Ersavas pārgājienu taka

No Tellingumegi 28 metrus augstā koka skatu torņa paveras apbrīnojams skats uz līkumainās Mustjegi upes palienēm. Mustjegi upe ieplūst Gaujā, kas 22 kilometru garumā ir Igaunijas un Latvijas robežupe. Atpūtas vietā apmeklētāji var izmantot divas ugunskura vietas, malkas šķūni, galdu ar nojumi un šūpoles. Šeit var nakšņot arī teltīs.Tellingumegi pakājē sākas ar norādēm iezīmēta 18 km gara velosipēdu taka un 2 km pārgājienu taka apkārt Tellingumegi kalnam. No šejienes var doties arī pa velotaku, kas vijās cauri Igaunijai un Latvijai gar Gaujas krastu.

Luhasoo ainavas aizsardzības teritorijā esošais mācību takas aplis ir 5 km garš, daļēji klāts ar laipu. Takas centrā esošajā purva salā ir neliela meža būda nakšņošanai. Pārgājiens pa Luhasoo līdzeno ainavu piedāvā dažādību citādi kalnainajai Võrumaa dabai. Purva miers un klusums palīdz nerviem atpūsties no pilsētas trokšņa un ikdienas darbiem. Laipu klātā daļa ir viegli izstaigājama arī ar bērniem. Ceļā ir iespējams veikt atpūtas pauzes. Luhasoo purvs ir pazīstams ar tumšajiem ūdens ezeriem un starp tiem mirdzošajiem sūnu laukiem. Ejot pa taku, paveras gleznaini skati uz purva ezeru un apkārtējo pārejas purvu ainavu — tā ir ideāla vieta, kur ieelpot tīru gaisu, paņemt pauzi un dabiski uzlādēties. Pārgājiens piedāvā gan vizuālu daudzveidību, gan iespēju patiesi izbēgt no ikdienas trokšņa. Labāk zināt: malku, kas nepieciešama ugunskuram, jāņem pašam no koka nojumes laipas sākumā. Meža būda ir brīvi pieejama lietošanai.

Daudzveidīgā Pikksaare pārgājienu taka sākas no peldēšanās un kempinga zonas pie Pangodi ezera. Pastaigājoties pa pārgājienu taku, var izbaudīt mieru un idillisku skatu uz ezeru un apkārtējo dabu, kā arī veikt nelielu līkumu līdz Neatkarības kara piemineklim. Turklāt uz takas izvietotās norādes palīdz padarīt pārgājienu vienkāršāku. Pārgājienu taka ved gar Pangodi ugunskura vietu, kur ir lieliska iespēja piestāt uz brīdi, jo te ir nojume, grila zona, jauka peldvieta un kempinga iespējas. Nāc pavadīt jauku dienu dabā kopā ar ģimeni vai draugiem!

Elistveres mācību taka ir mācību taka, kas atrodas Tartu apriņķa Elistveres ciemā. Taka turp un atpakaļ ir 2 km gara, un tā sākas Elistveres dzīvnieku parkā. Mācību takas beigās atrodas maģiskais Elistveres ezers ar skatu torni, no kura paveras lielisks skats gan uz ezeru ieskaujošo floru, gan tur esošo faunu. Apmeklētājam palīdz takas malā esošās informatīvās plāksnītes. Uz takas ir izveidotas arī vairākas skatu platformas. Taku var iziet arī ratiņkrēslā un ar bērnu ratiņiem. Mācību takai var piekļūt tikai dzīvnieku parka darba laikā. Dzīvnieku parka apmeklējums ir par maksu.

