Kapsētā ir apbedīti Igaunija Brīvības cīņās kritušie kareivji.Brīvības cīņas sākās 1918. gada novembrī, kad Padomju Krievijas iebruka Igaunijā, un noslēdzās 1920. gada 2. februārī ar Tartu miera līguma parakstīšanu.Padomju okupācijas gados piemineklis tika iznīcināts. 1987. gadā Brīvo un neatkarīgo jauniešu kolonna Nr. 1 uzsāka Brīvības cīņās kritušo kapavietu sakopšanu, bet 1988. gada 23. jūnijā tika no jauna atklāts iznīcinātais piemineklis. 2002. gadā Veru pašvaldība uzsāka apbedījumu vietas rekonstrukciju. Jauniešu kolonnas uzstādītais piemineklis tika nojaukts. Jaunajā piemineklī tika izmantota jauniešu kolonnas izgatavotā pieminekļa plāksne un krusts.
1919. gada 31. janvārī Paju muižas apkārtnē risinājās viena no svarīgākajām Brīvības cīņu kaujām. Plecu pie pleca ar igauņiem Igaunijas neatkarību aizstāvēja arī Somijas brīvprātīgo Ziemeļu Dēlu pulks. Šajā kaujā nāvīgu ievainojumu guva leģendārākais Brīvības cīņu vadītājs - leitnants Juliuss Kuperjanovs. Par notikušo kauju atgādina granīta piemineklis, kas uzstādīts uz trīs pakāpienu veidā izveidotas zemes piramīdas, kas no jauna tika atklāts kaujas 75. gadadienā - 30.01.1994. Vērtīgi zināt: * pieminekli atklāja Igaunijas Republikas prezidents Lennarts Meri; * kaujā kritušo Ziemeļu Dēlu piemiņas plāksne ir uzstādīta uz Valgas Jāņa baznīcas sienas.
Valgas kā mazpilsētas dzīvē par izšķirošo kļuva 1886. gads, kad tika apstiprināts Pleskavas–Rīgas dzelzceļa būvniecības plāns ar atzarojumu no Valgas uz Tartu.1998. gadā Valgas dzelzceļa stacijas tuvumā uzstādītā tvaika lokomotīve – piemineklis atzīmē Pleskavas–Valgas–Rīgas dzelzceļa savienojuma 110. gadadienu. Lokomotīve SU 251-98 ir uzbūvēta 1949. gadā Sormovas kuģu rūpnīcā. Noderīgi zināt *Lokomotīve sver 87 tonnas, un katla produktivitāte ir 12 tonnas tvaika stundā. * Rīgas–Pleskavas dzelzceļa oficiālā atvēršana notika 1889. gada 22. jūlijā Pleskavā.
Princis Mihaels Andreass Barklajs de Tolli (1761-1818) bija krievu karavadonis un ģenerālis. Barklajs de Tolli (krieviskais vārds: Mihails Bogdanovičs Barklajs de Tolli) bija cēlies no Baltijas muižnieku dzimtas. Ar savu talantu un drošsirdību Barklajs de Tolli kā krievu karavadonis izcēlās vairākās cīņās, par ko ir saņēmis 14 augstākās pakāpes ordeņus. Barklajam de Tolli ir piešķirts I pakāpes Georga krusts, grāfa tituls, ģenerālfeldmaršala pakāpe, kā arī firsta tituls. Piemineklis ir izveidots 1849. gadā. Autori V. Demuts-Maļinovskis un A. Ščedrins. Barklajs de Tolli ir apbedīts ģimenes kapenēs Jegevestē.
Frīdriha Reinholda Kreicvalda (Friedrich Reinhold Kreutzwald)(1803-1882) piemineklis tika radīts 1952. gadā. Tā autori ir skulptori Johanness Hirvs (Johannes Hirv) un Martins Sakss (Martin Saks), kā arī arhitekti Heiki Karro, Ants Melliks (Ants Mellik) un Marts Ports (Mart Port).
Hugo Trefners (1845–1912) bija igauņu kultūras darbinieks un Hugo Trefnera ģimnāzijas dibinātājs. Viņā vārdā nosauktā Tartu ģimnāzija joprojām darbojas (padomju laikā tā bija Tartu 1. vidusskola). Uz ģimnāzijas sienas (Rüütli iela) ir apskatāms arī pirmā skolas direktora Trefnera bareljefs. Trefnera skola tiek uzskatīta par vienu no Igaunijas elitārajām skolām.Piemineklis, kas celts par godu Hugo Trefneram, atrodas Emajegi upes krastā, Ilejegi (Ülejõgi) parka rietumu daļā, bijušās Hugo Trefnera privātskolas atrašanās vietā. Pieminekļa autori ir tēlnieks Mati Karmins un arhitekts Tīts Trummals. Piemineklis tika atklāts 1997. gada 25. maijā.Hugo Trefnera kapa vieta ir Tartu, Uus-Jaani kapos.
Igaunijas Republikas pirmajam izglītības ministram un tautas universitātes izveidotājam, pirmajam pedagoģijas profesoram Pēteram Zigfrīdam Nikolausam Peldam (1878–1930) veltītais piemineklis tika atklāts 2008. gada 1. decembrī.Pieminekļa, kas atrodas uz Policijas laukuma, autori ir skulptore Ekke Veli un arhitekts Ains Rēpsons.Tartu Universitātē kopš 2008. gada tiek organizētas studentu zinātniskās konferences ar nosaukumu "Pētera Pelda diena", kā arī tajā pašā dienā universitāte izsniedz arī viņa vārdā nosaukto stipendiju.
Rudzupuķe (arī Lauzta Rudzupuķe) ir monuments komunisma upuriem, kas izveidots 1990. gadā. Autors ir P. Sārs.Granīta laukakmeņu augšpusē ir novietota lauzta rudzupuķe (Igaunijas nacionālais zieds). Laukuma pelēkajā akmens parketā vijās melnas svītras jeb dzelzceļa sliedes, kas simbolizē izsūtīšanu uz Sibīriju. No rudzupuķu lapiņām kā asaras plūst ūdens lāses. Ar brīvības cīnītāju apvienības Memento palīdzību piemineklis tika uzstādīts uz Riia un Pepleri ielas stūra. Vēlāk tas tika atkal atklāts adresē Pepleri 27. Monuments atrodas blakus pelēkai mājai. Padomju laikā šeit atradās VDK apcietinājuma centrs, kur aizsākās daudzu igauņu ceļš uz Sibīriju.