RMK Kīdjerves-Taevaskojas-Kīdejerves pārgājienu taka

Kisejärve hiking trail is 6 km long and runs along former horse roads and swamp borders (rubber boots are recommended). The hiking trails takes you past several lakes, valuable nature and bog communities and you can also see the results of the activities of beavers.

Tammes iežu atsegumu pārgājienu taka atrodas Vertsjerves ezera austrumu krastā, Elvas pagastā, starp Tammes un Nēmiskilas ciemiem. Te ir aplūkojami vairāki vidējā Devona perioda Arukilas smilšakmens nogulumiežu atsegumi. Tammes atsegums, kas atrodas uz pārgājienu takas, ir pazīstams kā bruņām klātās aizvēsturiskās zivs Dunkleosteus atradumu vieta, no kuras, sākot no 19. gs. 2. puses ir iegūti dažādi vērtīgi paleontoloģijas atradumi.Uz apmēram 2 km garās takas ir izvietotas 10 informācijas plāksnes, kas sniedz interesantus faktus par apkārtnes dabu. Dodoties pārgājienā pa taku 1 km ziemeļu virzienā, var apgriezties un pa lauku ceļu vai atseguma augšējās daļas malā esošo meža taku nākt atpakaļ. 10 km attālumā no pārgājienu takas atrodas Trepimē atpūtas zona.

Taka sākas Pūhajārv muižas parkā, iet cauri Murometas mežam un atgriežas parkā. Lai veiktu 3,5 kilometrus garo taku, ir nepieciešama no vienas līdz pusotrai stundai. Takas malās ir uzstādīti informācijas stendi, kas iepazīstina ar mūsu mežu, lauku floru un faunu. Taka ved gar seno Pūhajārves Kara ozolu (apkārtmērs 6,98 metri, augstums 22 metri) un 1841. gada Pūhajārv kara piemiņas akmeni, kuru var atrast starp Murometas meža ozoliem (uzstādījis tēlnieks Lembits Paluteders 1971. gada). Takas malās ir atpūtas un ugunskura vietas.

Sangastes mežaparka 3 kilometru garā taka atrodas Kīdjerves-Koorastes atpūtas zonā un sākas aiz Sangaste pils esošajā mežaparkā.Taka iepazīstina ar grāfa Fridriha Georga Magnusa Berga veidoto mežaparku, kur ir pārstāvētas aptuveni pārsimts dažādas koku un krūmu šķirnes. Taka ir aprīkota ar mežaparku un koka šķirņu iepazīstinošām informācijas plāksnītēm, virzienu norādēm, kāpnēm un tiltiņiem. Uz takas atrodas arī ugunskura vieta ar nojumi, soliņi, malkas šķūnītis-paēna un sausā tualete.Interesants fakts: Parkā aug Igaunijā garākā duglāzija ar augstumu 42 metri. Iespējams apmeklēt Sangastes pili tās darba laikā.

Apteekrimäe meža taka sākas un beidzas pie Otepes Sporta centra Mäe ielā. 4 km garā taka ved cauri mežam uz Nüpli Sporta aleju un no turienes atpakaļ uz Apteekrimäe, noved uz Marguse uzpludināto ezeru un Otepes dārzpilsētu atdalošo meža ceļu un pārejot Sulaoja tiltu, pakāpienu pa pakāpienam paceļās uz sākuma punktu. Taka ir izstaigājama visu gadu.

Pārgājienu namiņi, skatu tornis un purva laipas daudzus dabas mīļotājus vilina uz Mēnikunno purvu. Šī ir brīnišķīga atpūtas vieta. Pastaigājosties pa dēļiem izlikto taku, pamanīsiet parasto purva floru: ārkausa kasandru, daudzlapu andromedu, melno visteni, purva vaivariņu jeb rozmarīnu un makstaino spilvi, kā arī purva malā augošos pundurbērzus. Visplašāk pārstāvētais augs šeit ir daudzkrāsainās purva sūnas – sfagni. Drosmīgākie var nogaršot rāvaino purva ūdeni no aizaugušajiem grāvjiem purva malā.Noderīga informācija: Mēnikuno pārgājienu takā no Saulrietu namiņa (Päikseloojangu metsamaja) līdz Lielajam Purva ezeram ( Suur Soojärv) uzbūvēta jauna koka laipa, pa kuru var braukt arī ar bērnu ratiņiem vai ratiņkrēslu.

Harimegi ir viens no lielākajiem plakankalniem Otepē augstienē (211 m virs jūras līmeņa). Apciemojot Otepē apkārtni, noteikti būtu vērts apmeklēt arī Harimegi. Harimē skatu tornis atrodas 3 km attālumā no Kēriku, Sangastes virzienā. No torņa paveras tāli skati uz Otepē kalniem un pāri Mazās Emajegi upes ielejai uz Karulas kalnu. Noderīga informācija: Harimegi ir saukts arī par Lēnarda vai Leonarda kalnu. No 1816.-1819. gadam šeit veica ģeodēziskos apsekojumus starptautiski atzīts astronoms un mērnieks Frīdrihs Georgs Vilhelms Strūve (1793-1864).

4,5 km garā taka, kas iepriecina ar skaistiem skatiem un mainīgu reljefu, kā arī vijās apkārt Lossijerves ezeram, apmeklētājiem piedāvā daudz un dažādus apskates objektus visos gadalaikos. Takas sākums ir Alatskivi vai pie Kalevipoega atdusas vietas. Taka ved gar Alatskivi pili un pils parku, stirnu dārzu, aitu tiltu, Kalevipoega atdusas vietu, Veskijerves ezeru un Lossijerves ezeru. Ir uzstādītas 2 lielas informācijas plāksnes, Kalevipoega guļvietā ir baļķu kāpnes, 2 tilti, norādes un nelielas informācijas plāksnītes, kas iepazīstina ar aizsargājamās teritorijas atsevišķiem objektiem.