Sangastes mežaparka 3 kilometru garā taka atrodas Kīdjerves-Koorastes atpūtas zonā un sākas aiz Sangaste pils esošajā mežaparkā.Taka iepazīstina ar grāfa Fridriha Georga Magnusa Berga veidoto mežaparku, kur ir pārstāvētas aptuveni pārsimts dažādas koku un krūmu šķirnes. Taka ir aprīkota ar mežaparku un koka šķirņu iepazīstinošām informācijas plāksnītēm, virzienu norādēm, kāpnēm un tiltiņiem. Uz takas atrodas arī ugunskura vieta ar nojumi, soliņi, malkas šķūnītis-paēna un sausā tualete.Interesants fakts: Parkā aug Igaunijā garākā duglāzija ar augstumu 42 metri. Iespējams apmeklēt Sangastes pili tās darba laikā.

Kirna pārgājienu taka ir 6,8 km gara mācību taka, kas piedāvā lielisku iespēju iepazīties ar Pedjas upes palienēm un to mežiem. Lai gūtu labāku pārskatu par palieņu pļavām un upi, Altmetsa saimniecībā ir izveidots skatu tornis. Takas tālākajā vietā upi palīdz šķērsot piekaramais tilts. Pedjas upes labajā krastā atrodas diženais ozols Musutamm. Vairākās takas vietās var manīt arī mežacūku un bebru darbības pēdas. Atrodoties uz takas, var dzirdēt ar Igaunijas brīvprātīgās Aizsardzības līgas “Kaitseliit” šaušanas treniņiem saistītos šāviņus, jo tuvumā atrodas Igaunijas brīvprātīgās Aizsardzības līgas Kirna mācību centrs. Piekļuves ceļi, pa kuriem nokļūt uz palienēm, vairākās vietās šķērso mācību taku, lūdzu, rūpīgi sekojiet takas marķējumam!

Vällamäe 3,3 km garajā pārgājienu takā vari piedzīvot spēcīgu un unikālu augstuma maiņu, kas ir raksturīga tikai Igaunijai. Vällamägi ir otra augstākā kalna virsotne Igaunijā, kas klāta ar senatnīgu mežu un stāvām nogāzēm, tās augstums virs jūras līmeņa ir 303,9 m. Tomēr, ja ņem vērā 84 metru augstumu no pakājes līdz virsotnei, Vällamägi ir relatīvi augstākā virsotne Igaunijā. Kalna nogāzes ir vietām ļoti stāvas (slīpums 35-40 grādi). Kopš 1992. gada Vällamäe meži ir noteikti par egļu genofonda rezervātu. Pa taku ejot, mainās stāvi kāpumi un nolaišanās, piedāvājot vienlaikus gan fizisku izaicinājumu, gan elpu aizraujošus skatus uz senatnīgā meža patvērumiem. Kāpšana uz virsotni var uz brīdi likt justies kā kalnos, nevis Haanjā. Vällamäe burvība ir tieši tās senatnīgajā klusumā un dabas pieskārienā – šeit neatradīsi cilvēku pilnas pārgājienu takas. Katra sezona piešķir takai savu raksturu: pavasarī gaisu piepilda putnu dziesmas, vasarā mežā vari atrast ogas, rudenī priecē krāsainās lapas un sēņu bagātība, ziemā nogāzes klāj klusuma pilns biezs sniega slānis.

Kekonena pārgājienu trase ir izmantotajam visa gada garumā. Vasarā tā gaida pārgājienu cienītājus, profesionālos sportistus un amatierus, kā arī riteņbraucējus, savukārt ziemā - slēpotājus. Savu savdabīgo nosaukumu trase ieguvusi par godu kādreizējam Somijas prezidentam U.K. Kekonenem, kas savulaik apmeklējis trasi. 15 km garā trase sākas Kēriku slēpošanas stadionā un vijas caur skaistām vietām, t.sk šķērso Harimē kalnu. Harimē ir viens no Otepē augstienes lielākajiem lavas kalniem - 211,3 m virs jūras līmeņa.Kekonena trase malā atrodas 26 m augstais Harimē skatu tornis. Enerģiskākie sportotāji var papildus veikt 5 km garo Harimē riņķi.