Valgesoo skatu tornis

Hinni kanjons atrodas Hānjā dabas parka īpaši aizsargājamā zonā un ir unikāla kanjonu ieleja visā Igaunijā. Hinni kanjons ir izveidojies devona laikmeta smilšakmenī. Tas ir 15-20 m dziļš un 300 m garš gravas ieleja ar stāviem nogāzēm, kuras dibenā plūst strauja Enni straume. Apmeklējot Hinni kanjonu, ir vērts ņemt vērā, ka šeit var izjust īsto dabas spēku: smilšakmens griežas cauri ainavai, dziļi šķērsvirzienā, nogāzes ceļas apkārt – tas ir Igaunijā reti sastopams un vizuāli iespaidīgs vieta.Taka ielejas dibenā ved gar straumi. Enni straume plūst ātri un piedod piedzīvojumam ūdens skaņu un svaigu gaisu. Vēl vairāk, klintīs var pamanīt nišas, mazākas alas un ēnainākas iekšējas iegriezes, kas rada mistisku sajūtu. No dabas aizsardzības viedokļa ir svarīgi, ka šī vieta atrodas īpaši aizsargājamā zonā.Noderīgi zināt: objektam nav papildus apgaismojuma, tāpēc piemērotākā laiks apmeklējumam ir dienas laikā. Tā kā Hinni kanjons atrodas daļēji privātās zemēs, tad pastaigas ar suņiem nav atļautas!

Repinas pludmalē esošais tornis tika pabeigts 2020. gadā, un tas atrodas Repinas poldera aizsargājamajā teritorijā, netālu no Repinas ostas. 18 metrus augstais tornis sastāv no trim starpplatformām un trim skatu platformām. Augšējā pagarinātā daļa nodrošina labāku redzamību uz polderu aizsargājamo teritoriju, piekrastes zonu, Lemmijerves ezeru, Salusāri un Krieviju. No skatu torņa paveras brīnišķīgi skati jebkuros laika apstākļos un jebkurā gadalaikā. Pievilcīgais skatu tornis galvenokārt paredzēts dabas un putnu vērošanai. Tas cilvēkiem, kuri vēlas izbaudīt dabu, piedāvā iespēju vērot aizsargājamo teritoriju, netraucējot tajā esošo sugu pārstāvjus.

Meža pārgājienu taka jeb Mežtaka vijas cauri Baltijas valstīm, un ir vairāk nekā 2000 km gara pārgājienu taka, no kuras Igaunijā tā aizņem 720 km. Taka ir sadalīta 50 dienu daļās, katra daļa ir aptuveni 20 km gara un atzīmēta ar norādēm. Maršruta posmiem ir dažādas grūtības pakāpes, tāpēc katrs var izvēlēties sev piemērotāko! Pārgājienu taka šķērso mežainākās teritorijas, kā arī Lahemā un Alutaguses Nacionālos parkus. Pa ceļam redzēsiet dažādu sugu kokus un vietas, kas saistītas ar vēsturiskiem notikumiem vai leģendām. Taka lieliski piemērota putnu un dzīvnieku vērošanai. Mežtaka ir daļa no Eiropas garās distances pārgājienu maršruta E11.

Igaunijas un Latvijas robežas upes Gaujas krastos atrodas aizraujoša pārgājienu taka, kurā var atklāt divu valstu kultūras mantojumu. Taka ved turp un atpakaļ, tās garums vienā virzienā ir 22 km, kopā 44 km. Taka iepazīstina ar seno igauņu dzīvesveidu un piedāvā iespēju iepazīties ar vēsturisko mantojumu dabas vidū! Taka ved gar, piemēram, Taheva muižu, vējdzirnavām, siena šķūņa drupām un dižkokiem. Ir pieejamas vairākas ugunskura vietas un kempinga vietas. Taka ir marķēta, aprīkota ar informācijas stendiem igauņu, latviešu un angļu valodā, un to var izbraukt arī ar velosipēdu.

