Brīvības cīņu piemineklis Reugē

Princis Mihaels Andreass Barklajs de Tolli (1761-1818) bija krievu karavadonis un ģenerālis. Barklajs de Tolli (krieviskais vārds: Mihails Bogdanovičs Barklajs de Tolli) bija cēlies no Baltijas muižnieku dzimtas. Ar savu talantu un drošsirdību Barklajs de Tolli kā krievu karavadonis izcēlās vairākās cīņās, par ko ir saņēmis 14 augstākās pakāpes ordeņus. Barklajam de Tolli ir piešķirts I pakāpes Georga krusts, grāfa tituls, ģenerālfeldmaršala pakāpe, kā arī firsta tituls. Piemineklis ir izveidots 1849. gadā. Autori V. Demuts-Maļinovskis un A. Ščedrins. Barklajs de Tolli ir apbedīts ģimenes kapenēs Jegevestē.

Villema Reinmana (1861-1917) jaunais piemineklis tika atklāts 2004. gadā, tā autors ir Mati Variks. Villems Reinmans bija Igaunija nacionālās kustības ievērojams darbonis, mācītājs, kultūras un sabiedriskais darbinieks, kas aktīvi cīnījās par igauņu tautas neatkarību.

Jakobs Hurts (22.07.1839. – 13.01.1907.) bija igauņu folkloras un valodas zinātnieks. Viņš studējis teoloģiju (teoloģijas grāds kopš 1865. gada) Tartu Universitātē, bet 1886. gadā ieguva Helsinku Universitātes filozofijas doktora grādu. Vadījis daudzus Igaunijas tautas kustības pasākumus. Jakoba Hurta (1839-1907) piemineklis tapis 1994. gadā, tā autori ir J. Soans un R. Tomingas.

Teātra Vanemuise nogāzē stāv viena no visu laiku atzītākajiem igauņu simfoniskās mūzikas komponistiem – Eduarda Tubina skulptūra (autori A. Vahtrapū, V. Valks; skaņu instalācijas veidojis Luī Dandrels). Atnāciet un apskatiet, kā pazīstamais igauņu komponists un diriģents vada iedomāto orķestri, un noklausieties skaņu instalācijas ar E. Tubina daiļrades paraugiem.

1990. gada 1. maijā Lūnjā tika atzīmēta valsts saimniecības 70. gadadiena. Tā kā zirgu audzēšana un jāšanas sports tradicionāli ir saistīts ar Lūnjas pagasta dzīvi, un muižas sirdī arī tagad tiek turēti zirgi, tad par godu šai gadadienai Lūnjā tika uzstādīts piemineklis lauksaimnieka labākajam palīgam vēsturē - zirgam. Bronzas zirga skulptūras autors ir Endels Tanilo. 2017. gada 20. jūnija naktī nezināmi mākslinieki skulptūru pārkrāsoja lillā krāsā. Pēc tautas nostāstiem zirgs no dusmām palika lillā, jo administratīvās reformas gaitā izskanēja iespēja, ka piespiedu kārtā Lūnjas pagasts tiks apvienots ar Tartu. Pagasts spēja saglabāt savu neatkarību.

Karls Ernsets fon Bērs bija dabas zinātnieks, aprakstošās un salīdzinošās embrioloģijas radītājs, Pēterburgas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis. 1810.-1811. gadā viņš studēja Tartu Universitātē medicīnu un saņēma arī doktora grādu. 1817. gadā kļuva par Kēnigsbergas zooloģijas un anatomijas profesoru. Pēterburgas periodā Bērs nodarbojās ar antropoloģiju, ģeogrāfiju un ihtioloģiju. Savas dzīves pēdējos gadus (1867-1876) zinātnieks atkal pavadīja Tartu, kur sarakstīja 3 rakstu un runu sējumus, un piedalījās Dabas pētnieku biedrības darbā, par kuras prezidentu viņš tika izvēlēts 1869. gadā. Karla Ernsta fon Bēra piemineklis tika radīts 1886. gadā, tā autors ir M. Opeku.

1919. gada 31. janvārī Paju muižas apkārtnē risinājās viena no svarīgākajām Brīvības cīņu kaujām. Plecu pie pleca ar igauņiem Igaunijas neatkarību aizstāvēja arī Somijas brīvprātīgo Ziemeļu Dēlu pulks. Šajā kaujā nāvīgu ievainojumu guva leģendārākais Brīvības cīņu vadītājs - leitnants Juliuss Kuperjanovs. Par notikušo kauju atgādina granīta piemineklis, kas uzstādīts uz trīs pakāpienu veidā izveidotas zemes piramīdas, kas no jauna tika atklāts kaujas 75. gadadienā - 30.01.1994. Vērtīgi zināt: * pieminekli atklāja Igaunijas Republikas prezidents Lennarts Meri; * kaujā kritušo Ziemeļu Dēlu piemiņas plāksne ir uzstādīta uz Valgas Jāņa baznīcas sienas.

Leģendārā Igaunijas valstsvīra un rakstnieka Jāna Tenissona piemineklis tika uzcelts 1999. gadā. Tā autori ir Mati Karmins un Tīts Trummals. Jāns Tenissons bija leģendārs valstsvīrs un rakstnieks, kas 1919.-1920. gadā ieņēma premjerministra posteni, 1927.-1928. g. un 1933. - valsts prezidenta posteni, 1896.-1930. bija izdevuma "Postimees" īpašnieks un 1896.-1935. g. - "Postimees" galvenais redaktors. 1939. g. Tenissonam tika piešķirts Tallinas goda pilsoņa statuss.