Pārgājienu namiņi, skatu tornis un purva laipas daudzus dabas mīļotājus vilina uz Mēnikunno purvu. Šī ir brīnišķīga atpūtas vieta. Pastaigājosties pa dēļiem izlikto taku, pamanīsiet parasto purva floru: ārkausa kasandru, daudzlapu andromedu, melno visteni, purva vaivariņu jeb rozmarīnu un makstaino spilvi, kā arī purva malā augošos pundurbērzus. Visplašāk pārstāvētais augs šeit ir daudzkrāsainās purva sūnas – sfagni. Drosmīgākie var nogaršot rāvaino purva ūdeni no aizaugušajiem grāvjiem purva malā.Noderīga informācija: Mēnikuno pārgājienu takā no Saulrietu namiņa (Päikseloojangu metsamaja) līdz Lielajam Purva ezeram ( Suur Soojärv) uzbūvēta jauna koka laipa, pa kuru var braukt arī ar bērnu ratiņiem vai ratiņkrēslu.
Pasaku taka jeb Vitipalu piedzīvojumu taka piedāvā piedzīvot pasaku gan bērniem, gan pieaugušajiem. Taka ved caur Elvas sēņu un ogu mežiem, kurā gaida Raganu sala ar jauko "Mazās raganas" māju, jautrām koka statujām un zemo piedzīvojumu trasīti, kas ir lieliski piemērota bērniem un ģimenēm ar bērniem, lai tur lieliski pavadītu laiku. 1,4 km garā pārgājienu taka, kuru daļēji var šķērsot ar ratiņiem, šķērso Elvas upes senieleju, iepazīstinot ar daudzveidīgo Elvas ainavu. Taka sākas un beidzas RMK Jõeharu piknika zonā un kempingā, kur ir vairākas nojumes ar griliem un ugunskura vietām.
Starp Emajegi upi un Anne kanālu pie Turu tilta sākas 4 km gara Emajegi krasta taka, kas vijās cauri Natura2000 aizsargājamai teritorijai, kā arī pa ceļam piedāvā lieliskus skatus uz Anne kanālu, Emajegi upi, kuģu un laivu satiksmi un Karlovas ostu.Pārgājienu takā ir informatīvie stendi, piknika vietas pie upes un vairākas laipas, kā arī šeit var sastapt makšķerniekus. Pavasarī krasta taka var būt ūdeņaina, un piedāvā iespēju apbrīnot applūstošo pļavu. Takai beidzoties, jūs varat doties atpakaļ pa to pašu ceļu. Otra iespēja - nogriezties pa kreisi uz grants ceļu, kas aizved līdz Ihastes vieglās satiksmes celiņam.
Pārgājienu taka ap Pihajerves ezeru sākas pie Otepē dabas parka centra. 12 kilometrus garā taka ved Jūs apkārt vienam no unikālākajiem un skaistākajiem Igaunijas ezeriem. Taku var veikt 3 līdz 6 stundās. Takas malās atrodas atpūtas un ugunskuru vietas. Daļa no takas (apmēram 2,2 kilometri) vijās pa Pihajerves–Kēriku treniņu taku, kas vijās gar Otepē – Kēriku šoseju.Taku var iziet gan ar kājām, gan izbraukt ar velosipēdu. Velosipēdistiem jāpatur prātā, ka vietām velosipēdu nāksies stumt pie rokas. Pārgājienu takas maršrutā atradīsiet arī Kīgemē un Kooliranna ugunskura vietas, kur ir atļauta gan nakšņošana teltīs, gan ugunskura kurināšana.
Taka sākas Pūhajārv muižas parkā, iet cauri Murometas mežam un atgriežas parkā. Lai veiktu 3,5 kilometrus garo taku, ir nepieciešama no vienas līdz pusotrai stundai. Takas malās ir uzstādīti informācijas stendi, kas iepazīstina ar mūsu mežu, lauku floru un faunu. Taka ved gar seno Pūhajārves Kara ozolu (apkārtmērs 6,98 metri, augstums 22 metri) un 1841. gada Pūhajārv kara piemiņas akmeni, kuru var atrast starp Murometas meža ozoliem (uzstādījis tēlnieks Lembits Paluteders 1971. gada). Takas malās ir atpūtas un ugunskura vietas.
2,2 km gara Kavadi pārgājienu taka ved gar Kavadi ezera krastu. Pārgājienu taka sākas un beidzas Uue-Saaluse parkā, kur ir atpūtas vieta, ugunskura vietas ar grila režģi un kempinga vieta. Taka, kas pārvietojas uz priekšu un atpakaļ, vijas pa krasta ceļu, kā arī zem meža. Kavadi ezers tiek uzskatīts par ezeru ar visvairāk iegriezto krasta līniju Igaunijā. Ezera platība ir 27,4 ha. Ezers ieguva savu pašreizējo izmēru un izskatu apmēram pirms 140 gadiem, kad barons C. Fr. von Maydell, kurš nopirka Uue-Saaluse muižu, aizdambēja trīs mazus purva ezerus.
Helmes alas - vislepnākās no kādreizējām grotām Igaunijas teritorijā - apskatāmas Helmes muižas parkā. Uz ziemeļiem no pilsdrupām izvietotajās alās aptuveni 3 m apmērā atsedzas baltais Burtnieku svītas smilšakmens. Dažas slavenākās alas ir iegruvušas. Kādreiz alu sistēma sastāvēja no septiņām ar ejām savienotām telpām, lielākā no tām bija Moosas baznīca. Alas ir izveidojuši avoti, vēlāk cilvēki tās paplašinājuši un izmantojuši kā slēptuves. Noderīgi zināt: Helmes alas senie ļaudis dēvējuši arī par Elli.Kara laikā vecie igauņi tās izmantoja kā slēptuves.
Dodies pastaigā kopā ar ģimeni pa Taevaskoda pārgājienu taku, kas atrodas Ahjas upes senlejas ainavu liegumā. Taka sākas Taevaskoda stāvvietā un vijas uz apli pa abiem Ahjas upes krastiem, kur skatienu piesaistīs Mazās un Lielās Taevaskodas atsegumi, avotu alas un gleznaini skati. Pārgājienu takas sākumā ir informācijas stends ar takas un atpūtas zonas karti, kā arī takā ir norādes igauņu, angļu un krievu valodā. Apmeklētājiem ratiņkrēslā vai ar bērnu ratiņiem iespējams iziet alternatīvo taku līdz Lielajai Taevaskodai, garums 3 km. Informācijai: Taevaskoda pārgājienu takā var redzēt lidojam zivju dzenīšus.