Viti ezera pārgājienu taka un skatu tornis

Lõunalaagri 2 km garā pārgājienu taka ir izveidota uz bijušajām Igaunijas Aizsardzības spēku Lõunalaagri teritorijām. 1920. gadā šeit tika uzcelts iespaidīgs militārais komplekss, kur vasarās trenējās kājnieki. Lai gan no ēkām nekas nav palicis, starp kokiem mirdzošais aizsprosta ezers, vecais tilts, vairāki pamatu akmeņi un tranšejas stāsta kaut ko par tā laika realitāti. Informācijas stendos var lasīt papildu informāciju par bijušajiem laikiem. Īpaša pieredze ir uztvert, cik ātri daba paslēpj visu, ko cilvēks kādreiz ir radījis. Lõunalaagri pārgājienu taka piedāvā unikālu iespēju apvienot vieglu dabas pastaigu ar Igaunijas militārās vēstures mantojumu. Takas dabiskā gaita ap aizsprosta ezeru un pāri vecajam tiltam rada mierīgu, gandrīz meditācijas atmosfēru. RMK ugunskura vieta ļauj veikt atpūtas pauzi un vajadzības gadījumā arī uzstādīt telti. Taka ir marķēta, un informācijas stendi palīdz izprast reģiona nozīmi Igaunijas Aizsardzības spēku vēsturē. Krustojums ar šautuves riteņu taku piedāvā papildu iespēju ilgākai kustībai – tā Lõunalaagrā var uzsākt arī sportiskāku dienas apli.

Sangastes mežaparka 3 kilometru garā taka atrodas Kīdjerves-Koorastes atpūtas zonā un sākas aiz Sangaste pils esošajā mežaparkā.Taka iepazīstina ar grāfa Fridriha Georga Magnusa Berga veidoto mežaparku, kur ir pārstāvētas aptuveni pārsimts dažādas koku un krūmu šķirnes. Taka ir aprīkota ar mežaparku un koka šķirņu iepazīstinošām informācijas plāksnītēm, virzienu norādēm, kāpnēm un tiltiņiem. Uz takas atrodas arī ugunskura vieta ar nojumi, soliņi, malkas šķūnītis-paēna un sausā tualete.Interesants fakts: Parkā aug Igaunijā garākā duglāzija ar augstumu 42 metri. Iespējams apmeklēt Sangastes pili tās darba laikā.

Lai izmērītu senā, gandrīz 400 gadus vecā ozola apkārtmēru, jāpulcējas lielākai grupai! Ozola ar plato zarotni stumbra diametrs ir 210 cm augstumā ir 1,3 m, koka diametrs ir 6,6 m un augstums 20 m. Par Kara ozolu šis koks tiek saukts kā vēsturiskā notikuma aculiecinieks. Proti,1841. gada rudenī Pihajerves muižas zemnieki atteicās strādāt un par to tika sodīti ozola apkārtnē. Apkārt ozolam ir izveidots skaits meža parks ar pastaigu takām.

Pārgājiena taka, kas piemērota patīkamai pastaigai, sākas Voorepalu ugunskura vietai otrā ceļa pusē, un vijās pa ārkārtīgi daudzveidīgo ainavu, kur ir vairākas augstienes un zemienes. Takas maršrutā atradīsiet informācijas plāksnītes, kas iepazīstina ar pagātnes notikumiem un folkloru, bet takas augstākajā punktā ir galds un soliņi atpūtai. Takas stāvās nogāzēs ir uzstādītas margas no virvēm.Starp ugunskura vietu un pārgājienu taku vijās vēsturiskais Pasta ceļš. Takas maršrutā, kur vērojamas dažādas ainavas, atrodas arī Krusta ozols (Ristimänd), kā arī daudzas citas aizraujošas vietas. Ugunskura vietā ir stāvvieta 2 automašīnām.

Harimegi ir viens no lielākajiem plakankalniem Otepē augstienē (211 m virs jūras līmeņa). Apciemojot Otepē apkārtni, noteikti būtu vērts apmeklēt arī Harimegi. Harimē skatu tornis atrodas 3 km attālumā no Kēriku, Sangastes virzienā. No torņa paveras tāli skati uz Otepē kalniem un pāri Mazās Emajegi upes ielejai uz Karulas kalnu. Noderīga informācija: Harimegi ir saukts arī par Lēnarda vai Leonarda kalnu. No 1816.-1819. gadam šeit veica ģeodēziskos apsekojumus starptautiski atzīts astronoms un mērnieks Frīdrihs Georgs Vilhelms Strūve (1793-1864).

3 km garā Tervandu (Tõrvandu) meža mācību taka sākas no krustojuma, kas atrodas 400 m attālumā rietumu virzienā no Pehni (Pähni) Dabas mājas. Iezīmētā un ar informācijas plāksnēm aprīkotā pārgājienu taka ir paredzēta visiem meža draugiem. Takas malā ir ierīkotas ugunskura vietas un nojumes.Vērtīgi zināt: Takas 25 apskates punktiem var piekļūt arī ar automašīnu.

Vällamäe 3,3 km garajā pārgājienu takā vari piedzīvot spēcīgu un unikālu augstuma maiņu, kas ir raksturīga tikai Igaunijai. Vällamägi ir otra augstākā kalna virsotne Igaunijā, kas klāta ar senatnīgu mežu un stāvām nogāzēm, tās augstums virs jūras līmeņa ir 303,9 m. Tomēr, ja ņem vērā 84 metru augstumu no pakājes līdz virsotnei, Vällamägi ir relatīvi augstākā virsotne Igaunijā. Kalna nogāzes ir vietām ļoti stāvas (slīpums 35-40 grādi). Kopš 1992. gada Vällamäe meži ir noteikti par egļu genofonda rezervātu. Pa taku ejot, mainās stāvi kāpumi un nolaišanās, piedāvājot vienlaikus gan fizisku izaicinājumu, gan elpu aizraujošus skatus uz senatnīgā meža patvērumiem. Kāpšana uz virsotni var uz brīdi likt justies kā kalnos, nevis Haanjā. Vällamäe burvība ir tieši tās senatnīgajā klusumā un dabas pieskārienā – šeit neatradīsi cilvēku pilnas pārgājienu takas. Katra sezona piešķir takai savu raksturu: pavasarī gaisu piepilda putnu dziesmas, vasarā mežā vari atrast ogas, rudenī priecē krāsainās lapas un sēņu bagātība, ziemā nogāzes klāj klusuma pilns biezs sniega slānis.

Kirna pārgājienu taka ir 6,8 km gara mācību taka, kas piedāvā lielisku iespēju iepazīties ar Pedjas upes palienēm un to mežiem. Lai gūtu labāku pārskatu par palieņu pļavām un upi, Altmetsa saimniecībā ir izveidots skatu tornis. Takas tālākajā vietā upi palīdz šķērsot piekaramais tilts. Pedjas upes labajā krastā atrodas diženais ozols Musutamm. Vairākās takas vietās var manīt arī mežacūku un bebru darbības pēdas. Atrodoties uz takas, var dzirdēt ar Igaunijas brīvprātīgās Aizsardzības līgas “Kaitseliit” šaušanas treniņiem saistītos šāviņus, jo tuvumā atrodas Igaunijas brīvprātīgās Aizsardzības līgas Kirna mācību centrs. Piekļuves ceļi, pa kuriem nokļūt uz palienēm, vairākās vietās šķērso mācību taku, lūdzu, rūpīgi sekojiet takas marķējumam!