• Avasta
    • Ēdiens
    • Ģimene
    • Sports
    • Kultūra
    • Daba
    • Apmācība
    • Blogs
  • Planeeri
    • Naktsmītnes
    • Tūrisma informācija
    • Kopiena
    • Krustojums
LAT
  • LatviešuLAT
  • EestiEST
  • EnglishENG
  • РусскийRUS
  • SuomiFIN
LAT
  • LatviešuLAT
  • EestiEST
  • EnglishENG
  • РусскийRUS
  • SuomiFIN
Populaarsed otsingud:
Näita kõiki tulemusi
  • Vēsture un kultūra
  • Māksla un dizains
  • Pieminekļi

Karla Ernsta fon Bēra piemineklis

Lossi tn 15b, Tartu linn, Tartu maakond, 51003

Karls Ernsets fon Bērs bija dabas zinātnieks, aprakstošās un salīdzinošās embrioloģijas radītājs, Pēterburgas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis. 1810.-1811. gadā viņš studēja Tartu Universitātē medicīnu un saņēma arī doktora grādu. 1817. gadā kļuva par Kēnigsbergas zooloģijas un anatomijas profesoru. Pēterburgas periodā Bērs nodarbojās ar antropoloģiju, ģeogrāfiju un ihtioloģiju. Savas dzīves pēdējos gadus (1867-1876) zinātnieks atkal pavadīja Tartu, kur sarakstīja 3 rakstu un runu sējumus, un piedalījās Dabas pētnieku biedrības darbā, par kuras prezidentu viņš tika izvēlēts 1869. gadā. Karla Ernsta fon Bēra piemineklis tika radīts 1886. gadā, tā autors ir M. Opeku.

Lahtiolekuajad

Aastaringselt

Ööpäevaringselt

Lingid

Vaata lisaks

  • Pieminekļi

Johana Karla Simona Morgenšterna piemineklis

Pieminekli par godu savam ilglaicīgajam profesoram K. Morgenšternam uzstādījusi Tartu Universitāte.Johans Karls Simons Morgenšterns (1770-1852) bija vācu izcelsmes pasniedzējs, kas laikā no 1802.-1836. gadam bija Tartu Universitātes elokvences un klasiskās filoloģijas, estētikas, literatūras un mākslas vēstures profesors. Viņš izveidoja Tartu Universitātes bibliotēku un bija arī tās pirmais direktors (1802-39). 1803. gadā izveidoja Tartu Universitātes Mākslas muzeju.

  • Pieminekļi

Eduarda Tubina monuments

Teātra Vanemuise nogāzē stāv viena no visu laiku atzītākajiem igauņu simfoniskās mūzikas komponistiem – Eduarda Tubina skulptūra (autori A. Vahtrapū, V. Valks; skaņu instalācijas veidojis Luī Dandrels). Atnāciet un apskatiet, kā pazīstamais igauņu komponists un diriģents vada iedomāto orķestri, un noklausieties skaņu instalācijas ar E. Tubina daiļrades paraugiem.

  • Pieminekļi

Kristjana Jāka Petersona piemineklis

Kristjans Jāks Petersons (14.03.1801. – 04.08.1822.) bija igauņu rakstnieks, kurš tiek uzskatīts par igauņu nacionālās literatūras veidotāju. 1819.-1820. gadā viņš studēja Tartu Universitātes reliģijas un filozofijas fakultātē. Rakstnieks dēvēja sevi par lauku tautas dziesminieku, literatūrā augstu vērtēja nacionālo savdabību, kā arī uzskatīja par iespējamu oriģinālas igauņu literatūras radīšanu. Par Petersonu atgādina viņa vārdā nosauktā ģimnāzija Tartu, kā arī bronzas piemineklis, kas atrodas Tomemegi kalnā. Piemineklis tika atklāts 1983. gadā, un tā autori ir J.Soans un M.Murdmā.Rakstnieka dzimšanas dienā, 14. martā, mēs atzīmējam Dzimtās valodas dienu.Aizraujošs ir arī fakts, ka Petersons pirms vairāk nekā 200 gadiem kājām devās no Tartu uz Rīgu, jo viņam bija ierobežoti naudas līdzekļi.

