Kirna pārgājienu taka

3 km garā Tervandu (Tõrvandu) meža mācību taka sākas no krustojuma, kas atrodas 400 m attālumā rietumu virzienā no Pehni (Pähni) Dabas mājas. Iezīmētā un ar informācijas plāksnēm aprīkotā pārgājienu taka ir paredzēta visiem meža draugiem. Takas malā ir ierīkotas ugunskura vietas un nojumes.Vērtīgi zināt: Takas 25 apskates punktiem var piekļūt arī ar automašīnu.

No Tellingumegi 28 metrus augstā koka skatu torņa paveras apbrīnojams skats uz līkumainās Mustjegi upes palienēm. Mustjegi upe ieplūst Gaujā, kas 22 kilometru garumā ir Igaunijas un Latvijas robežupe. Atpūtas vietā apmeklētāji var izmantot divas ugunskura vietas, malkas šķūni, galdu ar nojumi un šūpoles. Šeit var nakšņot arī teltīs.Tellingumegi pakājē sākas ar norādēm iezīmēta 18 km gara velosipēdu taka un 2 km pārgājienu taka apkārt Tellingumegi kalnam. No šejienes var doties arī pa velotaku, kas vijās cauri Igaunijai un Latvijai gar Gaujas krastu.

Pārgājienu namiņi, skatu tornis un purva laipas daudzus dabas mīļotājus vilina uz Mēnikunno purvu. Šī ir brīnišķīga atpūtas vieta. Pastaigājosties pa dēļiem izlikto taku, pamanīsiet parasto purva floru: ārkausa kasandru, daudzlapu andromedu, melno visteni, purva vaivariņu jeb rozmarīnu un makstaino spilvi, kā arī purva malā augošos pundurbērzus. Visplašāk pārstāvētais augs šeit ir daudzkrāsainās purva sūnas – sfagni. Drosmīgākie var nogaršot rāvaino purva ūdeni no aizaugušajiem grāvjiem purva malā.Noderīga informācija: Mēnikuno pārgājienu takā no Saulrietu namiņa (Päikseloojangu metsamaja) līdz Lielajam Purva ezeram ( Suur Soojärv) uzbūvēta jauna koka laipa, pa kuru var braukt arī ar bērnu ratiņiem vai ratiņkrēslu.

Pārgājienu taka sākas stāvlaukumā netālu no Kütioru atpūtas centra. Taka ir daudzveidīga, reljefs ir diezgan stāvs un grūts, tāpēc tās iziešanai ieteicams atvēlēt četras līdz piecas stundas. Pa ceļam pārgājiena laikā var iegūt vislabāko pārskatu par Igaunijas lielāko un iespaidīgāko senleju – Kütioru, kā arī iepazīt vecas dzirnavu vietas un citus kultūrvēsturiskus objektus. Kütioru nogāzēs mežā aug vairāk nekā simts gadus vecas egles, kā arī neparasti resni un augsti apses koki. Takas sākumpunktam tuvumā atrodas ugunskura vieta ar grila resti. Svarīgi zināt: Daļa takas ved cauri privātīpašumiem, kur suņi var brīvi uzturēties.

Kīdjerves dabas centrs atrodas Kīdjerves-Koorastes atpūtas teritorijā, Kīdjerves ciematā, gleznainās Ahjas upes krastā. Mūsu mērķis ir gan jaunus, gan arī vecākus apmeklētājus iepazīstināt ar reģiona skaistajām ainavām un virzīt apmeklētājus pie dabas retumiem tā, lai mežs un daba paši vērīgam novērotājam atklātu savus noslēpumus. Dabas centrā ir informācijas materiāli un informācija par Kīdjervi-Koorasti, citām RMK atpūtas vietām un dažādām apskates vietām. Tuvumā atrodas slavenā Taevaskoda, Kīdjerves Skudru karaļvalsts un gleznainais Valgesoo purvs.

Pārgājiena taka, kas piemērota patīkamai pastaigai, sākas Voorepalu ugunskura vietai otrā ceļa pusē, un vijās pa ārkārtīgi daudzveidīgo ainavu, kur ir vairākas augstienes un zemienes. Takas maršrutā atradīsiet informācijas plāksnītes, kas iepazīstina ar pagātnes notikumiem un folkloru, bet takas augstākajā punktā ir galds un soliņi atpūtai. Takas stāvās nogāzēs ir uzstādītas margas no virvēm.Starp ugunskura vietu un pārgājienu taku vijās vēsturiskais Pasta ceļš. Takas maršrutā, kur vērojamas dažādas ainavas, atrodas arī Krusta ozols (Ristimänd), kā arī daudzas citas aizraujošas vietas. Ugunskura vietā ir stāvvieta 2 automašīnām.

Igaunijas un Latvijas robežas upes Gaujas krastos atrodas aizraujoša pārgājienu taka, kurā var atklāt divu valstu kultūras mantojumu. Taka ved turp un atpakaļ, tās garums vienā virzienā ir 22 km, kopā 44 km. Taka iepazīstina ar seno igauņu dzīvesveidu un piedāvā iespēju iepazīties ar vēsturisko mantojumu dabas vidū! Taka ved gar, piemēram, Taheva muižu, vējdzirnavām, siena šķūņa drupām un dižkokiem. Ir pieejamas vairākas ugunskura vietas un kempinga vietas. Taka ir marķēta, aprīkota ar informācijas stendiem igauņu, latviešu un angļu valodā, un to var izbraukt arī ar velosipēdu.

10 km garais un 52 m dziļais Rõuge senieleja ir septiņi ezeri: Kahrila ezers, Tõugjärv, Ratasjärv, Kaussjärv, Rõuge Suurjärv, Liinjärv, Valgjärv. Ezerus savieno Rõuge jeb Ajo upe, kas sākas no Tindioru. Rõuge senielejas sānu ielejas ir Tindi-, Külm-, Mõhk-, Ööbikuorg, Tinopeetri, Hinni, Sikasoo un Järveotsa ielejas. Slavenākā no tām ir senā pils kalna ziemeļos esošā Ööbikuorg. Pavasaros, kad zied ievas, ieleja skan lakstīgalu dziesmās – tāpēc arī ielejas nosaukums. Rõugē ir vairākas pārgājienu takas, tostarp populārā Ööbikuoru pārgājienu taka, kas ved apmeklētāju cauri senielejai, gar ezeriem un avotiem. Taka ir piemērota arī ģimenēm ar bērniem un daļēji izbraucama ar velosipēdu. Vasarā ezeros var peldēties un airēt, ziemā tās pašas takas bauda slēpotāji un ragaviņu braucēji. Rõuge ciematā atrodas arī Igaunijas dziļākais ezers – Rõuge Suurjärv (38 m) – un Igaunijas lielākais dabas pulkstenis, kura rādītāji norāda laika ritējumu dabas ritmā.Labi zināt: Ööbikuoru malā atrodas apmeklētāju centrs un Pesapuu skatu tornis, no kura paveras skats uz visu ieleju.