Verijerves mācību taka

Taka sākas Pūhajārv muižas parkā, iet cauri Murometas mežam un atgriežas parkā. Lai veiktu 3,5 kilometrus garo taku, ir nepieciešama no vienas līdz pusotrai stundai. Takas malās ir uzstādīti informācijas stendi, kas iepazīstina ar mūsu mežu, lauku floru un faunu. Taka ved gar seno Pūhajārves Kara ozolu (apkārtmērs 6,98 metri, augstums 22 metri) un 1841. gada Pūhajārv kara piemiņas akmeni, kuru var atrast starp Murometas meža ozoliem (uzstādījis tēlnieks Lembits Paluteders 1971. gada). Takas malās ir atpūtas un ugunskura vietas.

Pārgājienu namiņi, skatu tornis un purva laipas daudzus dabas mīļotājus vilina uz Mēnikunno purvu. Šī ir brīnišķīga atpūtas vieta. Pastaigājosties pa dēļiem izlikto taku, pamanīsiet parasto purva floru: ārkausa kasandru, daudzlapu andromedu, melno visteni, purva vaivariņu jeb rozmarīnu un makstaino spilvi, kā arī purva malā augošos pundurbērzus. Visplašāk pārstāvētais augs šeit ir daudzkrāsainās purva sūnas – sfagni. Drosmīgākie var nogaršot rāvaino purva ūdeni no aizaugušajiem grāvjiem purva malā.Noderīga informācija: Mēnikuno pārgājienu takā no Saulrietu namiņa (Päikseloojangu metsamaja) līdz Lielajam Purva ezeram ( Suur Soojärv) uzbūvēta jauna koka laipa, pa kuru var braukt arī ar bērnu ratiņiem vai ratiņkrēslu.

Vapramē dabas mācību takā (3,5 km), kas ir daļa no Vapramē-Vellaveres-Vitipalu tīkla, iespējams gūt patīkamu fizisku slodzi, pastaigājoties pa kangaru, pie reizes iespējams izlasīt leģendu par Kalevdēlu, kā arī izpētīt Mūžseno priedi, Karaļa liepu, Kerikmegi kalnu un daudz ko citu.Dabas mācību taka, kas ir iezīmēta ar balti-sarkani-baltu marķējumu, sākas pieturā "Vapramäe" pieturā. Pārgājienu takā, kas atrodas Elvas upes krastā, atrodas arī piknika laukums ar ugunskura vietu. Pie Vapramē Dabas mājas iespējams doties tālāk pārgājienā un apmeklēt Tartu Observatoriju. Tālāk doties ir viegli, jo observatorijas kupoli redzami jau pa gabalu.

Igaunijas dienvidu daļas tālākā punkta dabas takas garums ir 4.8 km un tās iziešana kājām aizņems aptuveni divas līdz trīs stundas.Dienvidu daļas tālākā punkta dabas taka sākas pie Naha saimniecības liela, resna ozola un vijās valsta robežas tuvumā, tādēļ līdzi ir jābūt personu apliecinošam dokumentam. Kā atrast: braukšanas virziens no Võru-Valga šosejas Saru: Kuutsi - Tiitsa - Karisöödi - Ura - Naha (apmēram 14 km).Interesanti zināt: uz pašu Igaunijas dienvidu daļas tālāko punktu aiziet nevar, jo ģeogrāfiski precīzs Igaunijas Republikas dienvidu tālākais punkts atrodas piecus soļus tālāk, tieši Peetri upes vidū.

Pihajerves (Pühajärv) ezers, ar gleznaino līkumoto krasta līniju un četrām salām, ir Otepē Dabas parka lielākais ezers. Pihajerves ziemeļu galā atrodas pludmales zona ar pludmales ēku, sporta laukumiem, bērnu rotaļu laukumu, atpūtas vietām, kafejnīcu un laivu piestātni. Dienvidu galā atrodas Kooliranna atpūtas zona, un no turienes sākas tikai Valgas apriņķī līkumojošā Veike Emejegi (Väike Emajõgi) upe. Pihajerves parkā sākas Murrumetsa pārgājienu taka, un ap ezeru ved 12 km garā Pihajerves pārgājienu taka, kas Poslovitsa krasta līkumā iet garām ezera slavenākajam avotam - Armuallikas. Ziemas laikā, ja laika apstākļi ir piemēroti, tiek izveidota pārgājienu taka uz ezera ledus un Pihajerves pludmalē ir ziemas peldvieta.Pihajerve ir devusi daudz iedvesmas rakstniekiem un māksliniekiem. Šeit ir atpūtušies, piemēram, Frideberts Tuglass un Eino Leino. Informācijas stendu par Konrāda Megi (Konrad Mägi) Pihajerves gleznām var atrast ezera krastā pie "GMP Pühajärves restoran" restorāna. 1991. gadā Otepē apmeklēja un ezeru iesvētīja dalailama Tendzins Gjatso, un šo vizīti piemin koka skulptūra Pihajerves parkā, ezera krastā.

Igaunijas un Latvijas robežas upes Gaujas krastos atrodas aizraujoša pārgājienu taka, kurā var atklāt divu valstu kultūras mantojumu. Taka ved turp un atpakaļ, tās garums vienā virzienā ir 22 km, kopā 44 km. Taka iepazīstina ar seno igauņu dzīvesveidu un piedāvā iespēju iepazīties ar vēsturisko mantojumu dabas vidū! Taka ved gar, piemēram, Taheva muižu, vējdzirnavām, siena šķūņa drupām un dižkokiem. Ir pieejamas vairākas ugunskura vietas un kempinga vietas. Taka ir marķēta, aprīkota ar informācijas stendiem igauņu, latviešu un angļu valodā, un to var izbraukt arī ar velosipēdu.

Kekonena pārgājienu trase ir izmantotajam visa gada garumā. Vasarā tā gaida pārgājienu cienītājus, profesionālos sportistus un amatierus, kā arī riteņbraucējus, savukārt ziemā - slēpotājus. Savu savdabīgo nosaukumu trase ieguvusi par godu kādreizējam Somijas prezidentam U.K. Kekonenem, kas savulaik apmeklējis trasi. 15 km garā trase sākas Kēriku slēpošanas stadionā un vijas caur skaistām vietām, t.sk šķērso Harimē kalnu. Harimē ir viens no Otepē augstienes lielākajiem lavas kalniem - 211,3 m virs jūras līmeņa.Kekonena trase malā atrodas 26 m augstais Harimē skatu tornis. Enerģiskākie sportotāji var papildus veikt 5 km garo Harimē riņķi.

4,5 km garā taka, kas iepriecina ar skaistiem skatiem un mainīgu reljefu, kā arī vijās apkārt Lossijerves ezeram, apmeklētājiem piedāvā daudz un dažādus apskates objektus visos gadalaikos. Takas sākums ir Alatskivi vai pie Kalevipoega atdusas vietas. Taka ved gar Alatskivi pili un pils parku, stirnu dārzu, aitu tiltu, Kalevipoega atdusas vietu, Veskijerves ezeru un Lossijerves ezeru. Ir uzstādītas 2 lielas informācijas plāksnes, Kalevipoega guļvietā ir baļķu kāpnes, 2 tilti, norādes un nelielas informācijas plāksnītes, kas iepazīstina ar aizsargājamās teritorijas atsevišķiem objektiem.