Tartu Dziesmu svētku estrāde

Ziemā virs Peipusa ezera dažkārt var pacelties migla - kā piens. Krasta malas robeža miglā pazūd, un, iestājoties krēslai, migla paslēpj arī bākas gaismas. Tiek stāstīts, ka pirms daudziem gadiem šādā miglainā laikā zvejniekiem palīdzēja baznīcas zvani - tādējādi viņi saprata, kur atrodas krasts.Ninas dzelzsbetona bāka tika uzcelta 1938. gadā. Šī ir bāka, kuras redzamība ir līdz 10 jūras jūdzēm. Ninas torņa augstums ir 11 metri, gaismas augstums ir 14 metri.Pavasarī šeit uzkrājas slavenie Peipusa ezera aisbergi. Tas ir saistīts ar akmens tiltu, ko izveidojis igauņu nacionālā eposa varonis Kalevipoegs.

Anatoomikum, kas 19. gadsimtā bija daudzu slavenu ārstu un zinātnieku darba vieta, tika pabeigts 1805. gadā pēc Johann Wilhelm Krause projekta Toomemäe dienvidnogāzē, bijušā zviedru laika Karl Gustava bastiona vietā. Sākotnēji kā klasicisma rotunda uzbūvētajai ēkai 1825.–1827. gadā pēc Krause projekta tika piebūvētas puslokveida spārnu ēkas. Anatoomikums savu mūsdienu formu ieguva pēc pēdējās lielās piebūves, kas tika veikta 1856.–1860. gadā. Tartu Universitātes Medicīnas fakultātes medicīnas kolekcijas jūs varat apmeklēt Zinātnes centrā AHHAA.

Kodaveres tradīciju centrs, kas atrodas Tartu apriņķī, piešķir jaunu dzīvi un saturu vēsturiskajai, arhitektoniski īpašajai Pala pagasta ēkai, kas gadiem ilgi ir bijusi vietējās kopienas sirds. Centrs iepazīstina ar Peipusa reģiona bagātīgo kultūras mantojumu un ir vieta, kur veco laiku stāsti, valodas un tradīcijas iegūst jaunu elpu. Apmeklētājs iegūst detalizētu pārskatu par Kodaveres draudzes apriņķi un pagasta ēku vēsturi, kā arī var apskatīt interesantu fotoizstādi „Kodaveres draudzes cilvēki Oskara Terva (Tõrva) stikla negatīvos“, kas atklāj ikdienas un svētku dzīvi pirms simts gadiem. Turklāt te var apbrīnot rokdarbu izstādi „Kodavere kupuliud“, kas izceļ vietējo meistaru prasmes un tautisko estētiku. Atsevišķa ekspozīcija ir veltīta Kodaveres dialektam, kas ir reģiona identitātes būtiska daļa. Centrā ir arī dzejnieces Annas Hāvas piemiņas istaba un stendu izstāde „Dziesmu svētki Palā pirms 100 gadiem“. Pēc iepriekšēja pasūtījuma tiek piedāvātas ekskursijas ar gidu un kultūras mantojuma darbnīcas, kas piemērotas gan skolēnu grupām, gan pieaugušajiem.

Tautību piemineklis ir vecākais Tartu piemineklis. Universitātes galvenās ēkas celtniecības laikā kādreizējās Mārjas baznīcas atrašanās vietā, zem baznīcas grīdas un pie baznīcas sienas kādreiz izveidotajā kapsētā tika atrasti te apglabāto kauli. 1806. gadā tie tika pārapbedīti Tomeorgas Vaļņa grāvja malā un šajā vietā 1811. gadā tika uzstādīts pēc J.V. Krauzes zīmējumiem veidots neliels, četrstūra formas Tautību piemineklis, kas atgādina Mazāzijas (Likijas) kapa pieminekli. 1985. gada 20. septembrī pie pieminekļa tika apbedīti arī Universitātes galvenās ēkas pagrabos tās pašas vasaras arheoloģisko izrakumu laikā atrastie cilvēku kauli.

Ahjas muiža ir būvēta viduslaikos (1553. gadā). Baroka stila Ahjas muižas divstāvu galvenā ēka ar četrslīpju jumtu, kas tika pabeigta 1740. gadu beigās, bija viena no greznākajām ēkām tā laika Dienvidigaunijā. No 1929.-1997. gadam kungu mājā darbojās skola.2007. gadā ēkā izcēlās ugunsgrēks, un no ēkas palika vien mūri. Ir saglabājušās vairākas muižas palīgēkas, lai gan vairums no tām ir pārbūvētas. Kā apskates objekts ir aplūkojams skaistais parks ar dīķi, kas ir iekļauts dabas un kultūras mantojuma sarakstā.Muiža kopā ar savu parku daudziem ir pazīstama, pateicoties grāmatai "Mazais Illimārs", kura sarakstīta, balstoties uz Ahjas tautas rakstnieka Frīdeberta Tuglasa bērnības atmiņām.

Igaunijas I Vispārējo Dziesmu svētku piemiņas akmens tika uzstādīts 1994. gadā, I Vispārējo Dziesmu svētku 125. gadadienā. Piemiņas akmens autors ir Mati Karmins.Starp diviem dzirnakmeņiem (cariskās varas un smaga darba un trūcīguma) atrodas galvas, kas ir gandrīz kā labības graudi, kas tiek malti. Skan dziesma - par spīti spiedienam (Mati Karmins XL, 2019). Pirmie Vispārējie Dziesmu svētki notika Tartu, 1869. gada 18.-20. jūnijā. Dziesmu svētku atklāšanas pasākums notika Tomeorgā, galvenā svētku norises vieta bija tagadējās Pētera baznīcas iepretim izvietotais biedrības "Ressourc" dārzs, no kura pavērās gleznains skats uz pilsētu un Emajegi upi. Dziesmu svētkos piedalījās 46 kori ar aptuveni 800 vīru balsīm un 4 pūšamo instrumentu orķestri. Skatītāju skaits sasniedza 15 000.

The Kütimäe cemetery was founded in 1872 by the owners of Rutikvere Manor, the Pistohlkorses. As the German cemetery in Põltsamaa lacked enough space, the landlords had to establish a private cemetery. To build it, the farmers had to make an artificial mound in Kütimäe. According to legend, this hill was built for two years and the soil was transported by horses.In 1873, a cemetery wall, a three-part gate, and a neo-Gothic chapel were also built. The chapel is decorated with the arms of the Pistohlkorses.The exact number of people buried in the cemetery is unknown. The cemetery is still operating today and is maintained by the Põltsamaa Municipality.

Otepē ir Igaunijas zili melni baltā karoga šūpulis – šeit 1884. gada 4. jūnijā ir iesvētīts mūsdienu Igaunijas valsts karogs . Karogs sākotnēji kalpoja par igauņu studentu karogu, pēc tam par igauņu nacionālo karogu un, izveidojot Igaunijas Republiku, zili melni baltā krāsu kombinācija tika pasludināta par valsts krāsām. Muzeja idejas un īstenošanas rosinātājs bija Igaunijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Otepē Mārjas draudzes mācītājs Jiri Stepanovs (02.03.1952.–17.06.2008.). Igaunijas karoga istaba tika atvērta Otepē mācītājmuižā 1996. gada 23. decembrī, lai atspoguļotu igauņiem tiek svarīgo zili melni baltā karoga rašanās vēsturi.