Karula nacionālais parks ir mazākais nacionālais parks Igaunijā, kura kupolveida ainava ir bagāta ar ezeriem, un augstienē ir 60 ezeri. Nacionālais parks ir atvērts visiem: ģimenēm, mugursomniekiem un dabas entuziastiem, piedāvājot dažādas iespējas atpūtai un pārgājieniem. Apmeklētāju centrs pie Ähijärve sniedz informāciju par iespējām nacionālajā parkā, un pastāvīgā ekspozīcija iepazīstina ar Karulas reģiona vēsturi, dabu, tautas kultūru, kā arī mūsdienu dzīvesveidu. Nacionālā parka sirds ir Ähijärv, kas ir ideāla vieta laivošanai, peldēšanai un dabas baudīšanai. Pārgājienu entuziastus gaida labi uzturētas takas, kas ved cauri mežiem, pļavām un kalnainām ainavām, piedāvājot skatus, kas raksturīgi tikai Karulai. Populāri galamērķi ir Rebäse pārgājienu taka, Lüllemäe skatu tornis un Kaika kupolveida ainava, no kurienes paveras lielisks skats uz viļņoto ainavu. Nacionālajā parkā ir daudz kempingu un ugunskuru vietu, kā arī dabiskas peldvietas, kas padara to piemērotu gan dienas izbraucieniem, gan ilgākai atpūtai.
Lai izmērītu senā, gandrīz 400 gadus vecā ozola apkārtmēru, jāpulcējas lielākai grupai! Ozola ar plato zarotni stumbra diametrs ir 210 cm augstumā ir 1,3 m, koka diametrs ir 6,6 m un augstums 20 m. Par Kara ozolu šis koks tiek saukts kā vēsturiskā notikuma aculiecinieks. Proti,1841. gada rudenī Pihajerves muižas zemnieki atteicās strādāt un par to tika sodīti ozola apkārtnē. Apkārt ozolam ir izveidots skaits meža parks ar pastaigu takām.
The Kaljupealse campfire site is located on the banks of the Võhandu River, in a beautiful pine forest. The riverside and high banks offer a beautiful view of the Võhandu River and sand outcrops. The campfire site has a roofed table and benches, a roofed grill, and firewood. The place is ideal for campers, fishing enthusiasts, and as a resting point for guests coming here with boats.Along the high sandy shores, through a beautiful pine forest, there is an unmarked hiking trail where you can enjoy beautiful views of nature or pick berries and mushrooms.
Pihajerves (Pühajärv) ezers, ar gleznaino līkumoto krasta līniju un četrām salām, ir Otepē Dabas parka lielākais ezers. Pihajerves ziemeļu galā atrodas pludmales zona ar pludmales ēku, sporta laukumiem, bērnu rotaļu laukumu, atpūtas vietām, kafejnīcu un laivu piestātni. Dienvidu galā atrodas Kooliranna atpūtas zona, un no turienes sākas tikai Valgas apriņķī līkumojošā Veike Emejegi (Väike Emajõgi) upe. Pihajerves parkā sākas Murrumetsa pārgājienu taka, un ap ezeru ved 12 km garā Pihajerves pārgājienu taka, kas Poslovitsa krasta līkumā iet garām ezera slavenākajam avotam - Armuallikas. Ziemas laikā, ja laika apstākļi ir piemēroti, tiek izveidota pārgājienu taka uz ezera ledus un Pihajerves pludmalē ir ziemas peldvieta.Pihajerve ir devusi daudz iedvesmas rakstniekiem un māksliniekiem. Šeit ir atpūtušies, piemēram, Frideberts Tuglass un Eino Leino. Informācijas stendu par Konrāda Megi (Konrad Mägi) Pihajerves gleznām var atrast ezera krastā pie "GMP Pühajärves restoran" restorāna. 1991. gadā Otepē apmeklēja un ezeru iesvētīja dalailama Tendzins Gjatso, un šo vizīti piemin koka skulptūra Pihajerves parkā, ezera krastā.
Elvas senlejas pārgājienu taka ir 15,5 km gara taka, kam piemīt mainīgs apvidus un kas atrodas Elvas ainavu liegumā; tā ir paredzēta tiem, kas vēlas doties vairāku dienu garā pārgājienā. Takā satiekas dažādas meža ainavas, smilšakmens atsegums, brīnišķīgi meža ezeri, Viti skatu tornis, palienes pļavas, ierakumi, bebri, kā arī skudru karaļvalsts. Takā ir arī Raganas māja un Piedzīvojumu taka.Senlejas taka sākas un beidzas pie Tartu apriņķa Veselības un sporta centra. Pārgājienu takas shēmu kopā ar telšu un ugunskura laukumiem (tostarp Illi telšu zonu) atradīsi ŠEIT. Takā esošie melnie vai dzeltenie numuri norādīs uz pieveikto kilometru skaitu.Lūdzu, saudzē dabu!
Verijerves mācību taka ir apmēram 1 km gara, uz takas ir 9 informācijas stendi, kas iepazīstina ar augiem, kokiem-krūmiem, putniem un dzīvniekiem. Taka vijas pa Verijerves ieleju un meža parku. Uz takas redzēsiet koka norādes, 3 ugunskura vietas ar grilēšanas restēm un dēļu soliņiem. Ar Verijerves ezeru (Asins ezeru) ir saistītas vairākas leģendas. Savu vārdu ezers ir ieguvis jau sensenos laikos, kad vergi tika sodīti ar pēršanu ezera krastā esošajā pagrabā, un vergu asinis esot ezera ūdeni sarkanā krāsā nokrāsojušas. Cits stāsts vēsta par ļauno Kasaritsas muižnieku, kuru kučieris reiz naktī aizmigušu kopā ar visu karieti no augstas nogāzes ir ieripinājis ezerā.
Dabas takām ir divi iespējamie sākumpunkti: no Verskas sanatorijas autostāvvietas un no Verskas sanatorijas sāna pie Verskas līča. Pikalombi pārgājienu takām ir divi garumi: 3,8 km un 9,1 km. Dabas takās var staigāt rudeņos, pavasaros un vasarās gan kājām, gan arī ar velosipēdu. Velna purvā no dēļiem izliktajā takā var iet tikai kājām, velosipēds jāstumj ar rokām.Derīgi zināt: Uz takas kopā 11 punkti. Punktā nr.6 pie skaistā Sārepē (Saarepää) ezera ir iespējams iekurt ugunskuru un apstāties ilgākai atpūtai.
Ap Kirikumē (Kirikumäe) ainavas aizsardzības zonā izvietoto ezeru ir ierīkotas divas iezīmētas dabas takas: pirmā taka ved apkārt Kirikumē ezeram, savukārt otrā taka sniedz iespēju iepazīties ar purva ezeru, mežu un palieņu pļavu sistēmu, kas ir izvietota uz austrumiem no ezera.Abas takas ir lieliski piemērotas tiem ceļiniekiem, ko nebaida dabīgi šķēršļi - te nav nedz dēļu celiņu, nedz tiltu margu, arī kājas var viegli saslapināt. 1. taka(3,5 km) ir atzīmēta ar sarkanas krāsas, bet 2. taka (4 km)- ar zaļas krāsas apļiem, kas uzkrāsoti uz kokiem. Papildus te ir izvietotas ceļa norādes un informācijas plāksnes.