Elvas senlejas pārgājienu taka un Illi telšu zona

Taka sākas Pūhajārv muižas parkā, iet cauri Murometas mežam un atgriežas parkā. Lai veiktu 3,5 kilometrus garo taku, ir nepieciešama no vienas līdz pusotrai stundai. Takas malās ir uzstādīti informācijas stendi, kas iepazīstina ar mūsu mežu, lauku floru un faunu. Taka ved gar seno Pūhajārves Kara ozolu (apkārtmērs 6,98 metri, augstums 22 metri) un 1841. gada Pūhajārv kara piemiņas akmeni, kuru var atrast starp Murometas meža ozoliem (uzstādījis tēlnieks Lembits Paluteders 1971. gada). Takas malās ir atpūtas un ugunskura vietas.

3 km garā Tervandu (Tõrvandu) meža mācību taka sākas no krustojuma, kas atrodas 400 m attālumā rietumu virzienā no Pehni (Pähni) Dabas mājas. Iezīmētā un ar informācijas plāksnēm aprīkotā pārgājienu taka ir paredzēta visiem meža draugiem. Takas malā ir ierīkotas ugunskura vietas un nojumes.Vērtīgi zināt: Takas 25 apskates punktiem var piekļūt arī ar automašīnu.

Igaunijas dienvidu daļas tālākā punkta dabas takas garums ir 4.8 km un tās iziešana kājām aizņems aptuveni divas līdz trīs stundas.Dienvidu daļas tālākā punkta dabas taka sākas pie Naha saimniecības liela, resna ozola un vijās valsta robežas tuvumā, tādēļ līdzi ir jābūt personu apliecinošam dokumentam. Kā atrast: braukšanas virziens no Võru-Valga šosejas Saru: Kuutsi - Tiitsa - Karisöödi - Ura - Naha (apmēram 14 km).Interesanti zināt: uz pašu Igaunijas dienvidu daļas tālāko punktu aiziet nevar, jo ģeogrāfiski precīzs Igaunijas Republikas dienvidu tālākais punkts atrodas piecus soļus tālāk, tieši Peetri upes vidū.

Valgesoo skatu tornis atrodas Valgesoo purvā, kas pārstāv vienu no 21 Dienvidigaunijas vietām, kas ir atklāšanas vērtas. Šo vietu iesakām apmeklēt visiem dabas interesentiem. No aizraujoša dizaina skatu torņa paveras brīnišķīgs skats uz Valgesoo purvu, uz pirmatnēja izskata seno mežu un priežu mežu, kas tautā tiek dēvēts par "Barona priedulāju", kā arī uz tur vijošos mācību taku. Dzelzs konstrukcijas skatu tornim, kas atrodas 29,7 m augstumā, ir 3 starpposma platformas, pēdējās skatu platformas augstums ir 23,8 m, un tās centrā ir vēja siena un soliņi. Tuvumā ir RMK ugunskura vieta un telšu laukums līdz piecām teltīm.

Rebase 7 kilometru garā ainavas taka atrodas Karulas nacionālajā parkā. Taka vijas pa senām saimniecību ainavām, gar apkaimes senāko saimniecību, kā arī gar jaunākām dzelzs laikmeta apmetņu pēdām Linnamē. Ceļotājs var uzrāpties vietējā Araratā, ieraudzīt Raudjerves ezeru ar ledusauksto ūdeni, kā arī apbrīnot vienu no lielākajām Karulas augstienes aizām. Takas pieveikšanai ērtāki būs atbalstošāki apavi, lietainā laikā taka vietām var būt dubļaina, bet dēļi – slideni. Taka vijas caur lopu aplokiem, varat sastapt ziņkārīgus, bet – kā likums! – draudzīgus gaļas liellopus.

Pārgājienu taka ap Pihajerves ezeru sākas pie Otepē dabas parka centra. 12 kilometrus garā taka ved Jūs apkārt vienam no unikālākajiem un skaistākajiem Igaunijas ezeriem. Taku var veikt 3 līdz 6 stundās. Takas malās atrodas atpūtas un ugunskuru vietas. Daļa no takas (apmēram 2,2 kilometri) vijās pa Pihajerves–Kēriku treniņu taku, kas vijās gar Otepē – Kēriku šoseju.Taku var iziet gan ar kājām, gan izbraukt ar velosipēdu. Velosipēdistiem jāpatur prātā, ka vietām velosipēdu nāksies stumt pie rokas. Pārgājienu takas maršrutā atradīsiet arī Kīgemē un Kooliranna ugunskura vietas, kur ir atļauta gan nakšņošana teltīs, gan ugunskura kurināšana.

Helmes alas - vislepnākās no kādreizējām grotām Igaunijas teritorijā - apskatāmas Helmes muižas parkā. Uz ziemeļiem no pilsdrupām izvietotajās alās aptuveni 3 m apmērā atsedzas baltais Burtnieku svītas smilšakmens. Dažas slavenākās alas ir iegruvušas. Kādreiz alu sistēma sastāvēja no septiņām ar ejām savienotām telpām, lielākā no tām bija Moosas baznīca. Alas ir izveidojuši avoti, vēlāk cilvēki tās paplašinājuši un izmantojuši kā slēptuves. Noderīgi zināt: Helmes alas senie ļaudis dēvējuši arī par Elli.Kara laikā vecie igauņi tās izmantoja kā slēptuves.

10 km garais un 52 m dziļais Rõuge senieleja ir septiņi ezeri: Kahrila ezers, Tõugjärv, Ratasjärv, Kaussjärv, Rõuge Suurjärv, Liinjärv, Valgjärv. Ezerus savieno Rõuge jeb Ajo upe, kas sākas no Tindioru. Rõuge senielejas sānu ielejas ir Tindi-, Külm-, Mõhk-, Ööbikuorg, Tinopeetri, Hinni, Sikasoo un Järveotsa ielejas. Slavenākā no tām ir senā pils kalna ziemeļos esošā Ööbikuorg. Pavasaros, kad zied ievas, ieleja skan lakstīgalu dziesmās – tāpēc arī ielejas nosaukums. Rõugē ir vairākas pārgājienu takas, tostarp populārā Ööbikuoru pārgājienu taka, kas ved apmeklētāju cauri senielejai, gar ezeriem un avotiem. Taka ir piemērota arī ģimenēm ar bērniem un daļēji izbraucama ar velosipēdu. Vasarā ezeros var peldēties un airēt, ziemā tās pašas takas bauda slēpotāji un ragaviņu braucēji. Rõuge ciematā atrodas arī Igaunijas dziļākais ezers – Rõuge Suurjärv (38 m) – un Igaunijas lielākais dabas pulkstenis, kura rādītāji norāda laika ritējumu dabas ritmā.Labi zināt: Ööbikuoru malā atrodas apmeklētāju centrs un Pesapuu skatu tornis, no kura paveras skats uz visu ieleju.