Frīdriha Georga Vilhelma Strūves piemineklis

Uz Otepē Marijas luteriskās baznīcas priekšā esošā pakalna uzstādītais piemineklis Brīvības cīņās kritušajiem ir ievērojams ar to, ka 30 gadus tas bija paslēpts zemes klēpī. Pēc atjaunošanas piemineklis tika no jauna atklāts 1989. gadā. Saglabājusies ir pieminekļa augšējā daļa ar uzrakstu "GODS KRITUŠAJIEM" un 22 vārdiem, bet granīta klucis ar tajā iekalto pilno sarakstu netika atrasts. Metāla dekoratīvo elementu autors ir skulptors Jiri Ojavers. Vērtīgi zināt: Sākotnējā pieminekļa autors bija Voldemārs Melniks, bet tā realizētājs - akmeņkalis P. Vēbers. Pirmā pieminekļa svinīgā atklāšana notika 1928. gada 10. jūnijā.

Jakobs Hurts (22.07.1839. – 13.01.1907.) bija igauņu folkloras un valodas zinātnieks. Viņš studējis teoloģiju (teoloģijas grāds kopš 1865. gada) Tartu Universitātē, bet 1886. gadā ieguva Helsinku Universitātes filozofijas doktora grādu. Vadījis daudzus Igaunijas tautas kustības pasākumus. Jakoba Hurta (1839-1907) piemineklis tapis 1994. gadā, tā autori ir J. Soans un R. Tomingas.

Rudzupuķe (arī Lauzta Rudzupuķe) ir monuments komunisma upuriem, kas izveidots 1990. gadā. Autors ir P. Sārs.Granīta laukakmeņu augšpusē ir novietota lauzta rudzupuķe (Igaunijas nacionālais zieds). Laukuma pelēkajā akmens parketā vijās melnas svītras jeb dzelzceļa sliedes, kas simbolizē izsūtīšanu uz Sibīriju. No rudzupuķu lapiņām kā asaras plūst ūdens lāses. Ar brīvības cīnītāju apvienības Memento palīdzību piemineklis tika uzstādīts uz Riia un Pepleri ielas stūra. Vēlāk tas tika atkal atklāts adresē Pepleri 27. Monuments atrodas blakus pelēkai mājai. Padomju laikā šeit atradās VDK apcietinājuma centrs, kur aizsākās daudzu igauņu ceļš uz Sibīriju.

Teātra Vanemuise nogāzē stāv viena no visu laiku atzītākajiem igauņu simfoniskās mūzikas komponistiem – Eduarda Tubina skulptūra (autori A. Vahtrapū, V. Valks; skaņu instalācijas veidojis Luī Dandrels). Atnāciet un apskatiet, kā pazīstamais igauņu komponists un diriģents vada iedomāto orķestri, un noklausieties skaņu instalācijas ar E. Tubina daiļrades paraugiem.

Kaleva dēls (Kalevipoeg) ir igauņu nacionālais eposs par Kaleva dēla piedzīvojumiem. 1950. gadā okupācijas vara demontēja šajā pat vietā novietoto Amandusa Adamsona (Amandus Adamson) "Kaleva dēlu" - piemiņas zīmi Brīvības cīņās kritušajiem. 1952. gadā šajā vietā tika uzstādīts piemineklis dziesmu tēvam Kreicvaldam (Kreutzwald). 1988. gadā aizsākās disputs par Kaleva dēla skulptūras atjaunošanu, taču patiesus apgriezienus šis projekts ieguva tikai 2002. gadā pēc izstādes "Kaleva dēls skulptūrā". Skulptors Ekke Veli (Ekke Väli) pēc fotogrāfijām atjaunoja statujas modeli, šai procesā viņu konsultēja pieredzējušais skulptors Endels Tanilo (Endel Taniloo).

Tautību piemineklis ir vecākais Tartu piemineklis. Universitātes galvenās ēkas celtniecības laikā kādreizējās Mārjas baznīcas atrašanās vietā, zem baznīcas grīdas un pie baznīcas sienas kādreiz izveidotajā kapsētā tika atrasti te apglabāto kauli. 1806. gadā tie tika pārapbedīti Tomeorgas Vaļņa grāvja malā un šajā vietā 1811. gadā tika uzstādīts pēc J.V. Krauzes zīmējumiem veidots neliels, četrstūra formas Tautību piemineklis, kas atgādina Mazāzijas (Likijas) kapa pieminekli. 1985. gada 20. septembrī pie pieminekļa tika apbedīti arī Universitātes galvenās ēkas pagrabos tās pašas vasaras arheoloģisko izrakumu laikā atrastie cilvēku kauli.

Kristjans Jāks Petersons (14.03.1801. – 04.08.1822.) bija igauņu rakstnieks, kurš tiek uzskatīts par igauņu nacionālās literatūras veidotāju. 1819.-1820. gadā viņš studēja Tartu Universitātes reliģijas un filozofijas fakultātē. Rakstnieks dēvēja sevi par lauku tautas dziesminieku, literatūrā augstu vērtēja nacionālo savdabību, kā arī uzskatīja par iespējamu oriģinālas igauņu literatūras radīšanu. Par Petersonu atgādina viņa vārdā nosauktā ģimnāzija Tartu, kā arī bronzas piemineklis, kas atrodas Tomemegi kalnā. Piemineklis tika atklāts 1983. gadā, un tā autori ir J.Soans un M.Murdmā.Rakstnieka dzimšanas dienā, 14. martā, mēs atzīmējam Dzimtās valodas dienu.Aizraujošs ir arī fakts, ka Petersons pirms vairāk nekā 200 gadiem kājām devās no Tartu uz Rīgu, jo viņam bija ierobežoti naudas līdzekļi.

1990. gada 1. maijā Lūnjā tika atzīmēta valsts saimniecības 70. gadadiena. Tā kā zirgu audzēšana un jāšanas sports tradicionāli ir saistīts ar Lūnjas pagasta dzīvi, un muižas sirdī arī tagad tiek turēti zirgi, tad par godu šai gadadienai Lūnjā tika uzstādīts piemineklis lauksaimnieka labākajam palīgam vēsturē - zirgam. Bronzas zirga skulptūras autors ir Endels Tanilo. 2017. gada 20. jūnija naktī nezināmi mākslinieki skulptūru pārkrāsoja lillā krāsā. Pēc tautas nostāstiem zirgs no dusmām palika lillā, jo administratīvās reformas gaitā izskanēja iespēja, ka piespiedu kārtā Lūnjas pagasts tiks apvienots ar Tartu. Pagasts spēja saglabāt savu neatkarību.