Piemineklis prāmja “Estonia” katastrofā bojāgājušajiem

Strūves piemineklis, kas tika atklāts 1969. gadā, ir veltīts bijušajam Tartu observatorijas direktoram Fr.G.V. Strūvem (15.04.1793 – 23.11.1864), kas bija vācu izcelsmes krievu astronoms un ģeodēzists. Viņa vadībā no 1816. līdz 1855. gadam notika meridiānu mērīšana, kuru mērķis bija noteikt zemeslodes formu un izmēru.Piemineklis ir abstrakts darbs, kura izveidošanu iedvesmojis tā laikmeta gars, un kas atspoguļo cilvēku domu un vēlmi sasniegt kosmosu. Skulptūras apakšējā daļa vadās pēc saules pulksteņa, bet augšējā daļa pēc smilšu pulksteņa. Pieminekļa autori ir Olavs Menni un Udo Ivasks.Par zvaigžņu pētnieku Tartu pilsētā atgādina Strūves vārdā nosauktā iela un ģeodēziskais loks.

Uz Otepē Marijas luteriskās baznīcas priekšā esošā pakalna uzstādītais piemineklis Brīvības cīņās kritušajiem ir ievērojams ar to, ka 30 gadus tas bija paslēpts zemes klēpī. Pēc atjaunošanas piemineklis tika no jauna atklāts 1989. gadā. Saglabājusies ir pieminekļa augšējā daļa ar uzrakstu "GODS KRITUŠAJIEM" un 22 vārdiem, bet granīta klucis ar tajā iekalto pilno sarakstu netika atrasts. Metāla dekoratīvo elementu autors ir skulptors Jiri Ojavers. Vērtīgi zināt: Sākotnējā pieminekļa autors bija Voldemārs Melniks, bet tā realizētājs - akmeņkalis P. Vēbers. Pirmā pieminekļa svinīgā atklāšana notika 1928. gada 10. jūnijā.

Kapsētā ir apbedīti Igaunija Brīvības cīņās kritušie kareivji.Brīvības cīņas sākās 1918. gada novembrī, kad Padomju Krievijas iebruka Igaunijā, un noslēdzās 1920. gada 2. februārī ar Tartu miera līguma parakstīšanu.Padomju okupācijas gados piemineklis tika iznīcināts. 1987. gadā Brīvo un neatkarīgo jauniešu kolonna Nr. 1 uzsāka Brīvības cīņās kritušo kapavietu sakopšanu, bet 1988. gada 23. jūnijā tika no jauna atklāts iznīcinātais piemineklis. 2002. gadā Veru pašvaldība uzsāka apbedījumu vietas rekonstrukciju. Jauniešu kolonnas uzstādītais piemineklis tika nojaukts. Jaunajā piemineklī tika izmantota jauniešu kolonnas izgatavotā pieminekļa plāksne un krusts.

A monument to those, who fell in the War of Independence, was opened in Misso on 26 May 1935, and the activities of the 1st cavalry regiment in the battles of the War of Independence were immortalised. The monument was demolished in 1945.The reconstructed monument was reopened on 27 August 1989. The granite pillar placed on a base of quarry-stones is 2.5 m tall. Its main side has the symbol of the cavalry unit along with the text “Here, the 1st cavalry regiment fought in the War of Independence on 19 April 1919”. In front of the monument, there are six granite plates with the names of those that fell.A monument to World War II is erected only a few steps from the Monument to the War of Independence.

Petseru apriņķa Brīvības pieminekļa laukumā Verskā atrodas piemineklis Petseru apriņķa Neatkarības karā kritušajiem. Tēlnieka Romana Hāvamegi (Roman Haavamägi) iecerēto pieminekli Petseri pilsētas sirdī bija paredzēts uzstādīt 1940. gada vasarā, taču, sākoties padomju okupācijai, projekts tika pārtraukts. Tikai 80 gadus vēlāk, 2020. gada 20. jūlijā, Setomā tika atklāts atjaunotais piemineklis. Karavīra skulptūru, balstoties uz fotogrāfijām, ir modelējusi un granītā iemūžinājusi tēlniece Tīu Kirsipū (Tiiu Kirsipuu).Ar Petseru apriņķa Brīvības pieminekli tiek iemūžināta gandrīz 350 igauņu karavīru piemiņa, kas krita vēsturiskajā Neatkarības karā Petseru apriņķī, kā arī uzsvērta Tartu miera līguma nozīme setiem.

Piemineklis Tartu studējušajam un medicīnas zinātņu profesora grādu ieguvušajam Nikolajam Pirogovam tika uzstādīts 1952. gadā. Tā autori ir J. Raudseps, A. Melders, P. Tarvas un A.Volbergs. N. Pirogovs bija eksperimentālās ķirurģijas, topogrāfiskās anatomijas un ārējās ķirurģijas radītājs. Pateicoties viņam Tartu ķirurģijas slava izplatījās pa visu Krieviju un aiz tās robežām.

Pieminekli par godu savam ilglaicīgajam profesoram K. Morgenšternam uzstādījusi Tartu Universitāte.Johans Karls Simons Morgenšterns (1770-1852) bija vācu izcelsmes pasniedzējs, kas laikā no 1802.-1836. gadam bija Tartu Universitātes elokvences un klasiskās filoloģijas, estētikas, literatūras un mākslas vēstures profesors. Viņš izveidoja Tartu Universitātes bibliotēku un bija arī tās pirmais direktors (1802-39). 1803. gadā izveidoja Tartu Universitātes Mākslas muzeju.

Kristjans Jāks Petersons (14.03.1801. – 04.08.1822.) bija igauņu rakstnieks, kurš tiek uzskatīts par igauņu nacionālās literatūras veidotāju. 1819.-1820. gadā viņš studēja Tartu Universitātes reliģijas un filozofijas fakultātē. Rakstnieks dēvēja sevi par lauku tautas dziesminieku, literatūrā augstu vērtēja nacionālo savdabību, kā arī uzskatīja par iespējamu oriģinālas igauņu literatūras radīšanu. Par Petersonu atgādina viņa vārdā nosauktā ģimnāzija Tartu, kā arī bronzas piemineklis, kas atrodas Tomemegi kalnā. Piemineklis tika atklāts 1983. gadā, un tā autori ir J.Soans un M.Murdmā.Rakstnieka dzimšanas dienā, 14. martā, mēs atzīmējam Dzimtās valodas dienu.Aizraujošs ir arī fakts, ka Petersons pirms vairāk nekā 200 gadiem kājām devās no Tartu uz Rīgu, jo viņam bija ierobežoti naudas līdzekļi.