Elistveres mācību taka

Igaunijas dienvidu daļas tālākā punkta dabas takas garums ir 4.8 km un tās iziešana kājām aizņems aptuveni divas līdz trīs stundas.Dienvidu daļas tālākā punkta dabas taka sākas pie Naha saimniecības liela, resna ozola un vijās valsta robežas tuvumā, tādēļ līdzi ir jābūt personu apliecinošam dokumentam. Kā atrast: braukšanas virziens no Võru-Valga šosejas Saru: Kuutsi - Tiitsa - Karisöödi - Ura - Naha (apmēram 14 km).Interesanti zināt: uz pašu Igaunijas dienvidu daļas tālāko punktu aiziet nevar, jo ģeogrāfiski precīzs Igaunijas Republikas dienvidu tālākais punkts atrodas piecus soļus tālāk, tieši Peetri upes vidū.

Jervseljas dabas mācību taka iepazīstina ar mežiem, kas atrodas mācību un izmēģinājuma mežniecības tuvumā. Taka ir daudzveidīga un vijās cauri vairākiem mežaudžu tipiem - šeit redzēsiet vairāk nekā 360 gadus veco Karalisko priedi un vairāk nekā 40 m augstās egles, kas ir vienas no Igaunijā augstākajām. Taka daļēji vijās pa dēļu celiņu, maršruta garums ir 1-5 km. Lielisks maršruta sākumpunkts ir Jervseljas mednieku pils vai viesu nams, kur atrodas informācijas tāfeles ar taku kartēm. Jervseljas pārgājienu taka kopā ar senajiem mežiem ir viena no Dienvidigaunijas vietām, kas ir atklāšanas vērtas, un ir atzīmētas ar "National Geographic" dzelteno logu.

Atpūtas zona pie Pangodi ezera ir populāra atpūtas vieta, kas piedāvā dažādas iespējas izbaudīt dabu. Atpūtas kompleksā var peldēt, nakšņot teltīs un iekurināt ugunskuru. Uz lielā zāliena, kas atrodas blakus smilšu pludmalei, ir bērnu rotaļu laukums ar aktīvās atpūtas elementiem un volejbola laukums. Atpūtas zonas sākumā ir autostāvvieta, kurā var novietot līdz 30 automašīnām. Pie ezera atrodas Pangodi telšu zona, kur ir 3 ugunskura vietas ar nojumēm un 3 soliņiem. Pa Piksāres pārgājienu taku (1 km), kas sākas no autostāvvietas, var nonākt līdz Pangodi ugunskura vietai, kas atrodas Pangodi parka mežā, apmēram 500 m attālumā no kempinga laukuma. Lūdzu, saudzējiet dabu!

100 km garā ūdens pārgājienu taka vijās pa Vehandu upi Veru un Pelvas apriņķos, un tā ir izmantojama visu gadu (ja nav ledus). Ūdens pārgājienu taka sākas Veru pilsētā, Tamulas ezerā un beidzas Vēpsu ciematā, Pelvas apriņķī. Vehandu upi ieskauj stāvi mežiem klāti krasti un neskaitāmi stāvi smilšakmens atsegumi. Akmeņu sienās un ielejās ir vairāki avoti un avotu alas. Vehandu upe piedāvā lielisku airēšanas pieredzi.Katru gadu aprīļa trešajā nedēļas nogalē uz Vehandu upes notiek pasaulē lielākais airēšanas maratons - Vehandu maratons, kurā piedalās 1200 laivas ar vairāk nekā 2500 dalībniekiem.

