Piemineklis atrodas Veru pilsētā Seminari laukumā, un ir veltīts tiem Veru iedzīvotājiem, kas gāja bojā 1994. gada 28. septembra vētrainajā naktī prāmja "Estonia" katastrofā. Piemineklis tika uzcelts 1996. gadā (skulptors M. Karmins).
Jakobs Hurts (22.07.1839. – 13.01.1907.) bija igauņu folkloras un valodas zinātnieks. Viņš studējis teoloģiju (teoloģijas grāds kopš 1865. gada) Tartu Universitātē, bet 1886. gadā ieguva Helsinku Universitātes filozofijas doktora grādu. Vadījis daudzus Igaunijas tautas kustības pasākumus. Jakoba Hurta (1839-1907) piemineklis tapis 1994. gadā, tā autori ir J. Soans un R. Tomingas.
Valgas kā mazpilsētas dzīvē par izšķirošo kļuva 1886. gads, kad tika apstiprināts Pleskavas–Rīgas dzelzceļa būvniecības plāns ar atzarojumu no Valgas uz Tartu.1998. gadā Valgas dzelzceļa stacijas tuvumā uzstādītā tvaika lokomotīve – piemineklis atzīmē Pleskavas–Valgas–Rīgas dzelzceļa savienojuma 110. gadadienu. Lokomotīve SU 251-98 ir uzbūvēta 1949. gadā Sormovas kuģu rūpnīcā. Noderīgi zināt *Lokomotīve sver 87 tonnas, un katla produktivitāte ir 12 tonnas tvaika stundā. * Rīgas–Pleskavas dzelzceļa oficiālā atvēršana notika 1889. gada 22. jūlijā Pleskavā.
Villema Reinmana (1861-1917) jaunais piemineklis tika atklāts 2004. gadā, tā autors ir Mati Variks. Villems Reinmans bija Igaunija nacionālās kustības ievērojams darbonis, mācītājs, kultūras un sabiedriskais darbinieks, kas aktīvi cīnījās par igauņu tautas neatkarību.
Kristjans Jāks Petersons (14.03.1801. – 04.08.1822.) bija igauņu rakstnieks, kurš tiek uzskatīts par igauņu nacionālās literatūras veidotāju. 1819.-1820. gadā viņš studēja Tartu Universitātes reliģijas un filozofijas fakultātē. Rakstnieks dēvēja sevi par lauku tautas dziesminieku, literatūrā augstu vērtēja nacionālo savdabību, kā arī uzskatīja par iespējamu oriģinālas igauņu literatūras radīšanu. Par Petersonu atgādina viņa vārdā nosauktā ģimnāzija Tartu, kā arī bronzas piemineklis, kas atrodas Tomemegi kalnā. Piemineklis tika atklāts 1983. gadā, un tā autori ir J.Soans un M.Murdmā.Rakstnieka dzimšanas dienā, 14. martā, mēs atzīmējam Dzimtās valodas dienu.Aizraujošs ir arī fakts, ka Petersons pirms vairāk nekā 200 gadiem kājām devās no Tartu uz Rīgu, jo viņam bija ierobežoti naudas līdzekļi.
Piemineklis novērtē Igaunijas sievieti kā māti, un izsaka pateicību par mūsu nācijas izdzīvošanu. Igaunijas Mātes pieminekļa idejas autors un izveidošanas organizators ir Hans Sissas (1933-2012) - cilvēks ar zelta rokām, kas ir pierakstījis Igaunijas deportēto iedzīvotāju atmiņas, kā arī ir vairāku atceres grāmatu autors. Piemineklis ir izgatavots no akmens, kas ir ievests no Udmurtijas. Tas ir 3,6 metrus augsts un sver aptuveni 6 tonnas. Dizaina mākslinieki / skulptori ir Ilme un Riho Kuld, bet no akmens to ir izkaluši skulptori-akmens griezēji Margus Kurvits un Kristjans Kittus.
Karls Ernsets fon Bērs bija dabas zinātnieks, aprakstošās un salīdzinošās embrioloģijas radītājs, Pēterburgas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis. 1810.-1811. gadā viņš studēja Tartu Universitātē medicīnu un saņēma arī doktora grādu. 1817. gadā kļuva par Kēnigsbergas zooloģijas un anatomijas profesoru. Pēterburgas periodā Bērs nodarbojās ar antropoloģiju, ģeogrāfiju un ihtioloģiju. Savas dzīves pēdējos gadus (1867-1876) zinātnieks atkal pavadīja Tartu, kur sarakstīja 3 rakstu un runu sējumus, un piedalījās Dabas pētnieku biedrības darbā, par kuras prezidentu viņš tika izvēlēts 1869. gadā. Karla Ernsta fon Bēra piemineklis tika radīts 1886. gadā, tā autors ir M. Opeku.
Strūves piemineklis, kas tika atklāts 1969. gadā, ir veltīts bijušajam Tartu observatorijas direktoram Fr.G.V. Strūvem (15.04.1793 – 23.11.1864), kas bija vācu izcelsmes krievu astronoms un ģeodēzists. Viņa vadībā no 1816. līdz 1855. gadam notika meridiānu mērīšana, kuru mērķis bija noteikt zemeslodes formu un izmēru.Piemineklis ir abstrakts darbs, kura izveidošanu iedvesmojis tā laikmeta gars, un kas atspoguļo cilvēku domu un vēlmi sasniegt kosmosu. Skulptūras apakšējā daļa vadās pēc saules pulksteņa, bet augšējā daļa pēc smilšu pulksteņa. Pieminekļa autori ir Olavs Menni un Udo Ivasks.Par zvaigžņu pētnieku Tartu pilsētā atgādina Strūves vārdā nosauktā iela un ģeodēziskais loks.