Peltsamā (Põltsamaa) pils gadsimtiem ilgi ir bijusi svarīga vieta, kas nes sevī cienījamu vēsturi – dibināta 1272. gadā upes krastā, bijusi Livonijas karaļa Magnusa rezidence un vēlāk lepna rokoko pils. Kari un ugunsgrēki atstāja pili drupās, bet tagad tā atkal ir atdzīvojusies un gaida tevi ciemos! Šodien pils piedāvā apmeklētājiem daudz aizraujoša. Vispirms ir vērts uzkāpt 7 stāvu pils torņa skatu platformā, no kuras paveras apburošs skats uz pilsētu jebkurā gadalaikā. Torni vainago atjaunotais vēsturiskais kupols, kas ir unikāls visā Igaunijā. Kompleksā esošā baznīca ir uzcelta tieši pils nocietinājuma mūros un tornī, un vasarā ir atvērta katru dienu. Konventa un vārtu ēkā atrodas mūsdienīga ekspozīcija, kas stāsta par pils un Peltsamā (Põltsamaa) pilsētas krāsaino vēsturi. Pils pagalmā gaida amatniecības darbnīcas, kur var vērot meistaru darbu vai arī pats iegādāties kaut ko interesantu. Ēdienu piedāvā restorāns "Oberpahlen", kur savijas vēsture un garšas. Atklāj Peltsamā (Põltsamaa) pili – vietu, kur vēsture atdzīvojas!
Apustuliskā pareizticīgo baznīca ir klasicisma stilā celta trīsdaļīga, garenas formas ēka. Baznīcas rietumu daļā atrodas pulksteņa tornis, austrumu daļu grezno apaļas formas altāra apsīdi, savukārt ēkas centrā izvietota kapela. Klasicisma stilā veidoto eksterjeru grezno karnīzes un rustiski elementi, bet interjera noformējumā uzmanību piesaista 19. gadsimta ikonostass.
Mierīgajā Elvas pilsētiņā Jūs atradīsiet historiciskā stilā celtu, sarkanu ķieģeļu baznīcu (arhitekts Arveds Eichorns). Šis ir pirmais Igaunijas Republikā uzceltais dievnams. Kādu laiku Elvas apdzīvotajā vietā darbojās Tartu Jāņa baznīcas draudze. Tādēļ atsevišķas baznīcas detaļas, piemēram, reti sastopamie, no apmetuma un ķieģeļiem veidotie rozes tipa logi baznīcas rietumu sienā sasaucas ar viduslaiku Tartu Jāņa baznīcas rozes logu.
14. gadsimtā celtā, gotiskā stila Sv. Jāņa baznīca Tartu, ir viena no vecākajām baznīcām Igaunijā, un tā izceļas ar unikālām terakotas skulptūrām, kas tiek uzskatītas par retām visā Eiropā. Sākotnēji baznīcā bija vairāk nekā 1000 ar rokām darinātu terakotas statuju, no kurām saglabājušās aptuveni 200. Katra skulptūra ir unikāla, kas ir radījusi pieņēmumus, ka tās attēlo toreizējos Tartu iedzīvotājus, vai citus svarīgus cilvēkus. No Sv. Jāņa baznīcas torņa paveras brīnišķīgs skats uz visu vēsturisko Tartu vecpilsētu. Tornī ir 2 bronzas zvani - Pēteris un Pāvils. Katra mēneša pēdējā svētdienā baznīcā notiek dievkalpojums angļu valodā!
Menistes-Ritsiku (Mõniste-Ritsiku) baznīca ir otrā vecākā Veru apriņķa baznīca (1855). Vecākās baznīcas gods pieder Veru Jekaterinas baznīcai.Baznīca ir iesvētīta Jāņa Kristītāja godam, un katru gadu 24. jūnijā baznīca svin savu vārdadienu.Menistes-Ritsiku draudze tika izveidota 1837. gadā. Baznīca ir koka ēka ir skārda jumtu. Sākotnēji baznīca tika saukta par Menistes baznīcu, jo tā atradās uz Menistes muižnieka zemes. Vēlāk tā tika pārdēvēta par Menistes Ritsiku baznīcu.Baznīcas ķesteriem-mācītājiem bija lieli nopelni vietējo iedzīvotāju izglītošanā. Ritsiku draudzē līdz 1931. gadam darbojās viena draudzes skola un trīs palīgskolas.
Helmes-Tervas Apustuliskā pareizticīgo Kristus dzimšanas baznīca uz Valgas ielas tika uzbūvēta 1903.-1904. gadā. Tās celtniecību vadīja Karls Šurins. Ar diviem kupoliem un zvanu torni rotātā baznīca bija Vīlandes apustuliskās pareizticīgo baznīcu greznākais paraugs. Baznīca spēcīgi cieta smago 1944. gada septembra kauju laikā un kā kamerzāle tika atjaunota tikai 1990. gadā. Vērtīgi zināt: * Padomju laikā baznīca tika izmantota kā sāls un cementa noliktava; * Pašlaik baznīca-kamerzāle ir luterāņu baznīcas pārziņā.
Pilvas (Põlva) Sv. Jaunavas Marijas baznīca ir viena no vēsturiskā Verumā (Võrumaa) novada vecākajām baznīcām. Baznīcā ir retums - sena altāraglezna "Svētais vakarēdiens" (1650) un kanceles gleznas uz tāfelēm (1647). Altārglezna "Augšāmcelšanās" (Frīdrihs Ludvigs fon Maidels, 1845). No sākotnējās kvadrātveidīgas baznīcas ar trim velvēm, ir saglabājies augsts tornis ar dziļu nišu un rietuma mūris. Interesanti zināt: Saskaņā ar leģendu, baznīcas atslēgas tur baznīcas mūros iemūrēta meitene vārdā Marija. No turienes ir cēlušies arī baznīcas un Pilvas (Põlva) pilsētas vārdi: "põlv" -celis, ceļgals".
Vastselīnas pils tika būvēta 1342. gadā. No Zviedrijas troņa tika nodota pavēle pie Vastselīnas pils kapelas piebūvēt vēl vienu baznīcu ārpus pils. Jaunā baznīca tika iesvētīta par Sv. Katrīnas baznīcu. Baznīcu kopā ar pili iznīcināja Krievijas artilērijas ugunis. Tika uzbūvēta vēl viena baznīca un nekavējoties tika uzsākta jaunas akmens baznīcas būve. Von Liphardt ziedoja baznīcai pie Kesslera izgatavotas ērģeles un altāra gleznu, ko bija gleznojis barons Maydells. Vastselīnas baznīca tika pārbūvēta pēc arhitekta Pohlmaņa plāna. 1911. gadā baznīca saņēma jaunas ērģeles, kuras izgatavoja brāļi Kriisas. Dievkalpojumi notiek svētdienās.