Harimegi un Harimē skatu tornis

Luhasoo ainavas aizsardzības teritorijā esošais mācību takas aplis ir 5 km garš, daļēji klāts ar laipu. Takas centrā esošajā purva salā ir neliela meža būda nakšņošanai. Pārgājiens pa Luhasoo līdzeno ainavu piedāvā dažādību citādi kalnainajai Võrumaa dabai. Purva miers un klusums palīdz nerviem atpūsties no pilsētas trokšņa un ikdienas darbiem. Laipu klātā daļa ir viegli izstaigājama arī ar bērniem. Ceļā ir iespējams veikt atpūtas pauzes. Luhasoo purvs ir pazīstams ar tumšajiem ūdens ezeriem un starp tiem mirdzošajiem sūnu laukiem. Ejot pa taku, paveras gleznaini skati uz purva ezeru un apkārtējo pārejas purvu ainavu — tā ir ideāla vieta, kur ieelpot tīru gaisu, paņemt pauzi un dabiski uzlādēties. Pārgājiens piedāvā gan vizuālu daudzveidību, gan iespēju patiesi izbēgt no ikdienas trokšņa. Labāk zināt: malku, kas nepieciešama ugunskuram, jāņem pašam no koka nojumes laipas sākumā. Meža būda ir brīvi pieejama lietošanai.

Taka sākas Pūhajārv muižas parkā, iet cauri Murometas mežam un atgriežas parkā. Lai veiktu 3,5 kilometrus garo taku, ir nepieciešama no vienas līdz pusotrai stundai. Takas malās ir uzstādīti informācijas stendi, kas iepazīstina ar mūsu mežu, lauku floru un faunu. Taka ved gar seno Pūhajārves Kara ozolu (apkārtmērs 6,98 metri, augstums 22 metri) un 1841. gada Pūhajārv kara piemiņas akmeni, kuru var atrast starp Murometas meža ozoliem (uzstādījis tēlnieks Lembits Paluteders 1971. gada). Takas malās ir atpūtas un ugunskura vietas.

Vällamäe 3,3 km garajā pārgājienu takā vari piedzīvot spēcīgu un unikālu augstuma maiņu, kas ir raksturīga tikai Igaunijai. Vällamägi ir otra augstākā kalna virsotne Igaunijā, kas klāta ar senatnīgu mežu un stāvām nogāzēm, tās augstums virs jūras līmeņa ir 303,9 m. Tomēr, ja ņem vērā 84 metru augstumu no pakājes līdz virsotnei, Vällamägi ir relatīvi augstākā virsotne Igaunijā. Kalna nogāzes ir vietām ļoti stāvas (slīpums 35-40 grādi). Kopš 1992. gada Vällamäe meži ir noteikti par egļu genofonda rezervātu. Pa taku ejot, mainās stāvi kāpumi un nolaišanās, piedāvājot vienlaikus gan fizisku izaicinājumu, gan elpu aizraujošus skatus uz senatnīgā meža patvērumiem. Kāpšana uz virsotni var uz brīdi likt justies kā kalnos, nevis Haanjā. Vällamäe burvība ir tieši tās senatnīgajā klusumā un dabas pieskārienā – šeit neatradīsi cilvēku pilnas pārgājienu takas. Katra sezona piešķir takai savu raksturu: pavasarī gaisu piepilda putnu dziesmas, vasarā mežā vari atrast ogas, rudenī priecē krāsainās lapas un sēņu bagātība, ziemā nogāzes klāj klusuma pilns biezs sniega slānis.

Paganamaa, kas atrodas tieši pie Latvijas robežas, ir trīs dažādas pārgājienu takas, kuru garums ir 3,8 km, 4,3 km un 4,7 km. Turklāt ir novērošanas tornis. Visas takas sākas Paganamaa ugunskura vietā, no kurienes no torņa var baudīt skaisto skatu uz Paganamaa dabu.Uz takām jūs redzēsiet jauktu mežu un vecu bērzu mežu, pa ceļam ir Kikkajärv un Suur-Mudajärv.Pārgājienu taku sākumā ir arī atpūtas vieta, kas ir laba vieta kempingam, kempingam.

Starp Elvas mežiem atrodama noslēpumaina ūdenstilpe - ezers Vaikne. Skaistais meža ezers pats par sevi ir apskates objekts, kas jebkurā gadalaikā apbur apmeklētājus ar brīnišķīgo dabu un klusumu. Ezers ir piesaistījis arī dzejnieka J. Kernera uzmanību, kurš savulaik bieži ieradās šeit, lai smeltos iedvesmu savai daiļradei.Vieta ir piemērota atbildīgam atpūtniekam, kurš dod priekšroku mazāk apdzīvotām vietām un vēlas gūt aizraujošu pieredzi. Ezers ir piemērots peldēšanai. Ūdens ir tīrs un ļoti silts.Tikai izmantojot pie ezera esošo laipu, var droši doties ūdenī un izkļūt no tā.Peldēšana ir jūsu pašu atbildību!Teritoriju daiļo Mazās spēka takas koka skulptūras.

Verijerves mācību taka ir apmēram 1 km gara, uz takas ir 9 informācijas stendi, kas iepazīstina ar augiem, kokiem-krūmiem, putniem un dzīvniekiem. Taka vijas pa Verijerves ieleju un meža parku. Uz takas redzēsiet koka norādes, 3 ugunskura vietas ar grilēšanas restēm un dēļu soliņiem. Ar Verijerves ezeru (Asins ezeru) ir saistītas vairākas leģendas. Savu vārdu ezers ir ieguvis jau sensenos laikos, kad vergi tika sodīti ar pēršanu ezera krastā esošajā pagrabā, un vergu asinis esot ezera ūdeni sarkanā krāsā nokrāsojušas. Cits stāsts vēsta par ļauno Kasaritsas muižnieku, kuru kučieris reiz naktī aizmigušu kopā ar visu karieti no augstas nogāzes ir ieripinājis ezerā.

Skatu torņa "Pesapuu" augstums ir 30 metri (augšējā skatu platforma atrodas 27 metru augstumā), bet pēc izskata skatu tornis atgādina koku ar diviem putnu būriem. Darba idejas autors ir arhitekts Karmo Tera (Karmo Tõra). Skatu torņa "Pesapuu" izskats ir aizraujošs ne tikai dienas laikā, bet arī naktī, kad tiek apgaismoti torņa stumbri, par skatu platformām izveidotie "putnu būri", un torņa augšdaļā uzstādītā "zelta ola" ir izgaismota dažādās krāsās. " Skatu torni "Pesapuu" var apmeklēt visu diennakti.

Pihajerves krasta parkā īpaši ir gaidītas ģimenes ar bērniem, jo, pastaigājot pa krasta taku, jums pavērsies iespēja barot pīles un citus ūdens iemītniekus. Parka ziemeļu daļā rāpšanās iespējas piedāvā veselības trase. Šeit atradīsiet atpūtas pludmali ar peldu iestādi, kafejnīcām, lapenēm un laivu nomu.Parks bija daļa no Pihajerves muižas parka, un tas tika pārveidots par pastaigu mežu ar takām jau 19. gadsimtā. Parks galvenokārt ir dabīgs lapu koku mežs.