Kīdjerves skudru taka

The Nohipalo study trail is an interesting and educational hiking trail. There are 16 information boards on the three-kilometre trail, which give a good overview of hunting and forestry.The diversity of the nature makes the trail exciting – boreo-nemoral forests, eskers, and heath forests, where blueberries, lingonberries, and mushrooms can be picked depending on the season.On the study trail, you can admire the magnificent badger area and explore the traces of beavers. If you are lucky, you might even see an animal there.The Nohipalo study trail starts and ends at the Ilumetsa forest house.

Harimegi ir viens no lielākajiem plakankalniem Otepē augstienē (211 m virs jūras līmeņa). Apciemojot Otepē apkārtni, noteikti būtu vērts apmeklēt arī Harimegi. Harimē skatu tornis atrodas 3 km attālumā no Kēriku, Sangastes virzienā. No torņa paveras tāli skati uz Otepē kalniem un pāri Mazās Emajegi upes ielejai uz Karulas kalnu. Noderīga informācija: Harimegi ir saukts arī par Lēnarda vai Leonarda kalnu. No 1816.-1819. gadam šeit veica ģeodēziskos apsekojumus starptautiski atzīts astronoms un mērnieks Frīdrihs Georgs Vilhelms Strūve (1793-1864).

Tammes iežu atsegumu pārgājienu taka atrodas Vertsjerves ezera austrumu krastā, Elvas pagastā, starp Tammes un Nēmiskilas ciemiem. Te ir aplūkojami vairāki vidējā Devona perioda Arukilas smilšakmens nogulumiežu atsegumi. Tammes atsegums, kas atrodas uz pārgājienu takas, ir pazīstams kā bruņām klātās aizvēsturiskās zivs Dunkleosteus atradumu vieta, no kuras, sākot no 19. gs. 2. puses ir iegūti dažādi vērtīgi paleontoloģijas atradumi.Uz apmēram 2 km garās takas ir izvietotas 10 informācijas plāksnes, kas sniedz interesantus faktus par apkārtnes dabu. Dodoties pārgājienā pa taku 1 km ziemeļu virzienā, var apgriezties un pa lauku ceļu vai atseguma augšējās daļas malā esošo meža taku nākt atpakaļ. 10 km attālumā no pārgājienu takas atrodas Trepimē atpūtas zona.

Pihajerves krasta parkā īpaši ir gaidītas ģimenes ar bērniem, jo, pastaigājot pa krasta taku, jums pavērsies iespēja barot pīles un citus ūdens iemītniekus. Parka ziemeļu daļā rāpšanās iespējas piedāvā veselības trase. Šeit atradīsiet atpūtas pludmali ar peldu iestādi, kafejnīcām, lapenēm un laivu nomu.Parks bija daļa no Pihajerves muižas parka, un tas tika pārveidots par pastaigu mežu ar takām jau 19. gadsimtā. Parks galvenokārt ir dabīgs lapu koku mežs.

Dabas takām ir divi iespējamie sākumpunkti: no Verskas sanatorijas autostāvvietas un no Verskas sanatorijas sāna pie Verskas līča. Pikalombi pārgājienu takām ir divi garumi: 3,8 km un 9,1 km. Dabas takās var staigāt rudeņos, pavasaros un vasarās gan kājām, gan arī ar velosipēdu. Velna purvā no dēļiem izliktajā takā var iet tikai kājām, velosipēds jāstumj ar rokām.Derīgi zināt: Uz takas kopā 11 punkti. Punktā nr.6 pie skaistā Sārepē (Saarepää) ezera ir iespējams iekurt ugunskuru un apstāties ilgākai atpūtai.

Rebase 7 kilometru garā ainavas taka atrodas Karulas nacionālajā parkā. Taka vijas pa senām saimniecību ainavām, gar apkaimes senāko saimniecību, kā arī gar jaunākām dzelzs laikmeta apmetņu pēdām Linnamē. Ceļotājs var uzrāpties vietējā Araratā, ieraudzīt Raudjerves ezeru ar ledusauksto ūdeni, kā arī apbrīnot vienu no lielākajām Karulas augstienes aizām. Takas pieveikšanai ērtāki būs atbalstošāki apavi, lietainā laikā taka vietām var būt dubļaina, bet dēļi – slideni. Taka vijas caur lopu aplokiem, varat sastapt ziņkārīgus, bet – kā likums! – draudzīgus gaļas liellopus.

Peräjärve meža takā pārgājiena dalībniekus gaida dažādi mežu tipi - lāns, damaksnis, sils, dumbrājs un purvājs. Šeit gūsiet priekšstatu par mežu dažādajiem izmantošanas veidiem laika gaitā, kā dzīvs piemērs ir pārgājienu takas tuvumā augošie sveķoti koki.Mācību taku ir interesanti apmeklēt visu gadu: pavasarī, kad mežā bagātīgi skan putnu dziesmas, un takas sākumā zied zalktene; vasarā un rudenī, kad mežs ir pilns ar ogām un sēnēm; kā arī ziemā, kad uz sniega segas atstātās pēdas pastāsta kaut ko aizraujošu par meža iemītniekiem.

Hinni kanjons atrodas Hānjā dabas parka īpaši aizsargājamā zonā un ir unikāla kanjonu ieleja visā Igaunijā. Hinni kanjons ir izveidojies devona laikmeta smilšakmenī. Tas ir 15-20 m dziļš un 300 m garš gravas ieleja ar stāviem nogāzēm, kuras dibenā plūst strauja Enni straume. Apmeklējot Hinni kanjonu, ir vērts ņemt vērā, ka šeit var izjust īsto dabas spēku: smilšakmens griežas cauri ainavai, dziļi šķērsvirzienā, nogāzes ceļas apkārt – tas ir Igaunijā reti sastopams un vizuāli iespaidīgs vieta.Taka ielejas dibenā ved gar straumi. Enni straume plūst ātri un piedod piedzīvojumam ūdens skaņu un svaigu gaisu. Vēl vairāk, klintīs var pamanīt nišas, mazākas alas un ēnainākas iekšējas iegriezes, kas rada mistisku sajūtu. No dabas aizsardzības viedokļa ir svarīgi, ka šī vieta atrodas īpaši aizsargājamā zonā.Noderīgi zināt: objektam nav papildus apgaismojuma, tāpēc piemērotākā laiks apmeklējumam ir dienas laikā. Tā kā Hinni kanjons atrodas daļēji privātās zemēs, tad pastaigas ar suņiem nav atļautas!