakus pelēkai mājai. Padomju laikā šeit atradās VDK apcietinājuma centrs, kur aizsākās daudzu igauņu ceļš uz Sibīriju.

1562. gadā Walk (tagadējais Valgas vecais nosaukums) kopā ar pārējo Livoniju tika nodots Polijai ar Livonijas kara pamiera līgumu. Valgas pilsētas tiesības Polijas karalis Stefans Batorijs parakstīja 1584. gada 11. jūnijā, balstoties uz savu kolonizācijas politiku. Karalis uzskatīja, ka Livonijā katoliskajiem jaunienācējiem (zemniekiem, amatniekiem, tirgotājiem) būtu jāpiešķir zeme kā privātīpašums un tādējādi stiprināt katolicismu Livonijā.Tādēļ Valgas Centrālās ielas alejā ir Stefana Batorija piemiņas zīme, kas tika izveidota 2002. gadā Valgas pilsētas, Ungārijas un Polijas vēstniecību kopdarbā.

Pieminekli par godu savam ilglaicīgajam profesoram K. Morgenšternam uzstādījusi Tartu Universitāte.Johans Karls Simons Morgenšterns (1770-1852) bija vācu izcelsmes pasniedzējs, kas laikā no 1802.-1836. gadam bija Tartu Universitātes elokvences un klasiskās filoloģijas, estētikas, literatūras un mākslas vēstures profesors. Viņš izveidoja Tartu Universitātes bibliotēku un bija arī tās pirmais direktors (1802-39). 1803. gadā izveidoja Tartu Universitātes Mākslas muzeju.

Petseru apriņķa Brīvības pieminekļa laukumā Verskā atrodas piemineklis Petseru apriņķa Neatkarības karā kritušajiem. Tēlnieka Romana Hāvamegi (Roman Haavamägi) iecerēto pieminekli Petseri pilsētas sirdī bija paredzēts uzstādīt 1940. gada vasarā, taču, sākoties padomju okupācijai, projekts tika pārtraukts. Tikai 80 gadus vēlāk, 2020. gada 20. jūlijā, Setomā tika atklāts atjaunotais piemineklis. Karavīra skulptūru, balstoties uz fotogrāfijām, ir modelējusi un granītā iemūžinājusi tēlniece Tīu Kirsipū (Tiiu Kirsipuu).Ar Petseru apriņķa Brīvības pieminekli tiek iemūžināta gandrīz 350 igauņu karavīru piemiņa, kas krita vēsturiskajā Neatkarības karā Petseru apriņķī, kā arī uzsvērta Tartu miera līguma nozīme setiem.

Uz Otepē Marijas luteriskās baznīcas priekšā esošā pakalna uzstādītais piemineklis Brīvības cīņās kritušajiem ir ievērojams ar to, ka 30 gadus tas bija paslēpts zemes klēpī. Pēc atjaunošanas piemineklis tika no jauna atklāts 1989. gadā. Saglabājusies ir pieminekļa augšējā daļa ar uzrakstu "GODS KRITUŠAJIEM" un 22 vārdiem, bet granīta klucis ar tajā iekalto pilno sarakstu netika atrasts. Metāla dekoratīvo elementu autors ir skulptors Jiri Ojavers. Vērtīgi zināt: Sākotnējā pieminekļa autors bija Voldemārs Melniks, bet tā realizētājs - akmeņkalis P. Vēbers. Pirmā pieminekļa svinīgā atklāšana notika 1928. gada 10. jūnijā.

Kapsētā ir apbedīti Igaunija Brīvības cīņās kritušie kareivji.Brīvības cīņas sākās 1918. gada novembrī, kad Padomju Krievijas iebruka Igaunijā, un noslēdzās 1920. gada 2. februārī ar Tartu miera līguma parakstīšanu.Padomju okupācijas gados piemineklis tika iznīcināts. 1987. gadā Brīvo un neatkarīgo jauniešu kolonna Nr. 1 uzsāka Brīvības cīņās kritušo kapavietu sakopšanu, bet 1988. gada 23. jūnijā tika no jauna atklāts iznīcinātais piemineklis. 2002. gadā Veru pašvaldība uzsāka apbedījumu vietas rekonstrukciju. Jauniešu kolonnas uzstādītais piemineklis tika nojaukts. Jaunajā piemineklī tika izmantota jauniešu kolonnas izgatavotā pieminekļa plāksne un krusts.