Kirna pārgājienu taka

Luhasoo ainavas aizsardzības teritorijā esošais mācību takas aplis ir 5 km garš, daļēji klāts ar laipu. Takas centrā esošajā purva salā ir neliela meža būda nakšņošanai. Pārgājiens pa Luhasoo līdzeno ainavu piedāvā dažādību citādi kalnainajai Võrumaa dabai. Purva miers un klusums palīdz nerviem atpūsties no pilsētas trokšņa un ikdienas darbiem. Laipu klātā daļa ir viegli izstaigājama arī ar bērniem. Ceļā ir iespējams veikt atpūtas pauzes. Luhasoo purvs ir pazīstams ar tumšajiem ūdens ezeriem un starp tiem mirdzošajiem sūnu laukiem. Ejot pa taku, paveras gleznaini skati uz purva ezeru un apkārtējo pārejas purvu ainavu — tā ir ideāla vieta, kur ieelpot tīru gaisu, paņemt pauzi un dabiski uzlādēties. Pārgājiens piedāvā gan vizuālu daudzveidību, gan iespēju patiesi izbēgt no ikdienas trokšņa. Labāk zināt: malku, kas nepieciešama ugunskuram, jāņem pašam no koka nojumes laipas sākumā. Meža būda ir brīvi pieejama lietošanai.

Elistveres mācību taka ir mācību taka, kas atrodas Tartu apriņķa Elistveres ciemā. Taka turp un atpakaļ ir 2 km gara, un tā sākas Elistveres dzīvnieku parkā. Mācību takas beigās atrodas maģiskais Elistveres ezers ar skatu torni, no kura paveras lielisks skats gan uz ezeru ieskaujošo floru, gan tur esošo faunu. Apmeklētājam palīdz takas malā esošās informatīvās plāksnītes. Uz takas ir izveidotas arī vairākas skatu platformas. Taku var iziet arī ratiņkrēslā un ar bērnu ratiņiem. Mācību takai var piekļūt tikai dzīvnieku parka darba laikā. Dzīvnieku parka apmeklējums ir par maksu.

Pārgājienu taka, kas vijās pa meža grants ceļu, iepazīstina ar skudru dzīvi. Pārgājiens notiek tikai pa grants ceļu, kura malās atrodas informācijas stendi un pie skudru pūžņiem atbilstoši uzraksti-norādes. Pārgājienu taku var izbraukt arī ar transportlīdzekli. 3,6 km garā pārgājienu taka sākas pie ceļa malā esošā informācijas stenda. Pārgājienu taka atrodas Padakerves dabas rezervātā, kura svarīgākās vērtības ir viena no Igaunijā iespaidīgākajiem Ziemeļu meža skudru kopienām, daudzpusīgas meža cenozes un daudzveidīgas ainavas. Aizsargājamās teritorijas mērķis ir aizsargāt Ziemeļu meža skudru kopienas, kā arī citu aizsargājamo sugu un to dzīvotņu, meža cenožu un Kergardi paugurienes aizsardzība.

Meža pārgājienu taka jeb Mežtaka vijas cauri Baltijas valstīm, un ir vairāk nekā 2000 km gara pārgājienu taka, no kuras Igaunijā tā aizņem 720 km. Taka ir sadalīta 50 dienu daļās, katra daļa ir aptuveni 20 km gara un atzīmēta ar norādēm. Maršruta posmiem ir dažādas grūtības pakāpes, tāpēc katrs var izvēlēties sev piemērotāko! Pārgājienu taka šķērso mežainākās teritorijas, kā arī Lahemā un Alutaguses Nacionālos parkus. Pa ceļam redzēsiet dažādu sugu kokus un vietas, kas saistītas ar vēsturiskiem notikumiem vai leģendām. Taka lieliski piemērota putnu un dzīvnieku vērošanai. Mežtaka ir daļa no Eiropas garās distances pārgājienu maršruta E11.

Helmes alas - vislepnākās no kādreizējām grotām Igaunijas teritorijā - apskatāmas Helmes muižas parkā. Uz ziemeļiem no pilsdrupām izvietotajās alās aptuveni 3 m apmērā atsedzas baltais Burtnieku svītas smilšakmens. Dažas slavenākās alas ir iegruvušas. Kādreiz alu sistēma sastāvēja no septiņām ar ejām savienotām telpām, lielākā no tām bija Moosas baznīca. Alas ir izveidojuši avoti, vēlāk cilvēki tās paplašinājuši un izmantojuši kā slēptuves. Noderīgi zināt: Helmes alas senie ļaudis dēvējuši arī par Elli.Kara laikā vecie igauņi tās izmantoja kā slēptuves.

100 km garā ūdens pārgājienu taka vijās pa Vehandu upi Veru un Pelvas apriņķos, un tā ir izmantojama visu gadu (ja nav ledus). Ūdens pārgājienu taka sākas Veru pilsētā, Tamulas ezerā un beidzas Vēpsu ciematā, Pelvas apriņķī. Vehandu upi ieskauj stāvi mežiem klāti krasti un neskaitāmi stāvi smilšakmens atsegumi. Akmeņu sienās un ielejās ir vairāki avoti un avotu alas. Vehandu upe piedāvā lielisku airēšanas pieredzi.Katru gadu aprīļa trešajā nedēļas nogalē uz Vehandu upes notiek pasaulē lielākais airēšanas maratons - Vehandu maratons, kurā piedalās 1200 laivas ar vairāk nekā 2500 dalībniekiem.

Kekonena pārgājienu trase ir izmantotajam visa gada garumā. Vasarā tā gaida pārgājienu cienītājus, profesionālos sportistus un amatierus, kā arī riteņbraucējus, savukārt ziemā - slēpotājus. Savu savdabīgo nosaukumu trase ieguvusi par godu kādreizējam Somijas prezidentam U.K. Kekonenem, kas savulaik apmeklējis trasi. 15 km garā trase sākas Kēriku slēpošanas stadionā un vijas caur skaistām vietām, t.sk šķērso Harimē kalnu. Harimē ir viens no Otepē augstienes lielākajiem lavas kalniem - 211,3 m virs jūras līmeņa.Kekonena trase malā atrodas 26 m augstais Harimē skatu tornis. Enerģiskākie sportotāji var papildus veikt 5 km garo Harimē riņķi.

Pihajerves krasta parkā īpaši ir gaidītas ģimenes ar bērniem, jo, pastaigājot pa krasta taku, jums pavērsies iespēja barot pīles un citus ūdens iemītniekus. Parka ziemeļu daļā rāpšanās iespējas piedāvā veselības trase. Šeit atradīsiet atpūtas pludmali ar peldu iestādi, kafejnīcām, lapenēm un laivu nomu.Parks bija daļa no Pihajerves muižas parka, un tas tika pārveidots par pastaigu mežu ar takām jau 19. gadsimtā. Parks galvenokārt ir dabīgs lapu koku mežs.