Pārgājienu namiņi, skatu tornis un purva laipas daudzus dabas mīļotājus vilina uz Mēnikunno purvu. Šī ir brīnišķīga atpūtas vieta. Pastaigājosties pa dēļiem izlikto taku, pamanīsiet parasto purva floru: ārkausa kasandru, daudzlapu andromedu, melno visteni, purva vaivariņu jeb rozmarīnu un makstaino spilvi, kā arī purva malā augošos pundurbērzus. Visplašāk pārstāvētais augs šeit ir daudzkrāsainās purva sūnas – sfagni. Drosmīgākie var nogaršot rāvaino purva ūdeni no aizaugušajiem grāvjiem purva malā.Noderīga informācija: Mēnikuno pārgājienu takā no Saulrietu namiņa (Päikseloojangu metsamaja) līdz Lielajam Purva ezeram ( Suur Soojärv) uzbūvēta jauna koka laipa, pa kuru var braukt arī ar bērnu ratiņiem vai ratiņkrēslu.
Soontaga pārgājienu taka atrodas Kiidjärve-Kooraste atpūtas zonā. Taka vijas pa Dienvidigaunijas tipiskā reljefā augošu jaukto mežu, nonākot līdz Mazās Emajegi (Väike-Emajõgi) upes krastam. Kājām pieveicamā pārgājienu taka ir apļveida.Pārgājienu takā ir vairāki informācijas stendi, kas iepazīstina ar reģiona dabu. Pārgājienu takā esošās ūdenskrātuves, kas priecē acis, ir pārejamas pār tiltiem. Turklāt pārgājienu dalībnieku rīcībā atpūtas zonā ir Soontaga telšu zona ar ugunskura vietām.Ja apmeklēsiet pārgājienu taku sezonā, ceļā varēsiet atrast meža ogas un sēnes.
Laari ugunskura vietas stāvvietā sākas 3 km gara, apļveida mežkopības izziņas taka, kas ir piemērota mierīgai pastaigai gan tiem, kam patīk atpūsties pie ugunskura, gan dabas mīļotājiem, gan arī tiem, kas pastaigājas ar mīļdzīvnieku.Taka ir ļoti daudzveidīga – vijas pa meža ceļiem un taciņām, caur gaismas pildītiem priedulājiem, noslēpumainiem eglājiem un skatu piesaistošām bērzu birzīm, pār Lambiniit pļavu un grāvi, kura šķērsošanai ir izveidoti koka tiltiņi.Taka ir aprīkota ar virziena norādēm un sarkaniem marķējumiem uz kokiem, uz takas esošās informācijas plāksnes iepazīstina ar apkārtējo dabu un dažādiem mežsaimniecības veidiem.
Pārgājienu taka, kas vijās pa meža grants ceļu, iepazīstina ar skudru dzīvi. Pārgājiens notiek tikai pa grants ceļu, kura malās atrodas informācijas stendi un pie skudru pūžņiem atbilstoši uzraksti-norādes. Pārgājienu taku var izbraukt arī ar transportlīdzekli. 3,6 km garā pārgājienu taka sākas pie ceļa malā esošā informācijas stenda. Pārgājienu taka atrodas Padakerves dabas rezervātā, kura svarīgākās vērtības ir viena no Igaunijā iespaidīgākajiem Ziemeļu meža skudru kopienām, daudzpusīgas meža cenozes un daudzveidīgas ainavas. Aizsargājamās teritorijas mērķis ir aizsargāt Ziemeļu meža skudru kopienas, kā arī citu aizsargājamo sugu un to dzīvotņu, meža cenožu un Kergardi paugurienes aizsardzība.
Lai izmērītu senā, gandrīz 400 gadus vecā ozola apkārtmēru, jāpulcējas lielākai grupai! Ozola ar plato zarotni stumbra diametrs ir 210 cm augstumā ir 1,3 m, koka diametrs ir 6,6 m un augstums 20 m. Par Kara ozolu šis koks tiek saukts kā vēsturiskā notikuma aculiecinieks. Proti,1841. gada rudenī Pihajerves muižas zemnieki atteicās strādāt un par to tika sodīti ozola apkārtnē. Apkārt ozolam ir izveidots skaits meža parks ar pastaigu takām.
Valga/Valka - Apes šaursliežu dzelzceļš satiksmei tika atvērts 1900. gadā, un pēdējie vilcieni šeit kursēja 1970. gadā.Mūsdienās lielākā daļa no vecā dzelzceļa uzbēruma tiek izmantota kā pārgājienu taka, kas vijās cauri mežiem un pāri laukiem - lielākoties pa mierīgiem grants un zemes ceļiem.Valka - Žuldini un Koikkila - Hargla posmā taka virzās uz lielākiem ceļiem, jo bijušais dzelzceļa uzbērums tur pārsvarā nav izbraucams.Pie dzelzceļa uzbēruma vecajiem gulšņiem ir piestiprinātas daudzas senās dzelzceļa fotogrāfijas un ar dzelzceļu saistīti vēsturiski avīžu raksti. Harglā atrodas pārgājienu dalībniekiem paredzēta atpūtas vieta.
Starp Emajegi upi un Anne kanālu pie Turu tilta sākas 4 km gara Emajegi krasta taka, kas vijās cauri Natura2000 aizsargājamai teritorijai, kā arī pa ceļam piedāvā lieliskus skatus uz Anne kanālu, Emajegi upi, kuģu un laivu satiksmi un Karlovas ostu.Pārgājienu takā ir informatīvie stendi, piknika vietas pie upes un vairākas laipas, kā arī šeit var sastapt makšķerniekus. Pavasarī krasta taka var būt ūdeņaina, un piedāvā iespēju apbrīnot applūstošo pļavu. Takai beidzoties, jūs varat doties atpakaļ pa to pašu ceļu. Otra iespēja - nogriezties pa kreisi uz grants ceļu, kas aizved līdz Ihastes vieglās satiksmes celiņam.
Jervseljas dabas mācību taka iepazīstina ar mežiem, kas atrodas mācību un izmēģinājuma mežniecības tuvumā. Taka ir daudzveidīga un vijās cauri vairākiem mežaudžu tipiem - šeit redzēsiet vairāk nekā 360 gadus veco Karalisko priedi un vairāk nekā 40 m augstās egles, kas ir vienas no Igaunijā augstākajām. Taka daļēji vijās pa dēļu celiņu, maršruta garums ir 1-5 km. Lielisks maršruta sākumpunkts ir Jervseljas mednieku pils vai viesu nams, kur atrodas informācijas tāfeles ar taku kartēm. Jervseljas pārgājienu taka kopā ar senajiem mežiem ir viena no Dienvidigaunijas vietām, kas ir atklāšanas vērtas, un ir atzīmētas ar "National Geographic" dzelteno logu.