Igaunijas un Latvijas robežas upes Gaujas krastos atrodas aizraujoša pārgājienu taka, kurā var atklāt divu valstu kultūras mantojumu. Taka ved turp un atpakaļ, tās garums vienā virzienā ir 22 km, kopā 44 km. Taka iepazīstina ar seno igauņu dzīvesveidu un piedāvā iespēju iepazīties ar vēsturisko mantojumu dabas vidū! Taka ved gar, piemēram, Taheva muižu, vējdzirnavām, siena šķūņa drupām un dižkokiem. Ir pieejamas vairākas ugunskura vietas un kempinga vietas. Taka ir marķēta, aprīkota ar informācijas stendiem igauņu, latviešu un angļu valodā, un to var izbraukt arī ar velosipēdu.

Tammes iežu atsegumu pārgājienu taka atrodas Vertsjerves ezera austrumu krastā, Elvas pagastā, starp Tammes un Nēmiskilas ciemiem. Te ir aplūkojami vairāki vidējā Devona perioda Arukilas smilšakmens nogulumiežu atsegumi. Tammes atsegums, kas atrodas uz pārgājienu takas, ir pazīstams kā bruņām klātās aizvēsturiskās zivs Dunkleosteus atradumu vieta, no kuras, sākot no 19. gs. 2. puses ir iegūti dažādi vērtīgi paleontoloģijas atradumi.Uz apmēram 2 km garās takas ir izvietotas 10 informācijas plāksnes, kas sniedz interesantus faktus par apkārtnes dabu. Dodoties pārgājienā pa taku 1 km ziemeļu virzienā, var apgriezties un pa lauku ceļu vai atseguma augšējās daļas malā esošo meža taku nākt atpakaļ. 10 km attālumā no pārgājienu takas atrodas Trepimē atpūtas zona.

Valga/Valka - Apes šaursliežu dzelzceļš satiksmei tika atvērts 1900. gadā, un pēdējie vilcieni šeit kursēja 1970. gadā.Mūsdienās lielākā daļa no vecā dzelzceļa uzbēruma tiek izmantota kā pārgājienu taka, kas vijās cauri mežiem un pāri laukiem - lielākoties pa mierīgiem grants un zemes ceļiem.Valka - Žuldini un Koikkila - Hargla posmā taka virzās uz lielākiem ceļiem, jo ​​bijušais dzelzceļa uzbērums tur pārsvarā nav izbraucams.Pie dzelzceļa uzbēruma vecajiem gulšņiem ir piestiprinātas daudzas senās dzelzceļa fotogrāfijas un ar dzelzceļu saistīti vēsturiski avīžu raksti. Harglā atrodas pārgājienu dalībniekiem paredzēta atpūtas vieta.

Pihajerves (Pühajärv) ezers, ar gleznaino līkumoto krasta līniju un četrām salām, ir Otepē Dabas parka lielākais ezers. Pihajerves ziemeļu galā atrodas pludmales zona ar pludmales ēku, sporta laukumiem, bērnu rotaļu laukumu, atpūtas vietām, kafejnīcu un laivu piestātni. Dienvidu galā atrodas Kooliranna atpūtas zona, un no turienes sākas tikai Valgas apriņķī līkumojošā Veike Emejegi (Väike Emajõgi) upe. Pihajerves parkā sākas Murrumetsa pārgājienu taka, un ap ezeru ved 12 km garā Pihajerves pārgājienu taka, kas Poslovitsa krasta līkumā iet garām ezera slavenākajam avotam - Armuallikas. Ziemas laikā, ja laika apstākļi ir piemēroti, tiek izveidota pārgājienu taka uz ezera ledus un Pihajerves pludmalē ir ziemas peldvieta.Pihajerve ir devusi daudz iedvesmas rakstniekiem un māksliniekiem. Šeit ir atpūtušies, piemēram, Frideberts Tuglass un Eino Leino. Informācijas stendu par Konrāda Megi (Konrad Mägi) Pihajerves gleznām var atrast ezera krastā pie "GMP Pühajärves restoran" restorāna. 1991. gadā Otepē apmeklēja un ezeru iesvētīja dalailama Tendzins Gjatso, un šo vizīti piemin koka skulptūra Pihajerves parkā, ezera krastā.