Aizraujošā taka, kas sākas pie Lielās Taevaskodas, vijās pa Ahjas upes augstajiem krastiem un populārās filmas "Pēdējā relikvija" takām. Pārgājienu takas maršrutā ir Lielā Taevaskoda, daļēji saglabājies Otteni jeb Valgesoo ūdensdzirnavu komplekss, Otteni dzirnavu tilts ar divām velvēm un miniatūrs kanjons, kas kļuva slavens, pateicoties firmai "Pēdējā relikvija", kā arī gleznaini skati uz Ahjas upi un meža brāļu bunkura bedre. Taka ir marķēta ar zaļu marķējumu un virziena norādēm, takas gaitā ir vairākas informācijas tāfeles. Ottenas ugunskura vietā var uzsliet teltis un iekurināt ugunskuru. Braucot ar automašīnu, pārgājiens sākas no Saesāres stāvlaukumā, tāpēc taka ir apmēram 2 km garāka.
100 km garā ūdens pārgājienu taka vijās pa Vehandu upi Veru un Pelvas apriņķos, un tā ir izmantojama visu gadu (ja nav ledus). Ūdens pārgājienu taka sākas Veru pilsētā, Tamulas ezerā un beidzas Vēpsu ciematā, Pelvas apriņķī. Vehandu upi ieskauj stāvi mežiem klāti krasti un neskaitāmi stāvi smilšakmens atsegumi. Akmeņu sienās un ielejās ir vairāki avoti un avotu alas. Vehandu upe piedāvā lielisku airēšanas pieredzi.Katru gadu aprīļa trešajā nedēļas nogalē uz Vehandu upes notiek pasaulē lielākais airēšanas maratons - Vehandu maratons, kurā piedalās 1200 laivas ar vairāk nekā 2500 dalībniekiem.
Pārgājienu taka, kas vijās pa meža grants ceļu, iepazīstina ar skudru dzīvi. Pārgājiens notiek tikai pa grants ceļu, kura malās atrodas informācijas stendi un pie skudru pūžņiem atbilstoši uzraksti-norādes. Pārgājienu taku var izbraukt arī ar transportlīdzekli. 3,6 km garā pārgājienu taka sākas pie ceļa malā esošā informācijas stenda. Pārgājienu taka atrodas Padakerves dabas rezervātā, kura svarīgākās vērtības ir viena no Igaunijā iespaidīgākajiem Ziemeļu meža skudru kopienām, daudzpusīgas meža cenozes un daudzveidīgas ainavas. Aizsargājamās teritorijas mērķis ir aizsargāt Ziemeļu meža skudru kopienas, kā arī citu aizsargājamo sugu un to dzīvotņu, meža cenožu un Kergardi paugurienes aizsardzība.
Tammes iežu atsegumu pārgājienu taka atrodas Vertsjerves ezera austrumu krastā, Elvas pagastā, starp Tammes un Nēmiskilas ciemiem. Te ir aplūkojami vairāki vidējā Devona perioda Arukilas smilšakmens nogulumiežu atsegumi. Tammes atsegums, kas atrodas uz pārgājienu takas, ir pazīstams kā bruņām klātās aizvēsturiskās zivs Dunkleosteus atradumu vieta, no kuras, sākot no 19. gs. 2. puses ir iegūti dažādi vērtīgi paleontoloģijas atradumi.Uz apmēram 2 km garās takas ir izvietotas 10 informācijas plāksnes, kas sniedz interesantus faktus par apkārtnes dabu. Dodoties pārgājienā pa taku 1 km ziemeļu virzienā, var apgriezties un pa lauku ceļu vai atseguma augšējās daļas malā esošo meža taku nākt atpakaļ. 10 km attālumā no pārgājienu takas atrodas Trepimē atpūtas zona.
Starp Elvas mežiem atrodama noslēpumaina ūdenstilpe - ezers Vaikne. Skaistais meža ezers pats par sevi ir apskates objekts, kas jebkurā gadalaikā apbur apmeklētājus ar brīnišķīgo dabu un klusumu. Ezers ir piesaistījis arī dzejnieka J. Kernera uzmanību, kurš savulaik bieži ieradās šeit, lai smeltos iedvesmu savai daiļradei.Vieta ir piemērota atbildīgam atpūtniekam, kurš dod priekšroku mazāk apdzīvotām vietām un vēlas gūt aizraujošu pieredzi. Ezers ir piemērots peldēšanai. Ūdens ir tīrs un ļoti silts.Tikai izmantojot pie ezera esošo laipu, var droši doties ūdenī un izkļūt no tā.Peldēšana ir jūsu pašu atbildību!Teritoriju daiļo Mazās spēka takas koka skulptūras.
Pārgājienu taka sākas stāvlaukumā netālu no Kütioru atpūtas centra. Taka ir daudzveidīga, reljefs ir diezgan stāvs un grūts, tāpēc tās iziešanai ieteicams atvēlēt četras līdz piecas stundas. Pa ceļam pārgājiena laikā var iegūt vislabāko pārskatu par Igaunijas lielāko un iespaidīgāko senleju – Kütioru, kā arī iepazīt vecas dzirnavu vietas un citus kultūrvēsturiskus objektus. Kütioru nogāzēs mežā aug vairāk nekā simts gadus vecas egles, kā arī neparasti resni un augsti apses koki. Takas sākumpunktam tuvumā atrodas ugunskura vieta ar grila resti. Svarīgi zināt: Daļa takas ved cauri privātīpašumiem, kur suņi var brīvi uzturēties.
Rebase 7 kilometru garā ainavas taka atrodas Karulas nacionālajā parkā. Taka vijas pa senām saimniecību ainavām, gar apkaimes senāko saimniecību, kā arī gar jaunākām dzelzs laikmeta apmetņu pēdām Linnamē. Ceļotājs var uzrāpties vietējā Araratā, ieraudzīt Raudjerves ezeru ar ledusauksto ūdeni, kā arī apbrīnot vienu no lielākajām Karulas augstienes aizām. Takas pieveikšanai ērtāki būs atbalstošāki apavi, lietainā laikā taka vietām var būt dubļaina, bet dēļi – slideni. Taka vijas caur lopu aplokiem, varat sastapt ziņkārīgus, bet – kā likums! – draudzīgus gaļas liellopus.
Valgesoo skatu tornis atrodas Valgesoo purvā, kas pārstāv vienu no 21 Dienvidigaunijas vietām, kas ir atklāšanas vērtas. Šo vietu iesakām apmeklēt visiem dabas interesentiem. No aizraujoša dizaina skatu torņa paveras brīnišķīgs skats uz Valgesoo purvu, uz pirmatnēja izskata seno mežu un priežu mežu, kas tautā tiek dēvēts par "Barona priedulāju", kā arī uz tur vijošos mācību taku. Dzelzs konstrukcijas skatu tornim, kas atrodas 29,7 m augstumā, ir 3 starpposma platformas, pēdējās skatu platformas augstums ir 23,8 m, un tās centrā ir vēja siena un soliņi. Tuvumā ir RMK ugunskura vieta un telšu laukums līdz piecām teltīm.