Emajegi mācību taka

Tartu apriņķī, netālu no Elvas dzelzceļa stacijas, sākas "Väike Väerada" jeb mazā spēka taka, kas ir viena no reģiona populārākajām pārgājienu takām. To īpašu padara koka skulptūras, kas iedvesmojušās no Igaunijas pasakām, un ko veidojuši vietējie mākslinieki. Mazā, bet iespaidīgā spēka taka labvēlīgi ietekmē gan prātu, gan ķermeni. Dabas taka piedāvā piedzīvojumus visu vecumu pārgājienu entuziastiem un ir piemērota izpētei visu gadu. Pievilcīgās skulptūras ne tikai rotā taku, bet arī norāda pareizo ceļu. Meža takā ir vairākas atpūtas vietas un aizraujošas atrakcijas bērniem, kas padara pārgājienu vēl patīkamāku. Pārgājienu taka beidzas Tartumaa Veselības sporta centrā, kur var turpināt piedzīvojumus citās meža takās, spēlēt disku golfu vai izbaudīt rotaļu laukuma priekus kopā ar bērniem zem skaistajiem priežu kokiem. Nāc pastaigājies dabā, atklāj pasaku skulptūras un ļauj Elvas "Väike Väerada" takai piedāvāt tev mieru un piedzīvojumus ikvienā gadalaikā.

10 km garais un 52 m dziļais Rõuge senieleja ir septiņi ezeri: Kahrila ezers, Tõugjärv, Ratasjärv, Kaussjärv, Rõuge Suurjärv, Liinjärv, Valgjärv. Ezerus savieno Rõuge jeb Ajo upe, kas sākas no Tindioru. Rõuge senielejas sānu ielejas ir Tindi-, Külm-, Mõhk-, Ööbikuorg, Tinopeetri, Hinni, Sikasoo un Järveotsa ielejas. Slavenākā no tām ir senā pils kalna ziemeļos esošā Ööbikuorg. Pavasaros, kad zied ievas, ieleja skan lakstīgalu dziesmās – tāpēc arī ielejas nosaukums. Rõugē ir vairākas pārgājienu takas, tostarp populārā Ööbikuoru pārgājienu taka, kas ved apmeklētāju cauri senielejai, gar ezeriem un avotiem. Taka ir piemērota arī ģimenēm ar bērniem un daļēji izbraucama ar velosipēdu. Vasarā ezeros var peldēties un airēt, ziemā tās pašas takas bauda slēpotāji un ragaviņu braucēji. Rõuge ciematā atrodas arī Igaunijas dziļākais ezers – Rõuge Suurjärv (38 m) – un Igaunijas lielākais dabas pulkstenis, kura rādītāji norāda laika ritējumu dabas ritmā.Labi zināt: Ööbikuoru malā atrodas apmeklētāju centrs un Pesapuu skatu tornis, no kura paveras skats uz visu ieleju.

Meža pārgājienu taka jeb Mežtaka vijas cauri Baltijas valstīm, un ir vairāk nekā 2000 km gara pārgājienu taka, no kuras Igaunijā tā aizņem 720 km. Taka ir sadalīta 50 dienu daļās, katra daļa ir aptuveni 20 km gara un atzīmēta ar norādēm. Maršruta posmiem ir dažādas grūtības pakāpes, tāpēc katrs var izvēlēties sev piemērotāko! Pārgājienu taka šķērso mežainākās teritorijas, kā arī Lahemā un Alutaguses Nacionālos parkus. Pa ceļam redzēsiet dažādu sugu kokus un vietas, kas saistītas ar vēsturiskiem notikumiem vai leģendām. Taka lieliski piemērota putnu un dzīvnieku vērošanai. Mežtaka ir daļa no Eiropas garās distances pārgājienu maršruta E11.

Piusas upes senlejas pārgājienu takas kopējais garums ir 15 km - no Vastselīnas pilsdrupām uz Lindoru vai otrādi. Pārgājienu taku var iziet kājām vai arī daļēji ar velosipēdu, vai automašīnu. Aizsargājamās teritorijas interesantākā apskates vieta ir upes labajā krastā esošie augstie devonasmilšakmens atsegumi, no tiem visaugstākais ir Härma Mäemine mūris, kura kopējais augstums ir 43 m, bet garums 150 m. Šeit ir divi telšu laukumi - pirmajā trešdaļā zem Makes mūra un beigu daļā zem Härma Apakšējā mūra.Objektā nav papildus apgaismojuma, tādēļ apmeklējumam ir piemērots galvenokārt dienas gaišais laiks.

Pārgājienu taka ap Pihajerves ezeru sākas pie Otepē dabas parka centra. 12 kilometrus garā taka ved Jūs apkārt vienam no unikālākajiem un skaistākajiem Igaunijas ezeriem. Taku var veikt 3 līdz 6 stundās. Takas malās atrodas atpūtas un ugunskuru vietas. Daļa no takas (apmēram 2,2 kilometri) vijās pa Pihajerves–Kēriku treniņu taku, kas vijās gar Otepē – Kēriku šoseju.Taku var iziet gan ar kājām, gan izbraukt ar velosipēdu. Velosipēdistiem jāpatur prātā, ka vietām velosipēdu nāksies stumt pie rokas. Pārgājienu takas maršrutā atradīsiet arī Kīgemē un Kooliranna ugunskura vietas, kur ir atļauta gan nakšņošana teltīs, gan ugunskura kurināšana.

100 km garā ūdens pārgājienu taka vijās pa Vehandu upi Veru un Pelvas apriņķos, un tā ir izmantojama visu gadu (ja nav ledus). Ūdens pārgājienu taka sākas Veru pilsētā, Tamulas ezerā un beidzas Vēpsu ciematā, Pelvas apriņķī. Vehandu upi ieskauj stāvi mežiem klāti krasti un neskaitāmi stāvi smilšakmens atsegumi. Akmeņu sienās un ielejās ir vairāki avoti un avotu alas. Vehandu upe piedāvā lielisku airēšanas pieredzi.Katru gadu aprīļa trešajā nedēļas nogalē uz Vehandu upes notiek pasaulē lielākais airēšanas maratons - Vehandu maratons, kurā piedalās 1200 laivas ar vairāk nekā 2500 dalībniekiem.

Rebase 7 kilometru garā ainavas taka atrodas Karulas nacionālajā parkā. Taka vijas pa senām saimniecību ainavām, gar apkaimes senāko saimniecību, kā arī gar jaunākām dzelzs laikmeta apmetņu pēdām Linnamē. Ceļotājs var uzrāpties vietējā Araratā, ieraudzīt Raudjerves ezeru ar ledusauksto ūdeni, kā arī apbrīnot vienu no lielākajām Karulas augstienes aizām. Takas pieveikšanai ērtāki būs atbalstošāki apavi, lietainā laikā taka vietām var būt dubļaina, bet dēļi – slideni. Taka vijas caur lopu aplokiem, varat sastapt ziņkārīgus, bet – kā likums! – draudzīgus gaļas liellopus.

Paganamaa, kas atrodas tieši pie Latvijas robežas, ir trīs dažādas pārgājienu takas, kuru garums ir 3,8 km, 4,3 km un 4,7 km. Turklāt ir novērošanas tornis. Visas takas sākas Paganamaa ugunskura vietā, no kurienes no torņa var baudīt skaisto skatu uz Paganamaa dabu.Uz takām jūs redzēsiet jauktu mežu un vecu bērzu mežu, pa ceļam ir Kikkajärv un Suur-Mudajärv.Pārgājienu taku sākumā ir arī atpūtas vieta, kas ir laba vieta kempingam, kempingam.