Selli-Sillaotsa mācību taku

Starp Elvas mežiem atrodama noslēpumaina ūdenstilpe - ezers Vaikne. Skaistais meža ezers pats par sevi ir apskates objekts, kas jebkurā gadalaikā apbur apmeklētājus ar brīnišķīgo dabu un klusumu. Ezers ir piesaistījis arī dzejnieka J. Kernera uzmanību, kurš savulaik bieži ieradās šeit, lai smeltos iedvesmu savai daiļradei.Vieta ir piemērota atbildīgam atpūtniekam, kurš dod priekšroku mazāk apdzīvotām vietām un vēlas gūt aizraujošu pieredzi. Ezers ir piemērots peldēšanai. Ūdens ir tīrs un ļoti silts.Tikai izmantojot pie ezera esošo laipu, var droši doties ūdenī un izkļūt no tā.Peldēšana ir jūsu pašu atbildību!Teritoriju daiļo Mazās spēka takas koka skulptūras.

Ap Kirikumē (Kirikumäe) ainavas aizsardzības zonā izvietoto ezeru ir ierīkotas divas iezīmētas dabas takas: pirmā taka ved apkārt Kirikumē ezeram, savukārt otrā taka sniedz iespēju iepazīties ar purva ezeru, mežu un palieņu pļavu sistēmu, kas ir izvietota uz austrumiem no ezera.Abas takas ir lieliski piemērotas tiem ceļiniekiem, ko nebaida dabīgi šķēršļi - te nav nedz dēļu celiņu, nedz tiltu margu, arī kājas var viegli saslapināt. 1. taka(3,5 km) ir atzīmēta ar sarkanas krāsas, bet 2. taka (4 km)- ar zaļas krāsas apļiem, kas uzkrāsoti uz kokiem. Papildus te ir izvietotas ceļa norādes un informācijas plāksnes.

No Tellingumegi 28 metrus augstā koka skatu torņa paveras apbrīnojams skats uz līkumainās Mustjegi upes palienēm. Mustjegi upe ieplūst Gaujā, kas 22 kilometru garumā ir Igaunijas un Latvijas robežupe. Atpūtas vietā apmeklētāji var izmantot divas ugunskura vietas, malkas šķūni, galdu ar nojumi un šūpoles. Šeit var nakšņot arī teltīs.Tellingumegi pakājē sākas ar norādēm iezīmēta 18 km gara velosipēdu taka un 2 km pārgājienu taka apkārt Tellingumegi kalnam. No šejienes var doties arī pa velotaku, kas vijās cauri Igaunijai un Latvijai gar Gaujas krastu.

Ahjas upes krastos izvietotās Taevaskodas klintis ir vieni no apmeklētākajiem Dienvidigaunijas tūrisma objektiem. Ahjas upes ainavas aizsardzības zonas gleznaināko daļu veido tās smilšakmens klintis un senā upe. Leģendas, kas saistītas ar Taevaskodas apvidu, bagātas ar nostāstiem par alām un slepenām ejām, velniem un nāru ar zelta ķemmi. Neatkarīgi no gadalaika, noteikti ir vērts doties pārgājienā no Saesāres aizsprosta uz Mazās-Taevaskodas atsegumu, Emaletti, Jaunavas alu līdz pat Lielās-Taevaskodas smilšakmens atsegumiem, kas paceļas 22,5 m augstumā virs upes līmeņa. Skaistā un interesantā daba vilina ceļotājus, un ikviena igauņa pienākums esot vismaz reizi dzīvē šo vietu apmeklēt.

Lai izmērītu senā, gandrīz 400 gadus vecā ozola apkārtmēru, jāpulcējas lielākai grupai! Ozola ar plato zarotni stumbra diametrs ir 210 cm augstumā ir 1,3 m, koka diametrs ir 6,6 m un augstums 20 m. Par Kara ozolu šis koks tiek saukts kā vēsturiskā notikuma aculiecinieks. Proti,1841. gada rudenī Pihajerves muižas zemnieki atteicās strādāt un par to tika sodīti ozola apkārtnē. Apkārt ozolam ir izveidots skaits meža parks ar pastaigu takām.

Rebase 7 kilometru garā ainavas taka atrodas Karulas nacionālajā parkā. Taka vijas pa senām saimniecību ainavām, gar apkaimes senāko saimniecību, kā arī gar jaunākām dzelzs laikmeta apmetņu pēdām Linnamē. Ceļotājs var uzrāpties vietējā Araratā, ieraudzīt Raudjerves ezeru ar ledusauksto ūdeni, kā arī apbrīnot vienu no lielākajām Karulas augstienes aizām. Takas pieveikšanai ērtāki būs atbalstošāki apavi, lietainā laikā taka vietām var būt dubļaina, bet dēļi – slideni. Taka vijas caur lopu aplokiem, varat sastapt ziņkārīgus, bet – kā likums! – draudzīgus gaļas liellopus.

Igaunijas dienvidu daļas tālākā punkta dabas takas garums ir 4.8 km un tās iziešana kājām aizņems aptuveni divas līdz trīs stundas.Dienvidu daļas tālākā punkta dabas taka sākas pie Naha saimniecības liela, resna ozola un vijās valsta robežas tuvumā, tādēļ līdzi ir jābūt personu apliecinošam dokumentam. Kā atrast: braukšanas virziens no Võru-Valga šosejas Saru: Kuutsi - Tiitsa - Karisöödi - Ura - Naha (apmēram 14 km).Interesanti zināt: uz pašu Igaunijas dienvidu daļas tālāko punktu aiziet nevar, jo ģeogrāfiski precīzs Igaunijas Republikas dienvidu tālākais punkts atrodas piecus soļus tālāk, tieši Peetri upes vidū.

Valgesoo skatu tornis atrodas Valgesoo purvā, kas pārstāv vienu no 21 Dienvidigaunijas vietām, kas ir atklāšanas vērtas. Šo vietu iesakām apmeklēt visiem dabas interesentiem. No aizraujoša dizaina skatu torņa paveras brīnišķīgs skats uz Valgesoo purvu, uz pirmatnēja izskata seno mežu un priežu mežu, kas tautā tiek dēvēts par "Barona priedulāju", kā arī uz tur vijošos mācību taku. Dzelzs konstrukcijas skatu tornim, kas atrodas 29,7 m augstumā, ir 3 starpposma platformas, pēdējās skatu platformas augstums ir 23,8 m, un tās centrā ir vēja siena un soliņi. Tuvumā ir RMK ugunskura vieta un telšu laukums līdz piecām teltīm.