Pikalombi pārgājienu takas

Daudzveidīgā Pikksaare pārgājienu taka sākas no peldēšanās un kempinga zonas pie Pangodi ezera. Pastaigājoties pa pārgājienu taku, var izbaudīt mieru un idillisku skatu uz ezeru un apkārtējo dabu, kā arī veikt nelielu līkumu līdz Neatkarības kara piemineklim. Turklāt uz takas izvietotās norādes palīdz padarīt pārgājienu vienkāršāku. Pārgājienu taka ved gar Pangodi ugunskura vietu, kur ir lieliska iespēja piestāt uz brīdi, jo te ir nojume, grila zona, jauka peldvieta un kempinga iespējas. Nāc pavadīt jauku dienu dabā kopā ar ģimeni vai draugiem!

Tartu apriņķī, netālu no Elvas dzelzceļa stacijas, sākas "Väike Väerada" jeb mazā spēka taka, kas ir viena no reģiona populārākajām pārgājienu takām. To īpašu padara koka skulptūras, kas iedvesmojušās no Igaunijas pasakām, un ko veidojuši vietējie mākslinieki. Mazā, bet iespaidīgā spēka taka labvēlīgi ietekmē gan prātu, gan ķermeni. Dabas taka piedāvā piedzīvojumus visu vecumu pārgājienu entuziastiem un ir piemērota izpētei visu gadu. Pievilcīgās skulptūras ne tikai rotā taku, bet arī norāda pareizo ceļu. Meža takā ir vairākas atpūtas vietas un aizraujošas atrakcijas bērniem, kas padara pārgājienu vēl patīkamāku. Pārgājienu taka beidzas Tartumaa Veselības sporta centrā, kur var turpināt piedzīvojumus citās meža takās, spēlēt disku golfu vai izbaudīt rotaļu laukuma priekus kopā ar bērniem zem skaistajiem priežu kokiem. Nāc pastaigājies dabā, atklāj pasaku skulptūras un ļauj Elvas "Väike Väerada" takai piedāvāt tev mieru un piedzīvojumus ikvienā gadalaikā.

Igaunijas un Latvijas robežas upes Gaujas krastos atrodas aizraujoša pārgājienu taka, kurā var atklāt divu valstu kultūras mantojumu. Taka ved turp un atpakaļ, tās garums vienā virzienā ir 22 km, kopā 44 km. Taka iepazīstina ar seno igauņu dzīvesveidu un piedāvā iespēju iepazīties ar vēsturisko mantojumu dabas vidū! Taka ved gar, piemēram, Taheva muižu, vējdzirnavām, siena šķūņa drupām un dižkokiem. Ir pieejamas vairākas ugunskura vietas un kempinga vietas. Taka ir marķēta, aprīkota ar informācijas stendiem igauņu, latviešu un angļu valodā, un to var izbraukt arī ar velosipēdu.

Viti ezera pārgājienu taka ir dabas taka ar mainīgu reljefu, pa kuru piedzīvojuma meklētāju aizvedīs aizraujoša kalnaina meža ainava. Takas informatīvajos dēļos var atrast informāciju par Vitipalu mežiem, to faunu - dzeņiem, mizgraužu vietām, skudru valstību u.c. Takā ietilpst pārgājienu mājiņa, ugunskura vieta un Viti ezers, 20 metrus augsts koka Viti skatu tornis ar skatu uz koku apstādījumiem un jauka piknika vieta ar nojumēm. Viti taka ir pa spēkam visiem vecumiem, taču to nav iespējams izbraukt ar ratiņiem.Viti ezera pārgājienu taka sākas un beidzas Viti takas stāvvietā. Taka dabā ir marķēta ar dzeltenām svītrām.

Sangastes mežaparka 3 kilometru garā taka atrodas Kīdjerves-Koorastes atpūtas zonā un sākas aiz Sangaste pils esošajā mežaparkā.Taka iepazīstina ar grāfa Fridriha Georga Magnusa Berga veidoto mežaparku, kur ir pārstāvētas aptuveni pārsimts dažādas koku un krūmu šķirnes. Taka ir aprīkota ar mežaparku un koka šķirņu iepazīstinošām informācijas plāksnītēm, virzienu norādēm, kāpnēm un tiltiņiem. Uz takas atrodas arī ugunskura vieta ar nojumi, soliņi, malkas šķūnītis-paēna un sausā tualete.Interesants fakts: Parkā aug Igaunijā garākā duglāzija ar augstumu 42 metri. Iespējams apmeklēt Sangastes pili tās darba laikā.

4,5 km garā taka, kas iepriecina ar skaistiem skatiem un mainīgu reljefu, kā arī vijās apkārt Lossijerves ezeram, apmeklētājiem piedāvā daudz un dažādus apskates objektus visos gadalaikos. Takas sākums ir Alatskivi vai pie Kalevipoega atdusas vietas. Taka ved gar Alatskivi pili un pils parku, stirnu dārzu, aitu tiltu, Kalevipoega atdusas vietu, Veskijerves ezeru un Lossijerves ezeru. Ir uzstādītas 2 lielas informācijas plāksnes, Kalevipoega guļvietā ir baļķu kāpnes, 2 tilti, norādes un nelielas informācijas plāksnītes, kas iepazīstina ar aizsargājamās teritorijas atsevišķiem objektiem.

Rebase 7 kilometru garā ainavas taka atrodas Karulas nacionālajā parkā. Taka vijas pa senām saimniecību ainavām, gar apkaimes senāko saimniecību, kā arī gar jaunākām dzelzs laikmeta apmetņu pēdām Linnamē. Ceļotājs var uzrāpties vietējā Araratā, ieraudzīt Raudjerves ezeru ar ledusauksto ūdeni, kā arī apbrīnot vienu no lielākajām Karulas augstienes aizām. Takas pieveikšanai ērtāki būs atbalstošāki apavi, lietainā laikā taka vietām var būt dubļaina, bet dēļi – slideni. Taka vijas caur lopu aplokiem, varat sastapt ziņkārīgus, bet – kā likums! – draudzīgus gaļas liellopus.

Pihajerves (Pühajärv) ezers, ar gleznaino līkumoto krasta līniju un četrām salām, ir Otepē Dabas parka lielākais ezers. Pihajerves ziemeļu galā atrodas pludmales zona ar pludmales ēku, sporta laukumiem, bērnu rotaļu laukumu, atpūtas vietām, kafejnīcu un laivu piestātni. Dienvidu galā atrodas Kooliranna atpūtas zona, un no turienes sākas tikai Valgas apriņķī līkumojošā Veike Emejegi (Väike Emajõgi) upe. Pihajerves parkā sākas Murrumetsa pārgājienu taka, un ap ezeru ved 12 km garā Pihajerves pārgājienu taka, kas Poslovitsa krasta līkumā iet garām ezera slavenākajam avotam - Armuallikas. Ziemas laikā, ja laika apstākļi ir piemēroti, tiek izveidota pārgājienu taka uz ezera ledus un Pihajerves pludmalē ir ziemas peldvieta.Pihajerve ir devusi daudz iedvesmas rakstniekiem un māksliniekiem. Šeit ir atpūtušies, piemēram, Frideberts Tuglass un Eino Leino. Informācijas stendu par Konrāda Megi (Konrad Mägi) Pihajerves gleznām var atrast ezera krastā pie "GMP Pühajärves restoran" restorāna. 1991. gadā Otepē apmeklēja un ezeru iesvētīja dalailama Tendzins Gjatso, un šo vizīti piemin koka skulptūra Pihajerves parkā, ezera krastā.