Ersavas pārgājienu taka

4,5 km garā taka, kas iepriecina ar skaistiem skatiem un mainīgu reljefu, kā arī vijās apkārt Lossijerves ezeram, apmeklētājiem piedāvā daudz un dažādus apskates objektus visos gadalaikos. Takas sākums ir Alatskivi vai pie Kalevipoega atdusas vietas. Taka ved gar Alatskivi pili un pils parku, stirnu dārzu, aitu tiltu, Kalevipoega atdusas vietu, Veskijerves ezeru un Lossijerves ezeru. Ir uzstādītas 2 lielas informācijas plāksnes, Kalevipoega guļvietā ir baļķu kāpnes, 2 tilti, norādes un nelielas informācijas plāksnītes, kas iepazīstina ar aizsargājamās teritorijas atsevišķiem objektiem.

Helmes alas - vislepnākās no kādreizējām grotām Igaunijas teritorijā - apskatāmas Helmes muižas parkā. Uz ziemeļiem no pilsdrupām izvietotajās alās aptuveni 3 m apmērā atsedzas baltais Burtnieku svītas smilšakmens. Dažas slavenākās alas ir iegruvušas. Kādreiz alu sistēma sastāvēja no septiņām ar ejām savienotām telpām, lielākā no tām bija Moosas baznīca. Alas ir izveidojuši avoti, vēlāk cilvēki tās paplašinājuši un izmantojuši kā slēptuves. Noderīgi zināt: Helmes alas senie ļaudis dēvējuši arī par Elli.Kara laikā vecie igauņi tās izmantoja kā slēptuves.

Karula nacionālais parks ir mazākais nacionālais parks Igaunijā, kura kupolveida ainava ir bagāta ar ezeriem, un augstienē ir 60 ezeri. Nacionālais parks ir atvērts visiem: ģimenēm, mugursomniekiem un dabas entuziastiem, piedāvājot dažādas iespējas atpūtai un pārgājieniem. Apmeklētāju centrs pie Ähijärve sniedz informāciju par iespējām nacionālajā parkā, un pastāvīgā ekspozīcija iepazīstina ar Karulas reģiona vēsturi, dabu, tautas kultūru, kā arī mūsdienu dzīvesveidu. Nacionālā parka sirds ir Ähijärv, kas ir ideāla vieta laivošanai, peldēšanai un dabas baudīšanai. Pārgājienu entuziastus gaida labi uzturētas takas, kas ved cauri mežiem, pļavām un kalnainām ainavām, piedāvājot skatus, kas raksturīgi tikai Karulai. Populāri galamērķi ir Rebäse pārgājienu taka, Lüllemäe skatu tornis un Kaika kupolveida ainava, no kurienes paveras lielisks skats uz viļņoto ainavu. Nacionālajā parkā ir daudz kempingu un ugunskuru vietu, kā arī dabiskas peldvietas, kas padara to piemērotu gan dienas izbraucieniem, gan ilgākai atpūtai.

Kekonena pārgājienu trase ir izmantotajam visa gada garumā. Vasarā tā gaida pārgājienu cienītājus, profesionālos sportistus un amatierus, kā arī riteņbraucējus, savukārt ziemā - slēpotājus. Savu savdabīgo nosaukumu trase ieguvusi par godu kādreizējam Somijas prezidentam U.K. Kekonenem, kas savulaik apmeklējis trasi. 15 km garā trase sākas Kēriku slēpošanas stadionā un vijas caur skaistām vietām, t.sk šķērso Harimē kalnu. Harimē ir viens no Otepē augstienes lielākajiem lavas kalniem - 211,3 m virs jūras līmeņa.Kekonena trase malā atrodas 26 m augstais Harimē skatu tornis. Enerģiskākie sportotāji var papildus veikt 5 km garo Harimē riņķi.

The total length of Taagepera hiking trail is 5.4 km. The trail begins and ends at the Taagepera campfire site and partly runs along the shores of the Õhne River. The trail can also be completed in smaller circles – 1.6 km and 4.0 km long. There are wooden signposts and information boards at the hiking trail, capfire site is suitable also for camping.The main sights of the hiking trail include the Taagepera Castle with the Castle Park, Taagepera Church and the Cemetery, the graveyard of barons, the Musukivi rock, the sacrificial stone, the underground cemetery, and the Õhne River.A truly inspiring hike full of history, architecture, and ancient nature!

Valgesoo skatu tornis atrodas Valgesoo purvā, kas pārstāv vienu no 21 Dienvidigaunijas vietām, kas ir atklāšanas vērtas. Šo vietu iesakām apmeklēt visiem dabas interesentiem. No aizraujoša dizaina skatu torņa paveras brīnišķīgs skats uz Valgesoo purvu, uz pirmatnēja izskata seno mežu un priežu mežu, kas tautā tiek dēvēts par "Barona priedulāju", kā arī uz tur vijošos mācību taku. Dzelzs konstrukcijas skatu tornim, kas atrodas 29,7 m augstumā, ir 3 starpposma platformas, pēdējās skatu platformas augstums ir 23,8 m, un tās centrā ir vēja siena un soliņi. Tuvumā ir RMK ugunskura vieta un telšu laukums līdz piecām teltīm.

100 km garā ūdens pārgājienu taka vijās pa Vehandu upi Veru un Pelvas apriņķos, un tā ir izmantojama visu gadu (ja nav ledus). Ūdens pārgājienu taka sākas Veru pilsētā, Tamulas ezerā un beidzas Vēpsu ciematā, Pelvas apriņķī. Vehandu upi ieskauj stāvi mežiem klāti krasti un neskaitāmi stāvi smilšakmens atsegumi. Akmeņu sienās un ielejās ir vairāki avoti un avotu alas. Vehandu upe piedāvā lielisku airēšanas pieredzi.Katru gadu aprīļa trešajā nedēļas nogalē uz Vehandu upes notiek pasaulē lielākais airēšanas maratons - Vehandu maratons, kurā piedalās 1200 laivas ar vairāk nekā 2500 dalībniekiem.

Ja vēlies atelpu no pilsētas kņadas, ir vērts doties uz skaisto Selli-Sillaotsa mācību taku. 4,7 km garā mācību taka atrodas Alam-Pedja dabas rezervātā 0,5 h brauciena attālumā no Tartu. Ceļš uz to līkumo caur purvu, mežu un grants ceļu ar labi marķētām un daudzām informācijas plāksnēm, tas ir līdzens un viegli izbraucams. No 12 m augstā Suurtiki skatu torņa, kas būvēts no augstiem, masīviem baļķiem, katrā gadalaikā var baudīt skaistus skatus uz purvu! Ja esi uz takas īstajā gadalaikā, vari baudīt vietējās ogas kā mellenes, kazenes un dzērvenes.