Rebase 7 kilometru garā ainavas taka atrodas Karulas nacionālajā parkā. Taka vijas pa senām saimniecību ainavām, gar apkaimes senāko saimniecību, kā arī gar jaunākām dzelzs laikmeta apmetņu pēdām Linnamē. Ceļotājs var uzrāpties vietējā Araratā, ieraudzīt Raudjerves ezeru ar ledusauksto ūdeni, kā arī apbrīnot vienu no lielākajām Karulas augstienes aizām. Takas pieveikšanai ērtāki būs atbalstošāki apavi, lietainā laikā taka vietām var būt dubļaina, bet dēļi – slideni. Taka vijas caur lopu aplokiem, varat sastapt ziņkārīgus, bet – kā likums! – draudzīgus gaļas liellopus.

Vällamäe 3,3 km garajā pārgājienu takā vari piedzīvot spēcīgu un unikālu augstuma maiņu, kas ir raksturīga tikai Igaunijai. Vällamägi ir otra augstākā kalna virsotne Igaunijā, kas klāta ar senatnīgu mežu un stāvām nogāzēm, tās augstums virs jūras līmeņa ir 303,9 m. Tomēr, ja ņem vērā 84 metru augstumu no pakājes līdz virsotnei, Vällamägi ir relatīvi augstākā virsotne Igaunijā. Kalna nogāzes ir vietām ļoti stāvas (slīpums 35-40 grādi). Kopš 1992. gada Vällamäe meži ir noteikti par egļu genofonda rezervātu. Pa taku ejot, mainās stāvi kāpumi un nolaišanās, piedāvājot vienlaikus gan fizisku izaicinājumu, gan elpu aizraujošus skatus uz senatnīgā meža patvērumiem. Kāpšana uz virsotni var uz brīdi likt justies kā kalnos, nevis Haanjā. Vällamäe burvība ir tieši tās senatnīgajā klusumā un dabas pieskārienā – šeit neatradīsi cilvēku pilnas pārgājienu takas. Katra sezona piešķir takai savu raksturu: pavasarī gaisu piepilda putnu dziesmas, vasarā mežā vari atrast ogas, rudenī priecē krāsainās lapas un sēņu bagātība, ziemā nogāzes klāj klusuma pilns biezs sniega slānis.

Ahjas upes krastos izvietotās Taevaskodas klintis ir vieni no apmeklētākajiem Dienvidigaunijas tūrisma objektiem. Ahjas upes ainavas aizsardzības zonas gleznaināko daļu veido tās smilšakmens klintis un senā upe. Leģendas, kas saistītas ar Taevaskodas apvidu, bagātas ar nostāstiem par alām un slepenām ejām, velniem un nāru ar zelta ķemmi. Neatkarīgi no gadalaika, noteikti ir vērts doties pārgājienā no Saesāres aizsprosta uz Mazās-Taevaskodas atsegumu, Emaletti, Jaunavas alu līdz pat Lielās-Taevaskodas smilšakmens atsegumiem, kas paceļas 22,5 m augstumā virs upes līmeņa. Skaistā un interesantā daba vilina ceļotājus, un ikviena igauņa pienākums esot vismaz reizi dzīvē šo vietu apmeklēt.

Paganamaa, kas atrodas tieši pie Latvijas robežas, ir trīs dažādas pārgājienu takas, kuru garums ir 3,8 km, 4,3 km un 4,7 km. Turklāt ir novērošanas tornis. Visas takas sākas Paganamaa ugunskura vietā, no kurienes no torņa var baudīt skaisto skatu uz Paganamaa dabu.Uz takām jūs redzēsiet jauktu mežu un vecu bērzu mežu, pa ceļam ir Kikkajärv un Suur-Mudajärv.Pārgājienu taku sākumā ir arī atpūtas vieta, kas ir laba vieta kempingam, kempingam.