1562. gadā Walk (tagadējais Valgas vecais nosaukums) kopā ar pārējo Livoniju tika nodots Polijai ar Livonijas kara pamiera līgumu. Valgas pilsētas tiesības Polijas karalis Stefans Batorijs parakstīja 1584. gada 11. jūnijā, balstoties uz savu kolonizācijas politiku. Karalis uzskatīja, ka Livonijā katoliskajiem jaunienācējiem (zemniekiem, amatniekiem, tirgotājiem) būtu jāpiešķir zeme kā privātīpašums un tādējādi stiprināt katolicismu Livonijā.Tādēļ Valgas Centrālās ielas alejā ir Stefana Batorija piemiņas zīme, kas tika izveidota 2002. gadā Valgas pilsētas, Ungārijas un Polijas vēstniecību kopdarbā.
Ilglaicīgais Tartu Universitātes profesors bija viens no spožākajiem 20. gadsimta Tartu zinātniekiem. Lotmans nodarbojās ar krievu literatūras un kultūras vēstures izpēti un vispārējo kultūras likumsakarību pētīšanu. Viņš lika pamatus kultūras semiotikai un bija Tartu-Maskavas semiotikas skolas radītājs. Pasaulslavenajam literatūras zinātniekam un semiotikas speciālistam par godu no caurulēm, ūdens un gaismas kopspēles izveidotais piemineklis tika atklāts 06.10.2007. No piecām 15 metru garām dzelzs caurulēm veidotās skulptūras ideja aizgūta no Lotmana pašportreta. Skulptūras autors Mati Karmins, arhitekts Andress Lunge.
Piemineklis atrodas Veru pilsētā Seminari laukumā, un ir veltīts tiem Veru iedzīvotājiem, kas gāja bojā 1994. gada 28. septembra vētrainajā naktī prāmja "Estonia" katastrofā. Piemineklis tika uzcelts 1996. gadā (skulptors M. Karmins).
Parka izveides precīzs laiks nav zināms, taču tiek lēsts, ka galveno koku - bērzu un liepu - vecums ir vairāk nekā simts gadi. No skujkokiem parkā sastopamas egles un sudrabegles. Tamulas parka daļu ezera pusē ietver kokveida karaganas dzīvžogs. Tamulas ezeram ir ovāla forma austrumu - rietumu virzienā un tā vidējais dziļums ir 4,2 m, dziļākā vieta atrodas ezera ziemeļaustrumu daļā (7,5 m). Ezera platība ir 231 ha. Ezera pilsētas puses krastā ir ierīkota pludmale un skaista promenāde. Kreicvalda parkā ir pieejams pieejams (bez šķēršļiem) celiņš.
Uz Otepē Marijas luteriskās baznīcas priekšā esošā pakalna uzstādītais piemineklis Brīvības cīņās kritušajiem ir ievērojams ar to, ka 30 gadus tas bija paslēpts zemes klēpī. Pēc atjaunošanas piemineklis tika no jauna atklāts 1989. gadā. Saglabājusies ir pieminekļa augšējā daļa ar uzrakstu "GODS KRITUŠAJIEM" un 22 vārdiem, bet granīta klucis ar tajā iekalto pilno sarakstu netika atrasts. Metāla dekoratīvo elementu autors ir skulptors Jiri Ojavers. Vērtīgi zināt: Sākotnējā pieminekļa autors bija Voldemārs Melniks, bet tā realizētājs - akmeņkalis P. Vēbers. Pirmā pieminekļa svinīgā atklāšana notika 1928. gada 10. jūnijā.
Kristjans Jāks Petersons (14.03.1801. – 04.08.1822.) bija igauņu rakstnieks, kurš tiek uzskatīts par igauņu nacionālās literatūras veidotāju. 1819.-1820. gadā viņš studēja Tartu Universitātes reliģijas un filozofijas fakultātē. Rakstnieks dēvēja sevi par lauku tautas dziesminieku, literatūrā augstu vērtēja nacionālo savdabību, kā arī uzskatīja par iespējamu oriģinālas igauņu literatūras radīšanu. Par Petersonu atgādina viņa vārdā nosauktā ģimnāzija Tartu, kā arī bronzas piemineklis, kas atrodas Tomemegi kalnā. Piemineklis tika atklāts 1983. gadā, un tā autori ir J.Soans un M.Murdmā.Rakstnieka dzimšanas dienā, 14. martā, mēs atzīmējam Dzimtās valodas dienu.Aizraujošs ir arī fakts, ka Petersons pirms vairāk nekā 200 gadiem kājām devās no Tartu uz Rīgu, jo viņam bija ierobežoti naudas līdzekļi.
Kaleva dēls (Kalevipoeg) ir igauņu nacionālais eposs par Kaleva dēla piedzīvojumiem. 1950. gadā okupācijas vara demontēja šajā pat vietā novietoto Amandusa Adamsona (Amandus Adamson) "Kaleva dēlu" - piemiņas zīmi Brīvības cīņās kritušajiem. 1952. gadā šajā vietā tika uzstādīts piemineklis dziesmu tēvam Kreicvaldam (Kreutzwald). 1988. gadā aizsākās disputs par Kaleva dēla skulptūras atjaunošanu, taču patiesus apgriezienus šis projekts ieguva tikai 2002. gadā pēc izstādes "Kaleva dēls skulptūrā". Skulptors Ekke Veli (Ekke Väli) pēc fotogrāfijām atjaunoja statujas modeli, šai procesā viņu konsultēja pieredzējušais skulptors Endels Tanilo (Endel Taniloo).
Strūves piemineklis, kas tika atklāts 1969. gadā, ir veltīts bijušajam Tartu observatorijas direktoram Fr.G.V. Strūvem (15.04.1793 – 23.11.1864), kas bija vācu izcelsmes krievu astronoms un ģeodēzists. Viņa vadībā no 1816. līdz 1855. gadam notika meridiānu mērīšana, kuru mērķis bija noteikt zemeslodes formu un izmēru.Piemineklis ir abstrakts darbs, kura izveidošanu iedvesmojis tā laikmeta gars, un kas atspoguļo cilvēku domu un vēlmi sasniegt kosmosu. Skulptūras apakšējā daļa vadās pēc saules pulksteņa, bet augšējā daļa pēc smilšu pulksteņa. Pieminekļa autori ir Olavs Menni un Udo Ivasks.Par zvaigžņu pētnieku Tartu pilsētā atgādina Strūves vārdā nosauktā iela un ģeodēziskais loks.