Pelvas centrālais laukums

Tuglasa muzejs ir 1886. gada 2. martā dzimušā Frīdeberta Tuglasa bērnības mājas. Tuglass kļuva pazīstams ar savu 1932. gadā sarakstīto romānu „Mazais Illimars“. Stāsts ar mazo Illimaru vienlaikus ir arī stāsts par kādu Igaunijas muižu. Ar Tuglasu un „Mazo Illimaru” saistītās vietas ir norādītas lielā kartē, kas novietota muzeja ekspozīcijā. Telpiskā ekspozīcija ir palīgs mazā Illimara vietu apmeklētājiem un tiem, kuri vēlas iepazīties ar muižas sadzīvi.

Strūves piemineklis, kas tika atklāts 1969. gadā, ir veltīts bijušajam Tartu observatorijas direktoram Fr.G.V. Strūvem (15.04.1793 – 23.11.1864), kas bija vācu izcelsmes krievu astronoms un ģeodēzists. Viņa vadībā no 1816. līdz 1855. gadam notika meridiānu mērīšana, kuru mērķis bija noteikt zemeslodes formu un izmēru.Piemineklis ir abstrakts darbs, kura izveidošanu iedvesmojis tā laikmeta gars, un kas atspoguļo cilvēku domu un vēlmi sasniegt kosmosu. Skulptūras apakšējā daļa vadās pēc saules pulksteņa, bet augšējā daļa pēc smilšu pulksteņa. Pieminekļa autori ir Olavs Menni un Udo Ivasks.Par zvaigžņu pētnieku Tartu pilsētā atgādina Strūves vārdā nosauktā iela un ģeodēziskais loks.

Tartu Svētā Lūkasa baznīca ir moderna sakrālā ēka (arhitekts Indreks Allmans (Indrek Allmann)), kas atrodas tieši blakus Tomemegi (Toomemägi).Interesanti fakti:- Tartu Svētā Lūkasa baznīca tika noteikta par Tartu 2002. gada labāko jaunbūvi.- Baznīca atrodas uz zemesgabala, kas agrāk piederēja slavenajam ķirurģijas profesoram Zogam fon Manteifelam (Zoege von Manteuffel).

Helmes-Tervas Apustuliskā pareizticīgo Kristus dzimšanas baznīca uz Valgas ielas tika uzbūvēta 1903.-1904. gadā. Tās celtniecību vadīja Karls Šurins. Ar diviem kupoliem un zvanu torni rotātā baznīca bija Vīlandes apustuliskās pareizticīgo baznīcu greznākais paraugs. Baznīca spēcīgi cieta smago 1944. gada septembra kauju laikā un kā kamerzāle tika atjaunota tikai 1990. gadā. Vērtīgi zināt: * Padomju laikā baznīca tika izmantota kā sāls un cementa noliktava; * Pašlaik baznīca-kamerzāle ir luterāņu baznīcas pārziņā.

Palamuses baznīca ir viena no vecākajām viduslaiku baznīcām Tartu ziemeļu daļā. Baznīca dokumentos pirmo reizi minēta 1234. gadā. Kā cietokšņa baznīca tā cilvēkiem karu laikā piedāvāja aizsardzību pret iebrucējiem. Apkārt baznīcai ir apbedījumu vieta, no kuras ir saglabājušies tikai 2 kapakmeņi. Unikālās koka skulptūras, kas atrodas uz altāra un kanceles, ir datētas ar 1696. gadu. Ēkas austrumu siena ārpusē ir attīrīta no apmetuma, un tur redzama glezna. Baznīcā katru svētdienu pulksten 11:00 notiek dievkalpojumi. Šeit notiek arī skaisti koncerti, un dažreiz ir iespējams noskatīties izrādes.

Par Rādi muižas, kas atrodas uz Tartu pilsētas robežas, ziedu laikiem var uzskatīt 19. gadsimta pirmo pusi, kad tā izcēlās ar savu bagātīgo mākslas darbu kolekciju, bibliotēku un salona vakariem. Muiža tajā laikā piederēja Liphardu ģimenei. Muižas galvenā ēka tika iznīcināta bombardēšanas laikā 1944. gadā. Muižas parks kopā ar galvenās ēkas drupām un vārtu ēku ir iekļauti valsts kultūras pieminekļu sarakstā.Teritorija veido savdabīgu kompleksu: no vienas puses - grandiozais muižas komplekss, no otras puses - palīgēkās uzbūvētās Igaunijas Nacionālā muzeja malkas glabātuves, ūdenstornis, ledus pagrabs un restaurētais robežmūris. Muižas kompleksa centrā ir dabīgais Rādi ezers un atjaunotais muižas parks.

Rakstiskos avotos Veisiku muižas vārds pirmo reizi minēts 1558. gadā. 18.-19. gadsimtā viens no lielākajiem Livonijas muižas īpašumiem stiepās no Peltsamā pievārtes līdz pat Vertsjerves ezeram. Kopumā centrā ietilpa 52 ēkas, daļa no kurām saglabājusies līdz šodienai, bet palīgmuižu un spoguļu fabrikas teritorijās papildus bija vēl 67 celtnes. Veisiku muižnieka Timoteja Eberharda fon Bocka, kas savulaik pēc ķeizara Aleksandra I pasūtījuma izstrādāja Krievijas pirmās konstitūcijas projektu un vēlāk par to tika uz 9 gadiem ieslodzīts Šliselburgas cietoksnī, dzīvesstāsts aprakstīts Jāna Krossa romānā "Ķeizara trakais". Interesanti zināt: Šodien muižas galvenajā ēkā darbojas Veisiku aprūpes nams un ēka apskatāma vienīgi no ārpuses.

"Pa baronu pēdām" ir ekskursija gida pavadībā Alatskivi muižas sirdī. Mēs stāstīsim stāstus par vecajām ēkām un kopā centīsimies izprast muižu pārvaldīšanas gudrības. Mēs gūsim priekšstatu par to, cik daudz zemes, māju un cilvēku bija nepieciešami vienas muižas pārvaldīšanai, un cik lielu ietekmi Alatskivi pils pārvaldnieku (Nolkenu) laiks ir atstājis uz Alatskivi.Par gidu šajā ekskursijā būs viena no labākajām muižas ekspertēm Igaunijā un Alatskivi pils restauratore Killi Musta. Ekskursijas ilgums kopā ar gidu ilgst līdz pusotrai stundai.Grupas lielums līdz 40 dalībniekiem, cena 40€ neatkarīgi no dalībnieku skaita.Ieteicams pasūtīt vismaz 3 dienas iepriekš.