Pētera Pelda piemineklis

Strūves piemineklis, kas tika atklāts 1969. gadā, ir veltīts bijušajam Tartu observatorijas direktoram Fr.G.V. Strūvem (15.04.1793 – 23.11.1864), kas bija vācu izcelsmes krievu astronoms un ģeodēzists. Viņa vadībā no 1816. līdz 1855. gadam notika meridiānu mērīšana, kuru mērķis bija noteikt zemeslodes formu un izmēru.Piemineklis ir abstrakts darbs, kura izveidošanu iedvesmojis tā laikmeta gars, un kas atspoguļo cilvēku domu un vēlmi sasniegt kosmosu. Skulptūras apakšējā daļa vadās pēc saules pulksteņa, bet augšējā daļa pēc smilšu pulksteņa. Pieminekļa autori ir Olavs Menni un Udo Ivasks.Par zvaigžņu pētnieku Tartu pilsētā atgādina Strūves vārdā nosauktā iela un ģeodēziskais loks.

Leģendārā Igaunijas valstsvīra un rakstnieka Jāna Tenissona piemineklis tika uzcelts 1999. gadā. Tā autori ir Mati Karmins un Tīts Trummals. Jāns Tenissons bija leģendārs valstsvīrs un rakstnieks, kas 1919.-1920. gadā ieņēma premjerministra posteni, 1927.-1928. g. un 1933. - valsts prezidenta posteni, 1896.-1930. bija izdevuma "Postimees" īpašnieks un 1896.-1935. g. - "Postimees" galvenais redaktors. 1939. g. Tenissonam tika piešķirts Tallinas goda pilsoņa statuss.

Par godu Brīvības cīņās kritušajiem 200 Reuges iedzīvotājiem, 1926. gadā pēc mācītāja Valtera Viksi iniciatīvas Reuges baznīcas tuvumā tika uzstādīts mākslinieka Voldemar Melliku izveidots piemineklis. Pieminekļa priekšpusē bija akmenī iekalts teksts: "1918-1920 Gods kritušajiem! Pateicīgā Reuges draudze." 1945. gadā boļševiki pieminekli iznīcināja, bet pieminekļa tuvumā tika uzstādīta bronzas karavīra statuja un tās stūrakmeņi tika ierakti zemē. Vietējais mākslinieks Aksels Ollmanns naktī izraka bronzas karavīru un apglabāja to savas saimniecības pagalmā. 1988. gadā tas tika izrakts. 1998. gada 30. oktobrī notika atjaunotā pieminekļa atklāšana. Pieminekli restaurēja "Ars Monumentaal".

Uz Otepē Marijas luteriskās baznīcas priekšā esošā pakalna uzstādītais piemineklis Brīvības cīņās kritušajiem ir ievērojams ar to, ka 30 gadus tas bija paslēpts zemes klēpī. Pēc atjaunošanas piemineklis tika no jauna atklāts 1989. gadā. Saglabājusies ir pieminekļa augšējā daļa ar uzrakstu "GODS KRITUŠAJIEM" un 22 vārdiem, bet granīta klucis ar tajā iekalto pilno sarakstu netika atrasts. Metāla dekoratīvo elementu autors ir skulptors Jiri Ojavers. Vērtīgi zināt: Sākotnējā pieminekļa autors bija Voldemārs Melniks, bet tā realizētājs - akmeņkalis P. Vēbers. Pirmā pieminekļa svinīgā atklāšana notika 1928. gada 10. jūnijā.

Parka izveides precīzs laiks nav zināms, taču tiek lēsts, ka galveno koku - bērzu un liepu - vecums ir vairāk nekā simts gadi. No skujkokiem parkā sastopamas egles un sudrabegles. Tamulas parka daļu ezera pusē ietver kokveida karaganas dzīvžogs. Tamulas ezeram ir ovāla forma austrumu - rietumu virzienā un tā vidējais dziļums ir 4,2 m, dziļākā vieta atrodas ezera ziemeļaustrumu daļā (7,5 m). Ezera platība ir 231 ha. Ezera pilsētas puses krastā ir ierīkota pludmale un skaista promenāde. Kreicvalda parkā ir pieejams pieejams (bez šķēršļiem) celiņš.

Kaleva dēls (Kalevipoeg) ir igauņu nacionālais eposs par Kaleva dēla piedzīvojumiem. 1950. gadā okupācijas vara demontēja šajā pat vietā novietoto Amandusa Adamsona (Amandus Adamson) "Kaleva dēlu" - piemiņas zīmi Brīvības cīņās kritušajiem. 1952. gadā šajā vietā tika uzstādīts piemineklis dziesmu tēvam Kreicvaldam (Kreutzwald). 1988. gadā aizsākās disputs par Kaleva dēla skulptūras atjaunošanu, taču patiesus apgriezienus šis projekts ieguva tikai 2002. gadā pēc izstādes "Kaleva dēls skulptūrā". Skulptors Ekke Veli (Ekke Väli) pēc fotogrāfijām atjaunoja statujas modeli, šai procesā viņu konsultēja pieredzējušais skulptors Endels Tanilo (Endel Taniloo).

Rudzupuķe (arī Lauzta Rudzupuķe) ir monuments komunisma upuriem, kas izveidots 1990. gadā. Autors ir P. Sārs.Granīta laukakmeņu augšpusē ir novietota lauzta rudzupuķe (Igaunijas nacionālais zieds). Laukuma pelēkajā akmens parketā vijās melnas svītras jeb dzelzceļa sliedes, kas simbolizē izsūtīšanu uz Sibīriju. No rudzupuķu lapiņām kā asaras plūst ūdens lāses. Ar brīvības cīnītāju apvienības Memento palīdzību piemineklis tika uzstādīts uz Riia un Pepleri ielas stūra. Vēlāk tas tika atkal atklāts adresē Pepleri 27. Monuments atrodas blakus pelēkai mājai. Padomju laikā šeit atradās VDK apcietinājuma centrs, kur aizsākās daudzu igauņu ceļš uz Sibīriju.

Valgas kā mazpilsētas dzīvē par izšķirošo kļuva 1886. gads, kad tika apstiprināts Pleskavas–Rīgas dzelzceļa būvniecības plāns ar atzarojumu no Valgas uz Tartu.1998. gadā Valgas dzelzceļa stacijas tuvumā uzstādītā tvaika lokomotīve – piemineklis atzīmē Pleskavas–Valgas–Rīgas dzelzceļa savienojuma 110. gadadienu. Lokomotīve SU 251-98 ir uzbūvēta 1949. gadā Sormovas kuģu rūpnīcā. Noderīgi zināt *Lokomotīve sver 87 tonnas, un katla produktivitāte ir 12 tonnas tvaika stundā. * Rīgas–Pleskavas dzelzceļa oficiālā atvēršana notika 1889. gada 22. jūlijā Pleskavā.