Kekonena pārgājienu trase

Vällamäe 3,3 km garajā pārgājienu takā vari piedzīvot spēcīgu un unikālu augstuma maiņu, kas ir raksturīga tikai Igaunijai. Vällamägi ir otra augstākā kalna virsotne Igaunijā, kas klāta ar senatnīgu mežu un stāvām nogāzēm, tās augstums virs jūras līmeņa ir 303,9 m. Tomēr, ja ņem vērā 84 metru augstumu no pakājes līdz virsotnei, Vällamägi ir relatīvi augstākā virsotne Igaunijā. Kalna nogāzes ir vietām ļoti stāvas (slīpums 35-40 grādi). Kopš 1992. gada Vällamäe meži ir noteikti par egļu genofonda rezervātu. Pa taku ejot, mainās stāvi kāpumi un nolaišanās, piedāvājot vienlaikus gan fizisku izaicinājumu, gan elpu aizraujošus skatus uz senatnīgā meža patvērumiem. Kāpšana uz virsotni var uz brīdi likt justies kā kalnos, nevis Haanjā. Vällamäe burvība ir tieši tās senatnīgajā klusumā un dabas pieskārienā – šeit neatradīsi cilvēku pilnas pārgājienu takas. Katra sezona piešķir takai savu raksturu: pavasarī gaisu piepilda putnu dziesmas, vasarā mežā vari atrast ogas, rudenī priecē krāsainās lapas un sēņu bagātība, ziemā nogāzes klāj klusuma pilns biezs sniega slānis.

Valgesoo skatu tornis atrodas Valgesoo purvā, kas pārstāv vienu no 21 Dienvidigaunijas vietām, kas ir atklāšanas vērtas. Šo vietu iesakām apmeklēt visiem dabas interesentiem. No aizraujoša dizaina skatu torņa paveras brīnišķīgs skats uz Valgesoo purvu, uz pirmatnēja izskata seno mežu un priežu mežu, kas tautā tiek dēvēts par "Barona priedulāju", kā arī uz tur vijošos mācību taku. Dzelzs konstrukcijas skatu tornim, kas atrodas 29,7 m augstumā, ir 3 starpposma platformas, pēdējās skatu platformas augstums ir 23,8 m, un tās centrā ir vēja siena un soliņi. Tuvumā ir RMK ugunskura vieta un telšu laukums līdz piecām teltīm.

Tartu apriņķī, Elvas pilsētas sirdī, atrodas gleznainais Arbi ezers, kas ar savu bagātīgo augu valsti, izgaismotām dabas takām un apkārtējo priežu mežu piedāvā acīm tīkamu skatu un daudz aktivitāšu iespēju katram apmeklētājam. Ezera krastā esošā 1, 2 km garā apļveida grants seguma taka sākas no pludmales un ir lieliski piemērota pastaigām, skriešanai un riteņbraukšanai. Promenādē ir daudz iespēju brīvā laika pavadīšanai – šeit var atpūsties, baudīt mieru un skaistos skatus vai nobaudīt tieši no krūma noplūktas jāņogas. Ezera tuvumā atrodas arī Elvas Kultūras centrs, kur var apmeklēt bezmaksas izstādes un iepazīties ar vietējo kultūras dzīvi. Hansena aleja, kas krustojas ar dabas taku un piedāvā lieliskus skatus uz ezeru, ir populāra vieta pastaigu cienītāju vidū un ir piedāvājusi romantisku atmosfēru arī daudzām kāzām. Dabas takā ir kopumā 10 informatīvie stendi un paneļi, kas sniedz aizraujošu un detalizētu pārskatu par Arbi ezera un tā krastu biotopu, kā arī atklāj skatītājam daudzveidīgo un ilglaicīgo saikni starp cilvēku un ezeru.

