Mustjerves pārgājienu taka

Kekonena pārgājienu trase ir izmantotajam visa gada garumā. Vasarā tā gaida pārgājienu cienītājus, profesionālos sportistus un amatierus, kā arī riteņbraucējus, savukārt ziemā - slēpotājus. Savu savdabīgo nosaukumu trase ieguvusi par godu kādreizējam Somijas prezidentam U.K. Kekonenem, kas savulaik apmeklējis trasi. 15 km garā trase sākas Kēriku slēpošanas stadionā un vijas caur skaistām vietām, t.sk šķērso Harimē kalnu. Harimē ir viens no Otepē augstienes lielākajiem lavas kalniem - 211,3 m virs jūras līmeņa.Kekonena trase malā atrodas 26 m augstais Harimē skatu tornis. Enerģiskākie sportotāji var papildus veikt 5 km garo Harimē riņķi.

Laari ugunskura vietas stāvvietā sākas 3 km gara, apļveida mežkopības izziņas taka, kas ir piemērota mierīgai pastaigai gan tiem, kam patīk atpūsties pie ugunskura, gan dabas mīļotājiem, gan arī tiem, kas pastaigājas ar mīļdzīvnieku.Taka ir ļoti daudzveidīga – vijas pa meža ceļiem un taciņām, caur gaismas pildītiem priedulājiem, noslēpumainiem eglājiem un skatu piesaistošām bērzu birzīm, pār Lambiniit pļavu un grāvi, kura šķērsošanai ir izveidoti koka tiltiņi.Taka ir aprīkota ar virziena norādēm un sarkaniem marķējumiem uz kokiem, uz takas esošās informācijas plāksnes iepazīstina ar apkārtējo dabu un dažādiem mežsaimniecības veidiem.

4,5 km garā taka, kas iepriecina ar skaistiem skatiem un mainīgu reljefu, kā arī vijās apkārt Lossijerves ezeram, apmeklētājiem piedāvā daudz un dažādus apskates objektus visos gadalaikos. Takas sākums ir Alatskivi vai pie Kalevipoega atdusas vietas. Taka ved gar Alatskivi pili un pils parku, stirnu dārzu, aitu tiltu, Kalevipoega atdusas vietu, Veskijerves ezeru un Lossijerves ezeru. Ir uzstādītas 2 lielas informācijas plāksnes, Kalevipoega guļvietā ir baļķu kāpnes, 2 tilti, norādes un nelielas informācijas plāksnītes, kas iepazīstina ar aizsargājamās teritorijas atsevišķiem objektiem.

No Tellingumegi 28 metrus augstā koka skatu torņa paveras apbrīnojams skats uz līkumainās Mustjegi upes palienēm. Mustjegi upe ieplūst Gaujā, kas 22 kilometru garumā ir Igaunijas un Latvijas robežupe. Atpūtas vietā apmeklētāji var izmantot divas ugunskura vietas, malkas šķūni, galdu ar nojumi un šūpoles. Šeit var nakšņot arī teltīs.Tellingumegi pakājē sākas ar norādēm iezīmēta 18 km gara velosipēdu taka un 2 km pārgājienu taka apkārt Tellingumegi kalnam. No šejienes var doties arī pa velotaku, kas vijās cauri Igaunijai un Latvijai gar Gaujas krastu.

Helmes alas - vislepnākās no kādreizējām grotām Igaunijas teritorijā - apskatāmas Helmes muižas parkā. Uz ziemeļiem no pilsdrupām izvietotajās alās aptuveni 3 m apmērā atsedzas baltais Burtnieku svītas smilšakmens. Dažas slavenākās alas ir iegruvušas. Kādreiz alu sistēma sastāvēja no septiņām ar ejām savienotām telpām, lielākā no tām bija Moosas baznīca. Alas ir izveidojuši avoti, vēlāk cilvēki tās paplašinājuši un izmantojuši kā slēptuves. Noderīgi zināt: Helmes alas senie ļaudis dēvējuši arī par Elli.Kara laikā vecie igauņi tās izmantoja kā slēptuves.

Pihajerves krasta parkā īpaši ir gaidītas ģimenes ar bērniem, jo, pastaigājot pa krasta taku, jums pavērsies iespēja barot pīles un citus ūdens iemītniekus. Parka ziemeļu daļā rāpšanās iespējas piedāvā veselības trase. Šeit atradīsiet atpūtas pludmali ar peldu iestādi, kafejnīcām, lapenēm un laivu nomu.Parks bija daļa no Pihajerves muižas parka, un tas tika pārveidots par pastaigu mežu ar takām jau 19. gadsimtā. Parks galvenokārt ir dabīgs lapu koku mežs.

Kirna pārgājienu taka ir 6,8 km gara mācību taka, kas piedāvā lielisku iespēju iepazīties ar Pedjas upes palienēm un to mežiem. Lai gūtu labāku pārskatu par palieņu pļavām un upi, Altmetsa saimniecībā ir izveidots skatu tornis. Takas tālākajā vietā upi palīdz šķērsot piekaramais tilts. Pedjas upes labajā krastā atrodas diženais ozols Musutamm. Vairākās takas vietās var manīt arī mežacūku un bebru darbības pēdas. Atrodoties uz takas, var dzirdēt ar Igaunijas brīvprātīgās Aizsardzības līgas “Kaitseliit” šaušanas treniņiem saistītos šāviņus, jo tuvumā atrodas Igaunijas brīvprātīgās Aizsardzības līgas Kirna mācību centrs. Piekļuves ceļi, pa kuriem nokļūt uz palienēm, vairākās vietās šķērso mācību taku, lūdzu, rūpīgi sekojiet takas marķējumam!

10 km garais un 52 m dziļais Rõuge senieleja ir septiņi ezeri: Kahrila ezers, Tõugjärv, Ratasjärv, Kaussjärv, Rõuge Suurjärv, Liinjärv, Valgjärv. Ezerus savieno Rõuge jeb Ajo upe, kas sākas no Tindioru. Rõuge senielejas sānu ielejas ir Tindi-, Külm-, Mõhk-, Ööbikuorg, Tinopeetri, Hinni, Sikasoo un Järveotsa ielejas. Slavenākā no tām ir senā pils kalna ziemeļos esošā Ööbikuorg. Pavasaros, kad zied ievas, ieleja skan lakstīgalu dziesmās – tāpēc arī ielejas nosaukums. Rõugē ir vairākas pārgājienu takas, tostarp populārā Ööbikuoru pārgājienu taka, kas ved apmeklētāju cauri senielejai, gar ezeriem un avotiem. Taka ir piemērota arī ģimenēm ar bērniem un daļēji izbraucama ar velosipēdu. Vasarā ezeros var peldēties un airēt, ziemā tās pašas takas bauda slēpotāji un ragaviņu braucēji. Rõuge ciematā atrodas arī Igaunijas dziļākais ezers – Rõuge Suurjärv (38 m) – un Igaunijas lielākais dabas pulkstenis, kura rādītāji norāda laika ritējumu dabas ritmā.Labi zināt: Ööbikuoru malā atrodas apmeklētāju centrs un Pesapuu skatu tornis, no kura paveras skats uz visu ieleju.