Villema Reinmana (1861-1917) jaunais piemineklis tika atklāts 2004. gadā, tā autors ir Mati Variks. Villems Reinmans bija Igaunija nacionālās kustības ievērojams darbonis, mācītājs, kultūras un sabiedriskais darbinieks, kas aktīvi cīnījās par igauņu tautas neatkarību.
Kristjans Jāks Petersons (14.03.1801. – 04.08.1822.) bija igauņu rakstnieks, kurš tiek uzskatīts par igauņu nacionālās literatūras veidotāju. 1819.-1820. gadā viņš studēja Tartu Universitātes reliģijas un filozofijas fakultātē. Rakstnieks dēvēja sevi par lauku tautas dziesminieku, literatūrā augstu vērtēja nacionālo savdabību, kā arī uzskatīja par iespējamu oriģinālas igauņu literatūras radīšanu. Par Petersonu atgādina viņa vārdā nosauktā ģimnāzija Tartu, kā arī bronzas piemineklis, kas atrodas Tomemegi kalnā. Piemineklis tika atklāts 1983. gadā, un tā autori ir J.Soans un M.Murdmā.Rakstnieka dzimšanas dienā, 14. martā, mēs atzīmējam Dzimtās valodas dienu.Aizraujošs ir arī fakts, ka Petersons pirms vairāk nekā 200 gadiem kājām devās no Tartu uz Rīgu, jo viņam bija ierobežoti naudas līdzekļi.
A monument to those, who fell in the War of Independence, was opened in Misso on 26 May 1935, and the activities of the 1st cavalry regiment in the battles of the War of Independence were immortalised. The monument was demolished in 1945.The reconstructed monument was reopened on 27 August 1989. The granite pillar placed on a base of quarry-stones is 2.5 m tall. Its main side has the symbol of the cavalry unit along with the text “Here, the 1st cavalry regiment fought in the War of Independence on 19 April 1919”. In front of the monument, there are six granite plates with the names of those that fell.A monument to World War II is erected only a few steps from the Monument to the War of Independence.
Kapsētā ir apbedīti Igaunija Brīvības cīņās kritušie kareivji.Brīvības cīņas sākās 1918. gada novembrī, kad Padomju Krievijas iebruka Igaunijā, un noslēdzās 1920. gada 2. februārī ar Tartu miera līguma parakstīšanu.Padomju okupācijas gados piemineklis tika iznīcināts. 1987. gadā Brīvo un neatkarīgo jauniešu kolonna Nr. 1 uzsāka Brīvības cīņās kritušo kapavietu sakopšanu, bet 1988. gada 23. jūnijā tika no jauna atklāts iznīcinātais piemineklis. 2002. gadā Veru pašvaldība uzsāka apbedījumu vietas rekonstrukciju. Jauniešu kolonnas uzstādītais piemineklis tika nojaukts. Jaunajā piemineklī tika izmantota jauniešu kolonnas izgatavotā pieminekļa plāksne un krusts.
Rudzupuķe (arī Lauzta Rudzupuķe) ir monuments komunisma upuriem, kas izveidots 1990. gadā. Autors ir P. Sārs.Granīta laukakmeņu augšpusē ir novietota lauzta rudzupuķe (Igaunijas nacionālais zieds). Laukuma pelēkajā akmens parketā vijās melnas svītras jeb dzelzceļa sliedes, kas simbolizē izsūtīšanu uz Sibīriju. No rudzupuķu lapiņām kā asaras plūst ūdens lāses. Ar brīvības cīnītāju apvienības Memento palīdzību piemineklis tika uzstādīts uz Riia un Pepleri ielas stūra. Vēlāk tas tika atkal atklāts adresē Pepleri 27. Monuments atrodas blakus pelēkai mājai. Padomju laikā šeit atradās VDK apcietinājuma centrs, kur aizsākās daudzu igauņu ceļš uz Sibīriju.
1562. gadā Walk (tagadējais Valgas vecais nosaukums) kopā ar pārējo Livoniju tika nodots Polijai ar Livonijas kara pamiera līgumu. Valgas pilsētas tiesības Polijas karalis Stefans Batorijs parakstīja 1584. gada 11. jūnijā, balstoties uz savu kolonizācijas politiku. Karalis uzskatīja, ka Livonijā katoliskajiem jaunienācējiem (zemniekiem, amatniekiem, tirgotājiem) būtu jāpiešķir zeme kā privātīpašums un tādējādi stiprināt katolicismu Livonijā.Tādēļ Valgas Centrālās ielas alejā ir Stefana Batorija piemiņas zīme, kas tika izveidota 2002. gadā Valgas pilsētas, Ungārijas un Polijas vēstniecību kopdarbā.
Piemineklis novērtē Igaunijas sievieti kā māti, un izsaka pateicību par mūsu nācijas izdzīvošanu. Igaunijas Mātes pieminekļa idejas autors un izveidošanas organizators ir Hans Sissas (1933-2012) - cilvēks ar zelta rokām, kas ir pierakstījis Igaunijas deportēto iedzīvotāju atmiņas, kā arī ir vairāku atceres grāmatu autors. Piemineklis ir izgatavots no akmens, kas ir ievests no Udmurtijas. Tas ir 3,6 metrus augsts un sver aptuveni 6 tonnas. Dizaina mākslinieki / skulptori ir Ilme un Riho Kuld, bet no akmens to ir izkaluši skulptori-akmens griezēji Margus Kurvits un Kristjans Kittus.
1990. gada 1. maijā Lūnjā tika atzīmēta valsts saimniecības 70. gadadiena. Tā kā zirgu audzēšana un jāšanas sports tradicionāli ir saistīts ar Lūnjas pagasta dzīvi, un muižas sirdī arī tagad tiek turēti zirgi, tad par godu šai gadadienai Lūnjā tika uzstādīts piemineklis lauksaimnieka labākajam palīgam vēsturē - zirgam. Bronzas zirga skulptūras autors ir Endels Tanilo. 2017. gada 20. jūnija naktī nezināmi mākslinieki skulptūru pārkrāsoja lillā krāsā. Pēc tautas nostāstiem zirgs no dusmām palika lillā, jo administratīvās reformas gaitā izskanēja iespēja, ka piespiedu kārtā Lūnjas pagasts tiks apvienots ar Tartu. Pagasts spēja saglabāt savu neatkarību.