Kaleva dēls (Kalevipoeg) – Brīvības cīņu piemineklis

Tautību piemineklis ir vecākais Tartu piemineklis. Universitātes galvenās ēkas celtniecības laikā kādreizējās Mārjas baznīcas atrašanās vietā, zem baznīcas grīdas un pie baznīcas sienas kādreiz izveidotajā kapsētā tika atrasti te apglabāto kauli. 1806. gadā tie tika pārapbedīti Tomeorgas Vaļņa grāvja malā un šajā vietā 1811. gadā tika uzstādīts pēc J.V. Krauzes zīmējumiem veidots neliels, četrstūra formas Tautību piemineklis, kas atgādina Mazāzijas (Likijas) kapa pieminekli. 1985. gada 20. septembrī pie pieminekļa tika apbedīti arī Universitātes galvenās ēkas pagrabos tās pašas vasaras arheoloģisko izrakumu laikā atrastie cilvēku kauli.

Uz Otepē Marijas luteriskās baznīcas priekšā esošā pakalna uzstādītais piemineklis Brīvības cīņās kritušajiem ir ievērojams ar to, ka 30 gadus tas bija paslēpts zemes klēpī. Pēc atjaunošanas piemineklis tika no jauna atklāts 1989. gadā. Saglabājusies ir pieminekļa augšējā daļa ar uzrakstu "GODS KRITUŠAJIEM" un 22 vārdiem, bet granīta klucis ar tajā iekalto pilno sarakstu netika atrasts. Metāla dekoratīvo elementu autors ir skulptors Jiri Ojavers. Vērtīgi zināt: Sākotnējā pieminekļa autors bija Voldemārs Melniks, bet tā realizētājs - akmeņkalis P. Vēbers. Pirmā pieminekļa svinīgā atklāšana notika 1928. gada 10. jūnijā.

Piemineklis novērtē Igaunijas sievieti kā māti, un izsaka pateicību par mūsu nācijas izdzīvošanu. Igaunijas Mātes pieminekļa idejas autors un izveidošanas organizators ir Hans Sissas (1933-2012) - cilvēks ar zelta rokām, kas ir pierakstījis Igaunijas deportēto iedzīvotāju atmiņas, kā arī ir vairāku atceres grāmatu autors. Piemineklis ir izgatavots no akmens, kas ir ievests no Udmurtijas. Tas ir 3,6 metrus augsts un sver aptuveni 6 tonnas. Dizaina mākslinieki / skulptori ir Ilme un Riho Kuld, bet no akmens to ir izkaluši skulptori-akmens griezēji Margus Kurvits un Kristjans Kittus.

Parka izveides precīzs laiks nav zināms, taču tiek lēsts, ka galveno koku - bērzu un liepu - vecums ir vairāk nekā simts gadi. No skujkokiem parkā sastopamas egles un sudrabegles. Tamulas parka daļu ezera pusē ietver kokveida karaganas dzīvžogs. Tamulas ezeram ir ovāla forma austrumu - rietumu virzienā un tā vidējais dziļums ir 4,2 m, dziļākā vieta atrodas ezera ziemeļaustrumu daļā (7,5 m). Ezera platība ir 231 ha. Ezera pilsētas puses krastā ir ierīkota pludmale un skaista promenāde. Kreicvalda parkā ir pieejams pieejams (bez šķēršļiem) celiņš.

Karls Ernsets fon Bērs bija dabas zinātnieks, aprakstošās un salīdzinošās embrioloģijas radītājs, Pēterburgas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis. 1810.-1811. gadā viņš studēja Tartu Universitātē medicīnu un saņēma arī doktora grādu. 1817. gadā kļuva par Kēnigsbergas zooloģijas un anatomijas profesoru. Pēterburgas periodā Bērs nodarbojās ar antropoloģiju, ģeogrāfiju un ihtioloģiju. Savas dzīves pēdējos gadus (1867-1876) zinātnieks atkal pavadīja Tartu, kur sarakstīja 3 rakstu un runu sējumus, un piedalījās Dabas pētnieku biedrības darbā, par kuras prezidentu viņš tika izvēlēts 1869. gadā. Karla Ernsta fon Bēra piemineklis tika radīts 1886. gadā, tā autors ir M. Opeku.

Kapsētā ir apbedīti Igaunija Brīvības cīņās kritušie kareivji.Brīvības cīņas sākās 1918. gada novembrī, kad Padomju Krievijas iebruka Igaunijā, un noslēdzās 1920. gada 2. februārī ar Tartu miera līguma parakstīšanu.Padomju okupācijas gados piemineklis tika iznīcināts. 1987. gadā Brīvo un neatkarīgo jauniešu kolonna Nr. 1 uzsāka Brīvības cīņās kritušo kapavietu sakopšanu, bet 1988. gada 23. jūnijā tika no jauna atklāts iznīcinātais piemineklis. 2002. gadā Veru pašvaldība uzsāka apbedījumu vietas rekonstrukciju. Jauniešu kolonnas uzstādītais piemineklis tika nojaukts. Jaunajā piemineklī tika izmantota jauniešu kolonnas izgatavotā pieminekļa plāksne un krusts.

Jakobs Hurts (22.07.1839. – 13.01.1907.) bija igauņu folkloras un valodas zinātnieks. Viņš studējis teoloģiju (teoloģijas grāds kopš 1865. gada) Tartu Universitātē, bet 1886. gadā ieguva Helsinku Universitātes filozofijas doktora grādu. Vadījis daudzus Igaunijas tautas kustības pasākumus. Jakoba Hurta (1839-1907) piemineklis tapis 1994. gadā, tā autori ir J. Soans un R. Tomingas.

Pie Jegevas pilsētas robežas, Pībe šosejas malā ir uzstādīta Sala kolonna. Tieši Jegevas pilsētā 1940. gadā ticis fiksēts Igaunijas aukstuma rekords -43,5°C . Uz kolonnas atzīmēts vēl viens temperatūras rādītājs - 2003. gadā fiksētais aukstuma rekords -37,6°C, kas tāpat ticis fiksēts Jegevas pilsētā.