Elvas senlejas pārgājienu taka un Illi telšu zona

No Tellingumegi 28 metrus augstā koka skatu torņa paveras apbrīnojams skats uz līkumainās Mustjegi upes palienēm. Mustjegi upe ieplūst Gaujā, kas 22 kilometru garumā ir Igaunijas un Latvijas robežupe. Atpūtas vietā apmeklētāji var izmantot divas ugunskura vietas, malkas šķūni, galdu ar nojumi un šūpoles. Šeit var nakšņot arī teltīs.Tellingumegi pakājē sākas ar norādēm iezīmēta 18 km gara velosipēdu taka un 2 km pārgājienu taka apkārt Tellingumegi kalnam. No šejienes var doties arī pa velotaku, kas vijās cauri Igaunijai un Latvijai gar Gaujas krastu.

Ahjas upes krastos izvietotās Taevaskodas klintis ir vieni no apmeklētākajiem Dienvidigaunijas tūrisma objektiem. Ahjas upes ainavas aizsardzības zonas gleznaināko daļu veido tās smilšakmens klintis un senā upe. Leģendas, kas saistītas ar Taevaskodas apvidu, bagātas ar nostāstiem par alām un slepenām ejām, velniem un nāru ar zelta ķemmi. Neatkarīgi no gadalaika, noteikti ir vērts doties pārgājienā no Saesāres aizsprosta uz Mazās-Taevaskodas atsegumu, Emaletti, Jaunavas alu līdz pat Lielās-Taevaskodas smilšakmens atsegumiem, kas paceļas 22,5 m augstumā virs upes līmeņa. Skaistā un interesantā daba vilina ceļotājus, un ikviena igauņa pienākums esot vismaz reizi dzīvē šo vietu apmeklēt.

Lai nonāktu līdz Munameģa kalna galotnei, kārtīgi jāpiepūlas, taču šie pūliņi ir tā vērti - no šejienes paveras brīnišķīgs skats 50 km rādiusā. Mazā jeb Otepē Munameģa absolūtais augstums ir 207,5 m (relatīvais augstums pārsniedz 80 m). No Mazā Munameģa ziemeļaustrumu nogāzes (Otepē virzienā) iztek avots, kas kopš seniem laikiem uzskatīts par Mazās Emajegi upes aizsākumu. Pie pirmās plakankalnes malas esošais akmens ir lielākais šīs apkārtnes eksemplārs - tā masa ir aptuveni 25000 kg. Aplūko arī aeropanorāmas foto (autors Joels Tammetst).

100 km garā ūdens pārgājienu taka vijās pa Vehandu upi Veru un Pelvas apriņķos, un tā ir izmantojama visu gadu (ja nav ledus). Ūdens pārgājienu taka sākas Veru pilsētā, Tamulas ezerā un beidzas Vēpsu ciematā, Pelvas apriņķī. Vehandu upi ieskauj stāvi mežiem klāti krasti un neskaitāmi stāvi smilšakmens atsegumi. Akmeņu sienās un ielejās ir vairāki avoti un avotu alas. Vehandu upe piedāvā lielisku airēšanas pieredzi.Katru gadu aprīļa trešajā nedēļas nogalē uz Vehandu upes notiek pasaulē lielākais airēšanas maratons - Vehandu maratons, kurā piedalās 1200 laivas ar vairāk nekā 2500 dalībniekiem.

Kirna pārgājienu taka ir 6,8 km gara mācību taka, kas piedāvā lielisku iespēju iepazīties ar Pedjas upes palienēm un to mežiem. Lai gūtu labāku pārskatu par palieņu pļavām un upi, Altmetsa saimniecībā ir izveidots skatu tornis. Takas tālākajā vietā upi palīdz šķērsot piekaramais tilts. Pedjas upes labajā krastā atrodas diženais ozols Musutamm. Vairākās takas vietās var manīt arī mežacūku un bebru darbības pēdas. Atrodoties uz takas, var dzirdēt ar Igaunijas brīvprātīgās Aizsardzības līgas “Kaitseliit” šaušanas treniņiem saistītos šāviņus, jo tuvumā atrodas Igaunijas brīvprātīgās Aizsardzības līgas Kirna mācību centrs. Piekļuves ceļi, pa kuriem nokļūt uz palienēm, vairākās vietās šķērso mācību taku, lūdzu, rūpīgi sekojiet takas marķējumam!

Valga/Valka - Apes šaursliežu dzelzceļš satiksmei tika atvērts 1900. gadā, un pēdējie vilcieni šeit kursēja 1970. gadā.Mūsdienās lielākā daļa no vecā dzelzceļa uzbēruma tiek izmantota kā pārgājienu taka, kas vijās cauri mežiem un pāri laukiem - lielākoties pa mierīgiem grants un zemes ceļiem.Valka - Žuldini un Koikkila - Hargla posmā taka virzās uz lielākiem ceļiem, jo ​​bijušais dzelzceļa uzbērums tur pārsvarā nav izbraucams.Pie dzelzceļa uzbēruma vecajiem gulšņiem ir piestiprinātas daudzas senās dzelzceļa fotogrāfijas un ar dzelzceļu saistīti vēsturiski avīžu raksti. Harglā atrodas pārgājienu dalībniekiem paredzēta atpūtas vieta.

Valgesoo skatu tornis atrodas Valgesoo purvā, kas pārstāv vienu no 21 Dienvidigaunijas vietām, kas ir atklāšanas vērtas. Šo vietu iesakām apmeklēt visiem dabas interesentiem. No aizraujoša dizaina skatu torņa paveras brīnišķīgs skats uz Valgesoo purvu, uz pirmatnēja izskata seno mežu un priežu mežu, kas tautā tiek dēvēts par "Barona priedulāju", kā arī uz tur vijošos mācību taku. Dzelzs konstrukcijas skatu tornim, kas atrodas 29,7 m augstumā, ir 3 starpposma platformas, pēdējās skatu platformas augstums ir 23,8 m, un tās centrā ir vēja siena un soliņi. Tuvumā ir RMK ugunskura vieta un telšu laukums līdz piecām teltīm.

Sangastes mežaparka 3 kilometru garā taka atrodas Kīdjerves-Koorastes atpūtas zonā un sākas aiz Sangaste pils esošajā mežaparkā.Taka iepazīstina ar grāfa Fridriha Georga Magnusa Berga veidoto mežaparku, kur ir pārstāvētas aptuveni pārsimts dažādas koku un krūmu šķirnes. Taka ir aprīkota ar mežaparku un koka šķirņu iepazīstinošām informācijas plāksnītēm, virzienu norādēm, kāpnēm un tiltiņiem. Uz takas atrodas arī ugunskura vieta ar nojumi, soliņi, malkas šķūnītis-paēna un sausā tualete.Interesants fakts: Parkā aug Igaunijā garākā duglāzija ar augstumu 42 metri. Iespējams apmeklēt Sangastes pili tās darba laikā.