Valga/Valka - Apes šaursliežu dzelzceļš satiksmei tika atvērts 1900. gadā, un pēdējie vilcieni šeit kursēja 1970. gadā.Mūsdienās lielākā daļa no vecā dzelzceļa uzbēruma tiek izmantota kā pārgājienu taka, kas vijās cauri mežiem un pāri laukiem - lielākoties pa mierīgiem grants un zemes ceļiem.Valka - Žuldini un Koikkila - Hargla posmā taka virzās uz lielākiem ceļiem, jo ​​bijušais dzelzceļa uzbērums tur pārsvarā nav izbraucams.Pie dzelzceļa uzbēruma vecajiem gulšņiem ir piestiprinātas daudzas senās dzelzceļa fotogrāfijas un ar dzelzceļu saistīti vēsturiski avīžu raksti. Harglā atrodas pārgājienu dalībniekiem paredzēta atpūtas vieta.

Aizraujošā taka, kas sākas pie Lielās Taevaskodas, vijās pa Ahjas upes augstajiem krastiem un populārās filmas "Pēdējā relikvija" takām. Pārgājienu takas maršrutā ir Lielā Taevaskoda, daļēji saglabājies Otteni jeb Valgesoo ūdensdzirnavu komplekss, Otteni dzirnavu tilts ar divām velvēm un miniatūrs kanjons, kas kļuva slavens, pateicoties firmai "Pēdējā relikvija", kā arī gleznaini skati uz Ahjas upi un meža brāļu bunkura bedre. Taka ir marķēta ar zaļu marķējumu un virziena norādēm, takas gaitā ir vairākas informācijas tāfeles. Ottenas ugunskura vietā var uzsliet teltis un iekurināt ugunskuru. Braucot ar automašīnu, pārgājiens sākas no Saesāres stāvlaukumā, tāpēc taka ir apmēram 2 km garāka.

Harimegi ir viens no lielākajiem plakankalniem Otepē augstienē (211 m virs jūras līmeņa). Apciemojot Otepē apkārtni, noteikti būtu vērts apmeklēt arī Harimegi. Harimē skatu tornis atrodas 3 km attālumā no Kēriku, Sangastes virzienā. No torņa paveras tāli skati uz Otepē kalniem un pāri Mazās Emajegi upes ielejai uz Karulas kalnu. Noderīga informācija: Harimegi ir saukts arī par Lēnarda vai Leonarda kalnu. No 1816.-1819. gadam šeit veica ģeodēziskos apsekojumus starptautiski atzīts astronoms un mērnieks Frīdrihs Georgs Vilhelms Strūve (1793-1864).

Meža pārgājienu taka jeb Mežtaka vijas cauri Baltijas valstīm, un ir vairāk nekā 2000 km gara pārgājienu taka, no kuras Igaunijā tā aizņem 720 km. Taka ir sadalīta 50 dienu daļās, katra daļa ir aptuveni 20 km gara un atzīmēta ar norādēm. Maršruta posmiem ir dažādas grūtības pakāpes, tāpēc katrs var izvēlēties sev piemērotāko! Pārgājienu taka šķērso mežainākās teritorijas, kā arī Lahemā un Alutaguses Nacionālos parkus. Pa ceļam redzēsiet dažādu sugu kokus un vietas, kas saistītas ar vēsturiskiem notikumiem vai leģendām. Taka lieliski piemērota putnu un dzīvnieku vērošanai. Mežtaka ir daļa no Eiropas garās distances pārgājienu maršruta E11.

2,2 km gara Kavadi pārgājienu taka ved gar Kavadi ezera krastu. Pārgājienu taka sākas un beidzas Uue-Saaluse parkā, kur ir atpūtas vieta, ugunskura vietas ar grila režģi un kempinga vieta. Taka, kas pārvietojas uz priekšu un atpakaļ, vijas pa krasta ceļu, kā arī zem meža. Kavadi ezers tiek uzskatīts par ezeru ar visvairāk iegriezto krasta līniju Igaunijā. Ezera platība ir 27,4 ha. Ezers ieguva savu pašreizējo izmēru un izskatu apmēram pirms 140 gadiem, kad barons C. Fr. von Maydell, kurš nopirka Uue-Saaluse muižu, aizdambēja trīs mazus purva ezerus.