Vehandu maratona ūdens pārgājienu taka

Lõunalaagri 2 km garā pārgājienu taka ir izveidota uz bijušajām Igaunijas Aizsardzības spēku Lõunalaagri teritorijām. 1920. gadā šeit tika uzcelts iespaidīgs militārais komplekss, kur vasarās trenējās kājnieki. Lai gan no ēkām nekas nav palicis, starp kokiem mirdzošais aizsprosta ezers, vecais tilts, vairāki pamatu akmeņi un tranšejas stāsta kaut ko par tā laika realitāti. Informācijas stendos var lasīt papildu informāciju par bijušajiem laikiem. Īpaša pieredze ir uztvert, cik ātri daba paslēpj visu, ko cilvēks kādreiz ir radījis. Lõunalaagri pārgājienu taka piedāvā unikālu iespēju apvienot vieglu dabas pastaigu ar Igaunijas militārās vēstures mantojumu. Takas dabiskā gaita ap aizsprosta ezeru un pāri vecajam tiltam rada mierīgu, gandrīz meditācijas atmosfēru. RMK ugunskura vieta ļauj veikt atpūtas pauzi un vajadzības gadījumā arī uzstādīt telti. Taka ir marķēta, un informācijas stendi palīdz izprast reģiona nozīmi Igaunijas Aizsardzības spēku vēsturē. Krustojums ar šautuves riteņu taku piedāvā papildu iespēju ilgākai kustībai – tā Lõunalaagrā var uzsākt arī sportiskāku dienas apli.

Aizraujošā taka, kas sākas pie Lielās Taevaskodas, vijās pa Ahjas upes augstajiem krastiem un populārās filmas "Pēdējā relikvija" takām. Pārgājienu takas maršrutā ir Lielā Taevaskoda, daļēji saglabājies Otteni jeb Valgesoo ūdensdzirnavu komplekss, Otteni dzirnavu tilts ar divām velvēm un miniatūrs kanjons, kas kļuva slavens, pateicoties firmai "Pēdējā relikvija", kā arī gleznaini skati uz Ahjas upi un meža brāļu bunkura bedre. Taka ir marķēta ar zaļu marķējumu un virziena norādēm, takas gaitā ir vairākas informācijas tāfeles. Ottenas ugunskura vietā var uzsliet teltis un iekurināt ugunskuru. Braucot ar automašīnu, pārgājiens sākas no Saesāres stāvlaukumā, tāpēc taka ir apmēram 2 km garāka.

Harimegi ir viens no lielākajiem plakankalniem Otepē augstienē (211 m virs jūras līmeņa). Apciemojot Otepē apkārtni, noteikti būtu vērts apmeklēt arī Harimegi. Harimē skatu tornis atrodas 3 km attālumā no Kēriku, Sangastes virzienā. No torņa paveras tāli skati uz Otepē kalniem un pāri Mazās Emajegi upes ielejai uz Karulas kalnu. Noderīga informācija: Harimegi ir saukts arī par Lēnarda vai Leonarda kalnu. No 1816.-1819. gadam šeit veica ģeodēziskos apsekojumus starptautiski atzīts astronoms un mērnieks Frīdrihs Georgs Vilhelms Strūve (1793-1864).

Lai izmērītu senā, gandrīz 400 gadus vecā ozola apkārtmēru, jāpulcējas lielākai grupai! Ozola ar plato zarotni stumbra diametrs ir 210 cm augstumā ir 1,3 m, koka diametrs ir 6,6 m un augstums 20 m. Par Kara ozolu šis koks tiek saukts kā vēsturiskā notikuma aculiecinieks. Proti,1841. gada rudenī Pihajerves muižas zemnieki atteicās strādāt un par to tika sodīti ozola apkārtnē. Apkārt ozolam ir izveidots skaits meža parks ar pastaigu takām.

Lai nonāktu līdz Munameģa kalna galotnei, kārtīgi jāpiepūlas, taču šie pūliņi ir tā vērti - no šejienes paveras brīnišķīgs skats 50 km rādiusā. Mazā jeb Otepē Munameģa absolūtais augstums ir 207,5 m (relatīvais augstums pārsniedz 80 m). No Mazā Munameģa ziemeļaustrumu nogāzes (Otepē virzienā) iztek avots, kas kopš seniem laikiem uzskatīts par Mazās Emajegi upes aizsākumu. Pie pirmās plakankalnes malas esošais akmens ir lielākais šīs apkārtnes eksemplārs - tā masa ir aptuveni 25000 kg. Aplūko arī aeropanorāmas foto (autors Joels Tammetst).

Helmes alas - vislepnākās no kādreizējām grotām Igaunijas teritorijā - apskatāmas Helmes muižas parkā. Uz ziemeļiem no pilsdrupām izvietotajās alās aptuveni 3 m apmērā atsedzas baltais Burtnieku svītas smilšakmens. Dažas slavenākās alas ir iegruvušas. Kādreiz alu sistēma sastāvēja no septiņām ar ejām savienotām telpām, lielākā no tām bija Moosas baznīca. Alas ir izveidojuši avoti, vēlāk cilvēki tās paplašinājuši un izmantojuši kā slēptuves. Noderīgi zināt: Helmes alas senie ļaudis dēvējuši arī par Elli.Kara laikā vecie igauņi tās izmantoja kā slēptuves.

Pārgājienu taka sākas stāvlaukumā netālu no Kütioru atpūtas centra. Taka ir daudzveidīga, reljefs ir diezgan stāvs un grūts, tāpēc tās iziešanai ieteicams atvēlēt četras līdz piecas stundas. Pa ceļam pārgājiena laikā var iegūt vislabāko pārskatu par Igaunijas lielāko un iespaidīgāko senleju – Kütioru, kā arī iepazīt vecas dzirnavu vietas un citus kultūrvēsturiskus objektus. Kütioru nogāzēs mežā aug vairāk nekā simts gadus vecas egles, kā arī neparasti resni un augsti apses koki. Takas sākumpunktam tuvumā atrodas ugunskura vieta ar grila resti. Svarīgi zināt: Daļa takas ved cauri privātīpašumiem, kur suņi var brīvi uzturēties.

2,2 km gara Kavadi pārgājienu taka ved gar Kavadi ezera krastu. Pārgājienu taka sākas un beidzas Uue-Saaluse parkā, kur ir atpūtas vieta, ugunskura vietas ar grila režģi un kempinga vieta. Taka, kas pārvietojas uz priekšu un atpakaļ, vijas pa krasta ceļu, kā arī zem meža. Kavadi ezers tiek uzskatīts par ezeru ar visvairāk iegriezto krasta līniju Igaunijā. Ezera platība ir 27,4 ha. Ezers ieguva savu pašreizējo izmēru un izskatu apmēram pirms 140 gadiem, kad barons C. Fr. von Maydell, kurš nopirka Uue-Saaluse muižu, aizdambēja trīs mazus purva ezerus.