Frīdriha Georga Vilhelma Strūves piemineklis

Par godu Brīvības cīņās kritušajiem 200 Reuges iedzīvotājiem, 1926. gadā pēc mācītāja Valtera Viksi iniciatīvas Reuges baznīcas tuvumā tika uzstādīts mākslinieka Voldemar Melliku izveidots piemineklis. Pieminekļa priekšpusē bija akmenī iekalts teksts: "1918-1920 Gods kritušajiem! Pateicīgā Reuges draudze." 1945. gadā boļševiki pieminekli iznīcināja, bet pieminekļa tuvumā tika uzstādīta bronzas karavīra statuja un tās stūrakmeņi tika ierakti zemē. Vietējais mākslinieks Aksels Ollmanns naktī izraka bronzas karavīru un apglabāja to savas saimniecības pagalmā. 1988. gadā tas tika izrakts. 1998. gada 30. oktobrī notika atjaunotā pieminekļa atklāšana. Pieminekli restaurēja "Ars Monumentaal".

Villema Reinmana (1861-1917) jaunais piemineklis tika atklāts 2004. gadā, tā autors ir Mati Variks. Villems Reinmans bija Igaunija nacionālās kustības ievērojams darbonis, mācītājs, kultūras un sabiedriskais darbinieks, kas aktīvi cīnījās par igauņu tautas neatkarību.

Piemineklis atrodas Veru pilsētā Seminari laukumā, un ir veltīts tiem Veru iedzīvotājiem, kas gāja bojā 1994. gada 28. septembra vētrainajā naktī prāmja "Estonia" katastrofā. Piemineklis tika uzcelts 1996. gadā (skulptors M. Karmins).

Kaleva dēls (Kalevipoeg) ir igauņu nacionālais eposs par Kaleva dēla piedzīvojumiem. 1950. gadā okupācijas vara demontēja šajā pat vietā novietoto Amandusa Adamsona (Amandus Adamson) "Kaleva dēlu" - piemiņas zīmi Brīvības cīņās kritušajiem. 1952. gadā šajā vietā tika uzstādīts piemineklis dziesmu tēvam Kreicvaldam (Kreutzwald). 1988. gadā aizsākās disputs par Kaleva dēla skulptūras atjaunošanu, taču patiesus apgriezienus šis projekts ieguva tikai 2002. gadā pēc izstādes "Kaleva dēls skulptūrā". Skulptors Ekke Veli (Ekke Väli) pēc fotogrāfijām atjaunoja statujas modeli, šai procesā viņu konsultēja pieredzējušais skulptors Endels Tanilo (Endel Taniloo).

Frīdriha Reinholda Kreicvalda (Friedrich Reinhold Kreutzwald)(1803-1882) piemineklis tika radīts 1952. gadā. Tā autori ir skulptori Johanness Hirvs (Johannes Hirv) un Martins Sakss (Martin Saks), kā arī arhitekti Heiki Karro, Ants Melliks (Ants Mellik) un Marts Ports (Mart Port).

Jakobs Hurts (22.07.1839. – 13.01.1907.) bija igauņu folkloras un valodas zinātnieks. Viņš studējis teoloģiju (teoloģijas grāds kopš 1865. gada) Tartu Universitātē, bet 1886. gadā ieguva Helsinku Universitātes filozofijas doktora grādu. Vadījis daudzus Igaunijas tautas kustības pasākumus. Jakoba Hurta (1839-1907) piemineklis tapis 1994. gadā, tā autori ir J. Soans un R. Tomingas.

Parka izveides precīzs laiks nav zināms, taču tiek lēsts, ka galveno koku - bērzu un liepu - vecums ir vairāk nekā simts gadi. No skujkokiem parkā sastopamas egles un sudrabegles. Tamulas parka daļu ezera pusē ietver kokveida karaganas dzīvžogs. Tamulas ezeram ir ovāla forma austrumu - rietumu virzienā un tā vidējais dziļums ir 4,2 m, dziļākā vieta atrodas ezera ziemeļaustrumu daļā (7,5 m). Ezera platība ir 231 ha. Ezera pilsētas puses krastā ir ierīkota pludmale un skaista promenāde. Kreicvalda parkā ir pieejams pieejams (bez šķēršļiem) celiņš.

Piemineklis Tartu studējušajam un medicīnas zinātņu profesora grādu ieguvušajam Nikolajam Pirogovam tika uzstādīts 1952. gadā. Tā autori ir J. Raudseps, A. Melders, P. Tarvas un A.Volbergs. N. Pirogovs bija eksperimentālās ķirurģijas, topogrāfiskās anatomijas un ārējās ķirurģijas radītājs. Pateicoties viņam Tartu ķirurģijas slava izplatījās pa visu Krieviju un aiz tās robežām.