Rebase ainavas taka

Kīdjerves dabas centrs atrodas Kīdjerves-Koorastes atpūtas teritorijā, Kīdjerves ciematā, gleznainās Ahjas upes krastā. Mūsu mērķis ir gan jaunus, gan arī vecākus apmeklētājus iepazīstināt ar reģiona skaistajām ainavām un virzīt apmeklētājus pie dabas retumiem tā, lai mežs un daba paši vērīgam novērotājam atklātu savus noslēpumus. Dabas centrā ir informācijas materiāli un informācija par Kīdjervi-Koorasti, citām RMK atpūtas vietām un dažādām apskates vietām. Tuvumā atrodas slavenā Taevaskoda, Kīdjerves Skudru karaļvalsts un gleznainais Valgesoo purvs.

No Tellingumegi 28 metrus augstā koka skatu torņa paveras apbrīnojams skats uz līkumainās Mustjegi upes palienēm. Mustjegi upe ieplūst Gaujā, kas 22 kilometru garumā ir Igaunijas un Latvijas robežupe. Atpūtas vietā apmeklētāji var izmantot divas ugunskura vietas, malkas šķūni, galdu ar nojumi un šūpoles. Šeit var nakšņot arī teltīs.Tellingumegi pakājē sākas ar norādēm iezīmēta 18 km gara velosipēdu taka un 2 km pārgājienu taka apkārt Tellingumegi kalnam. No šejienes var doties arī pa velotaku, kas vijās cauri Igaunijai un Latvijai gar Gaujas krastu.

Lai izmērītu senā, gandrīz 400 gadus vecā ozola apkārtmēru, jāpulcējas lielākai grupai! Ozola ar plato zarotni stumbra diametrs ir 210 cm augstumā ir 1,3 m, koka diametrs ir 6,6 m un augstums 20 m. Par Kara ozolu šis koks tiek saukts kā vēsturiskā notikuma aculiecinieks. Proti,1841. gada rudenī Pihajerves muižas zemnieki atteicās strādāt un par to tika sodīti ozola apkārtnē. Apkārt ozolam ir izveidots skaits meža parks ar pastaigu takām.

Reuges senlejas pārgājienu taka ir 10 km gara. Trases sākuma punkts ir Hinni kanjonā vai Ēbiku ielejas (Ööbikuoru) centra auto novietnē. No Ēbiku ielejas uz Hinni kanjona pusi esošajās pārgājienu takās varat vērot atjautīgu cilvēku uzbūvētās hidrauliskās trieces, izpētīt Igaunijas visdziļāko ezeru - Reuges Suurjerves ezeru, apbrīnot Igaunijas Mātes pieminekli, apmeklēt Reuges parku.Ratasjerves, Tõugjerves un Kahrilas ezeru krastos varat apskatīt dažādus meža biotopus, pļavas un ciema ainavas, pa Enni strauta slīpo taku virzīties uz Hinni kanjonu. Pie Reuges senlejas plūst Reuges upe, kas ieplūst Vehandu upē. (beigas Pihajegi upē).Pārgājienu taka piesaista apmeklētājus ar tās neskarto dabu un skaistāko ieleju Igaunijā.

3,5 km garo taku, kuras interešu punktos dalībnieki tiek iepazīstināti ar dažādām meža kopienām, var uzsākt gan takas sākumā esošajā stāvvietā, gan arī Sihi un Papi ugunskura vietās.Mācību taka vijās pa meža iekšienē esošiem zemes ceļiem, orientieriem, dēļu celiņiem un takām dažādās ainavās.Pārgājiena gaitā dosimies garām Manteuffel ģimenes apbedīšanas vietai un kompleksajai monitoringa stacijai. Sihi un Papi ugunskura vietās ir iespējams uzstādīt teltis un ir pieejama lapene. Kā interesanta un izglītojoša pastaiga šī taka ir piemērota visu vecumu apmeklētājiem.

Aizraujošā taka, kas sākas pie Lielās Taevaskodas, vijās pa Ahjas upes augstajiem krastiem un populārās filmas "Pēdējā relikvija" takām. Pārgājienu takas maršrutā ir Lielā Taevaskoda, daļēji saglabājies Otteni jeb Valgesoo ūdensdzirnavu komplekss, Otteni dzirnavu tilts ar divām velvēm un miniatūrs kanjons, kas kļuva slavens, pateicoties firmai "Pēdējā relikvija", kā arī gleznaini skati uz Ahjas upi un meža brāļu bunkura bedre. Taka ir marķēta ar zaļu marķējumu un virziena norādēm, takas gaitā ir vairākas informācijas tāfeles. Ottenas ugunskura vietā var uzsliet teltis un iekurināt ugunskuru. Braucot ar automašīnu, pārgājiens sākas no Saesāres stāvlaukumā, tāpēc taka ir apmēram 2 km garāka.

Harimegi ir viens no lielākajiem plakankalniem Otepē augstienē (211 m virs jūras līmeņa). Apciemojot Otepē apkārtni, noteikti būtu vērts apmeklēt arī Harimegi. Harimē skatu tornis atrodas 3 km attālumā no Kēriku, Sangastes virzienā. No torņa paveras tāli skati uz Otepē kalniem un pāri Mazās Emajegi upes ielejai uz Karulas kalnu. Noderīga informācija: Harimegi ir saukts arī par Lēnarda vai Leonarda kalnu. No 1816.-1819. gadam šeit veica ģeodēziskos apsekojumus starptautiski atzīts astronoms un mērnieks Frīdrihs Georgs Vilhelms Strūve (1793-1864).

Pārgājienu namiņi, skatu tornis un purva laipas daudzus dabas mīļotājus vilina uz Mēnikunno purvu. Šī ir brīnišķīga atpūtas vieta. Pastaigājosties pa dēļiem izlikto taku, pamanīsiet parasto purva floru: ārkausa kasandru, daudzlapu andromedu, melno visteni, purva vaivariņu jeb rozmarīnu un makstaino spilvi, kā arī purva malā augošos pundurbērzus. Visplašāk pārstāvētais augs šeit ir daudzkrāsainās purva sūnas – sfagni. Drosmīgākie var nogaršot rāvaino purva ūdeni no aizaugušajiem grāvjiem purva malā.Noderīga informācija: Mēnikuno pārgājienu takā no Saulrietu namiņa (Päikseloojangu metsamaja) līdz Lielajam Purva ezeram ( Suur Soojärv) uzbūvēta jauna koka laipa, pa kuru var braukt arī ar bērnu ratiņiem vai ratiņkrēslu.