  • Pieminekļi

Pētera Pelda piemineklis

Igaunijas Republikas pirmajam izglītības ministram un tautas universitātes izveidotājam, pirmajam pedagoģijas profesoram Pēteram Zigfrīdam Nikolausam Peldam (1878–1930) veltītais piemineklis tika atklāts 2008. gada 1. decembrī.Pieminekļa, kas atrodas uz Policijas laukuma, autori ir skulptore Ekke Veli un arhitekts Ains Rēpsons.Tartu Universitātē kopš 2008. gada tiek organizētas studentu zinātniskās konferences ar nosaukumu "Pētera Pelda diena", kā arī tajā pašā dienā universitāte izsniedz arī viņa vārdā nosaukto stipendiju.

  • Pieminekļi

Piemineklis prāmja “Estonia” katastrofā bojāgājušajiem

Piemineklis atrodas Veru pilsētā Seminari laukumā, un ir veltīts tiem Veru iedzīvotājiem, kas gāja bojā 1994. gada 28. septembra vētrainajā naktī prāmja "Estonia" katastrofā. Piemineklis tika uzcelts 1996. gadā (skulptors M. Karmins).

  • Pieminekļi

Kaleva dēls (Kalevipoeg) – Brīvības cīņu piemineklis

Kaleva dēls (Kalevipoeg) ir igauņu nacionālais eposs par Kaleva dēla piedzīvojumiem. 1950. gadā okupācijas vara demontēja šajā pat vietā novietoto Amandusa Adamsona (Amandus Adamson) "Kaleva dēlu" - piemiņas zīmi Brīvības cīņās kritušajiem. 1952. gadā šajā vietā tika uzstādīts piemineklis dziesmu tēvam Kreicvaldam (Kreutzwald). 1988. gadā aizsākās disputs par Kaleva dēla skulptūras atjaunošanu, taču patiesus apgriezienus šis projekts ieguva tikai 2002. gadā pēc izstādes "Kaleva dēls skulptūrā". Skulptors Ekke Veli (Ekke Väli) pēc fotogrāfijām atjaunoja statujas modeli, šai procesā viņu konsultēja pieredzējušais skulptors Endels Tanilo (Endel Taniloo).

  • Pieminekļi

Jāna Tenissona piemineklis

Leģendārā Igaunijas valstsvīra un rakstnieka Jāna Tenissona piemineklis tika uzcelts 1999. gadā. Tā autori ir Mati Karmins un Tīts Trummals. Jāns Tenissons bija leģendārs valstsvīrs un rakstnieks, kas 1919.-1920. gadā ieņēma premjerministra posteni, 1927.-1928. g. un 1933. - valsts prezidenta posteni, 1896.-1930. bija izdevuma "Postimees" īpašnieks un 1896.-1935. g. - "Postimees" galvenais redaktors. 1939. g. Tenissonam tika piešķirts Tallinas goda pilsoņa statuss.

  • Pieminekļi

Nikolaja Pirogova piemineklis

Piemineklis Tartu studējušajam un medicīnas zinātņu profesora grādu ieguvušajam Nikolajam Pirogovam tika uzstādīts 1952. gadā. Tā autori ir J. Raudseps, A. Melders, P. Tarvas un A.Volbergs. N. Pirogovs bija eksperimentālās ķirurģijas, topogrāfiskās anatomijas un ārējās ķirurģijas radītājs. Pateicoties viņam Tartu ķirurģijas slava izplatījās pa visu Krieviju un aiz tās robežām.

  • Privacy Policy

"*" indicates required fields

This field is for validation purposes and should be left unchanged.
Es pilnvaroju tirdzniecību