F. R. Fēlmaņa piemineklis – uz pelēka vietējā granīta uzstādīta Fēlmaņa bronzas statuja – tika atklāts Tartu Doma kalnā, Vecā anatomikuma priekšā, 1930. gada 18. maijā. Frīdrihs Roberts Fēlmanis (1798.–1850.) bija viens no igauņu nacionālās literatūras izveidotājiem, ārsts un demokrāts. Mācījies Rakveres apriņķa skolā, Tartu ģimnāzijā un Tartu Universitātes medicīnas fakultātē. Kopš 1824. gada Fēlmanis strādāja Tartu par ārstu. Viņš darbojās Vecajā anatomikumā. Viņš bija igauņu valodas lektors universitātē un lasīja farmakoloģijas un receptūras kursu.
Hugo Trefners (1845–1912) bija igauņu kultūras darbinieks un Hugo Trefnera ģimnāzijas dibinātājs. Viņā vārdā nosauktā Tartu ģimnāzija joprojām darbojas (padomju laikā tā bija Tartu 1. vidusskola). Uz ģimnāzijas sienas (Rüütli iela) ir apskatāms arī pirmā skolas direktora Trefnera bareljefs. Trefnera skola tiek uzskatīta par vienu no Igaunijas elitārajām skolām.Piemineklis, kas celts par godu Hugo Trefneram, atrodas Emajegi upes krastā, Ilejegi (Ülejõgi) parka rietumu daļā, bijušās Hugo Trefnera privātskolas atrašanās vietā. Pieminekļa autori ir tēlnieks Mati Karmins un arhitekts Tīts Trummals. Piemineklis tika atklāts 1997. gada 25. maijā.Hugo Trefnera kapa vieta ir Tartu, Uus-Jaani kapos.
Ilglaicīgais Tartu Universitātes profesors bija viens no spožākajiem 20. gadsimta Tartu zinātniekiem. Lotmans nodarbojās ar krievu literatūras un kultūras vēstures izpēti un vispārējo kultūras likumsakarību pētīšanu. Viņš lika pamatus kultūras semiotikai un bija Tartu-Maskavas semiotikas skolas radītājs. Pasaulslavenajam literatūras zinātniekam un semiotikas speciālistam par godu no caurulēm, ūdens un gaismas kopspēles izveidotais piemineklis tika atklāts 06.10.2007. No piecām 15 metru garām dzelzs caurulēm veidotās skulptūras ideja aizgūta no Lotmana pašportreta. Skulptūras autors Mati Karmins, arhitekts Andress Lunge.
Rudzupuķe (arī Lauzta Rudzupuķe) ir monuments komunisma upuriem, kas izveidots 1990. gadā. Autors ir P. Sārs.Granīta laukakmeņu augšpusē ir novietota lauzta rudzupuķe (Igaunijas nacionālais zieds). Laukuma pelēkajā akmens parketā vijās melnas svītras jeb dzelzceļa sliedes, kas simbolizē izsūtīšanu uz Sibīriju. No rudzupuķu lapiņām kā asaras plūst ūdens lāses. Ar brīvības cīnītāju apvienības Memento palīdzību piemineklis tika uzstādīts uz Riia un Pepleri ielas stūra. Vēlāk tas tika atkal atklāts adresē Pepleri 27. Monuments atrodas blakus pelēkai mājai. Padomju laikā šeit atradās VDK apcietinājuma centrs, kur aizsākās daudzu igauņu ceļš uz Sibīriju.
1562. gadā Walk (tagadējais Valgas vecais nosaukums) kopā ar pārējo Livoniju tika nodots Polijai ar Livonijas kara pamiera līgumu. Valgas pilsētas tiesības Polijas karalis Stefans Batorijs parakstīja 1584. gada 11. jūnijā, balstoties uz savu kolonizācijas politiku. Karalis uzskatīja, ka Livonijā katoliskajiem jaunienācējiem (zemniekiem, amatniekiem, tirgotājiem) būtu jāpiešķir zeme kā privātīpašums un tādējādi stiprināt katolicismu Livonijā.Tādēļ Valgas Centrālās ielas alejā ir Stefana Batorija piemiņas zīme, kas tika izveidota 2002. gadā Valgas pilsētas, Ungārijas un Polijas vēstniecību kopdarbā.
Princis Mihaels Andreass Barklajs de Tolli (1761-1818) bija krievu karavadonis un ģenerālis. Barklajs de Tolli (krieviskais vārds: Mihails Bogdanovičs Barklajs de Tolli) bija cēlies no Baltijas muižnieku dzimtas. Ar savu talantu un drošsirdību Barklajs de Tolli kā krievu karavadonis izcēlās vairākās cīņās, par ko ir saņēmis 14 augstākās pakāpes ordeņus. Barklajam de Tolli ir piešķirts I pakāpes Georga krusts, grāfa tituls, ģenerālfeldmaršala pakāpe, kā arī firsta tituls. Piemineklis ir izveidots 1849. gadā. Autori V. Demuts-Maļinovskis un A. Ščedrins. Barklajs de Tolli ir apbedīts ģimenes kapenēs Jegevestē.
Piemineklis Tartu studējušajam un medicīnas zinātņu profesora grādu ieguvušajam Nikolajam Pirogovam tika uzstādīts 1952. gadā. Tā autori ir J. Raudseps, A. Melders, P. Tarvas un A.Volbergs. N. Pirogovs bija eksperimentālās ķirurģijas, topogrāfiskās anatomijas un ārējās ķirurģijas radītājs. Pateicoties viņam Tartu ķirurģijas slava izplatījās pa visu Krieviju un aiz tās robežām.
Tautību piemineklis ir vecākais Tartu piemineklis. Universitātes galvenās ēkas celtniecības laikā kādreizējās Mārjas baznīcas atrašanās vietā, zem baznīcas grīdas un pie baznīcas sienas kādreiz izveidotajā kapsētā tika atrasti te apglabāto kauli. 1806. gadā tie tika pārapbedīti Tomeorgas Vaļņa grāvja malā un šajā vietā 1811. gadā tika uzstādīts pēc J.V. Krauzes zīmējumiem veidots neliels, četrstūra formas Tautību piemineklis, kas atgādina Mazāzijas (Likijas) kapa pieminekli. 1985. gada 20. septembrī pie pieminekļa tika apbedīti arī Universitātes galvenās ēkas pagrabos tās pašas vasaras arheoloģisko izrakumu laikā atrastie cilvēku kauli.