Pārgājienu taka “Zaļais dzelzceļš” Valga/Valka-Ape

No Tellingumegi 28 metrus augstā koka skatu torņa paveras apbrīnojams skats uz līkumainās Mustjegi upes palienēm. Mustjegi upe ieplūst Gaujā, kas 22 kilometru garumā ir Igaunijas un Latvijas robežupe. Atpūtas vietā apmeklētāji var izmantot divas ugunskura vietas, malkas šķūni, galdu ar nojumi un šūpoles. Šeit var nakšņot arī teltīs.Tellingumegi pakājē sākas ar norādēm iezīmēta 18 km gara velosipēdu taka un 2 km pārgājienu taka apkārt Tellingumegi kalnam. No šejienes var doties arī pa velotaku, kas vijās cauri Igaunijai un Latvijai gar Gaujas krastu.

Verijerves mācību taka ir apmēram 1 km gara, uz takas ir 9 informācijas stendi, kas iepazīstina ar augiem, kokiem-krūmiem, putniem un dzīvniekiem. Taka vijas pa Verijerves ieleju un meža parku. Uz takas redzēsiet koka norādes, 3 ugunskura vietas ar grilēšanas restēm un dēļu soliņiem. Ar Verijerves ezeru (Asins ezeru) ir saistītas vairākas leģendas. Savu vārdu ezers ir ieguvis jau sensenos laikos, kad vergi tika sodīti ar pēršanu ezera krastā esošajā pagrabā, un vergu asinis esot ezera ūdeni sarkanā krāsā nokrāsojušas. Cits stāsts vēsta par ļauno Kasaritsas muižnieku, kuru kučieris reiz naktī aizmigušu kopā ar visu karieti no augstas nogāzes ir ieripinājis ezerā.

Tammes iežu atsegumu pārgājienu taka atrodas Vertsjerves ezera austrumu krastā, Elvas pagastā, starp Tammes un Nēmiskilas ciemiem. Te ir aplūkojami vairāki vidējā Devona perioda Arukilas smilšakmens nogulumiežu atsegumi. Tammes atsegums, kas atrodas uz pārgājienu takas, ir pazīstams kā bruņām klātās aizvēsturiskās zivs Dunkleosteus atradumu vieta, no kuras, sākot no 19. gs. 2. puses ir iegūti dažādi vērtīgi paleontoloģijas atradumi.Uz apmēram 2 km garās takas ir izvietotas 10 informācijas plāksnes, kas sniedz interesantus faktus par apkārtnes dabu. Dodoties pārgājienā pa taku 1 km ziemeļu virzienā, var apgriezties un pa lauku ceļu vai atseguma augšējās daļas malā esošo meža taku nākt atpakaļ. 10 km attālumā no pārgājienu takas atrodas Trepimē atpūtas zona.

Pārgājienu namiņi, skatu tornis un purva laipas daudzus dabas mīļotājus vilina uz Mēnikunno purvu. Šī ir brīnišķīga atpūtas vieta. Pastaigājosties pa dēļiem izlikto taku, pamanīsiet parasto purva floru: ārkausa kasandru, daudzlapu andromedu, melno visteni, purva vaivariņu jeb rozmarīnu un makstaino spilvi, kā arī purva malā augošos pundurbērzus. Visplašāk pārstāvētais augs šeit ir daudzkrāsainās purva sūnas – sfagni. Drosmīgākie var nogaršot rāvaino purva ūdeni no aizaugušajiem grāvjiem purva malā.Noderīga informācija: Mēnikuno pārgājienu takā no Saulrietu namiņa (Päikseloojangu metsamaja) līdz Lielajam Purva ezeram ( Suur Soojärv) uzbūvēta jauna koka laipa, pa kuru var braukt arī ar bērnu ratiņiem vai ratiņkrēslu.

Blakus Vertsjerves ezeram, Lulli purva ziemeļu daļā priežu meža ēnā ir paslēpies skaists purva ezers. Dabiskais ezers ir liels (23 ha) un ļoti sekls. Ūdens šeit ir tikai kāds metrs. Pārgājienu var sākt no meža autostāvvietas, kas atrodas pie informācijas stenda. Tālāk dēļu celiņš aizved tieši pie ūdens, kur paveras gleznains skats uz ezeru un apkārtējo purva ainavu. Īsā pārgājienu taka (2,3 km) vijās apkārt ezeram. Aizmaldīties šeit nav iespējams, jo taka ir apļveida, un ikviens kaut kurā brīdī atgriežas sākuma punktā.Vasaras otrajā pusē apkārtnē var lasīt kazenes, mellenes, brūklenes un sēnes.

Apmēram 1 km garajā takā, kas iepazīstina ar skudru dzīvesveidu, ceļotājs mazītiņo skudru pasaulē var justies kā milzis. 20 ha platībā ir izvietoti aptuveni 200 skudru pūžņi, no kuriem lielākais ir 1,7 m augsts. Šeit var aplūkot arī rekordaugsto egli (42 m). Taka ir aprīkota ar norādēm, informācijas plāksnēm un tiltiņiem, kas šķērso skudru pārvietošanās ceļus.Takā atļauts tikai pastaigāties. Ejot pa pārgājienu taku, pūžņu tuvumā izmantojiet tikai tur uzstādītos tiltiņus. Dzelzceļa otrā pusē sākas Laari mežkopības izziņas taka.Skudru civilizācija piedāvā aizraujošu pieredzi gan bērniem, gan pieaugušajiem.

Pārgājienu taka, kas vijās pa meža grants ceļu, iepazīstina ar skudru dzīvi. Pārgājiens notiek tikai pa grants ceļu, kura malās atrodas informācijas stendi un pie skudru pūžņiem atbilstoši uzraksti-norādes. Pārgājienu taku var izbraukt arī ar transportlīdzekli. 3,6 km garā pārgājienu taka sākas pie ceļa malā esošā informācijas stenda. Pārgājienu taka atrodas Padakerves dabas rezervātā, kura svarīgākās vērtības ir viena no Igaunijā iespaidīgākajiem Ziemeļu meža skudru kopienām, daudzpusīgas meža cenozes un daudzveidīgas ainavas. Aizsargājamās teritorijas mērķis ir aizsargāt Ziemeļu meža skudru kopienas, kā arī citu aizsargājamo sugu un to dzīvotņu, meža cenožu un Kergardi paugurienes aizsardzība.

Valgesoo skatu tornis atrodas Valgesoo purvā, kas pārstāv vienu no 21 Dienvidigaunijas vietām, kas ir atklāšanas vērtas. Šo vietu iesakām apmeklēt visiem dabas interesentiem. No aizraujoša dizaina skatu torņa paveras brīnišķīgs skats uz Valgesoo purvu, uz pirmatnēja izskata seno mežu un priežu mežu, kas tautā tiek dēvēts par "Barona priedulāju", kā arī uz tur vijošos mācību taku. Dzelzs konstrukcijas skatu tornim, kas atrodas 29,7 m augstumā, ir 3 starpposma platformas, pēdējās skatu platformas augstums ir 23,8 m, un tās centrā ir vēja siena un soliņi. Tuvumā ir RMK ugunskura vieta un telšu laukums līdz piecām teltīm.