Menistes-Ritsiku (Mõniste-Ritsiku) baznīca ir otrā vecākā Veru apriņķa baznīca (1855). Vecākās baznīcas gods pieder Veru Jekaterinas baznīcai.Baznīca ir iesvētīta Jāņa Kristītāja godam, un katru gadu 24. jūnijā baznīca svin savu vārdadienu.Menistes-Ritsiku draudze tika izveidota 1837. gadā. Baznīca ir koka ēka ir skārda jumtu. Sākotnēji baznīca tika saukta par Menistes baznīcu, jo tā atradās uz Menistes muižnieka zemes. Vēlāk tā tika pārdēvēta par Menistes Ritsiku baznīcu.Baznīcas ķesteriem-mācītājiem bija lieli nopelni vietējo iedzīvotāju izglītošanā. Ritsiku draudzē līdz 1931. gadam darbojās viena draudzes skola un trīs palīgskolas.
Peltsamā (Põltsamaa) pils gadsimtiem ilgi ir bijusi svarīga vieta, kas nes sevī cienījamu vēsturi – dibināta 1272. gadā upes krastā, bijusi Livonijas karaļa Magnusa rezidence un vēlāk lepna rokoko pils. Kari un ugunsgrēki atstāja pili drupās, bet tagad tā atkal ir atdzīvojusies un gaida tevi ciemos! Šodien pils piedāvā apmeklētājiem daudz aizraujoša. Vispirms ir vērts uzkāpt 7 stāvu pils torņa skatu platformā, no kuras paveras apburošs skats uz pilsētu jebkurā gadalaikā. Torni vainago atjaunotais vēsturiskais kupols, kas ir unikāls visā Igaunijā. Kompleksā esošā baznīca ir uzcelta tieši pils nocietinājuma mūros un tornī, un vasarā ir atvērta katru dienu. Konventa un vārtu ēkā atrodas mūsdienīga ekspozīcija, kas stāsta par pils un Peltsamā (Põltsamaa) pilsētas krāsaino vēsturi. Pils pagalmā gaida amatniecības darbnīcas, kur var vērot meistaru darbu vai arī pats iegādāties kaut ko interesantu. Ēdienu piedāvā restorāns "Oberpahlen", kur savijas vēsture un garšas. Atklāj Peltsamā (Põltsamaa) pili – vietu, kur vēsture atdzīvojas!
Obinitsas apustuliskās pareizticīgās baznīcas-skolas būvniecība tika uzsākta 1897. gadā, bet iesvētīta tā tika 1904. gadā. Šī Baltijas zemēs unikālā baznīca-skola bija divstāvu koka ēka ar zvanu torni. 1950. gadā baznīcas darbība tika pārtraukta un ēka tika no dota skolas rīcībā. OBINITSAS JAUNĀ BAZNĪCA atrodas Obinitsas-Piusas ceļa malā, blakus kapsētai. 1950. gadā priesteris Vileomons Talomēss uzsāka jaunas baznīcas celtniecību. 1951. gadā baznīcas celtniecībai tika radīti daudzi šķēršļi - to neatbalstīja Veru apriņķa prāvests, taču atbalstīja Igaunijas bīskaps. 1952. gadā baznīca tika iesvētīta Jēzus Augšāmcelšanās vārda godam, to iesvētīja Tallinas bīskaps Romāns.
Veru Katarīnas luterāņu baznīcas izbūvei Krievijas cariene Katarīna II dāvināja 28 000 sudraba rubļu. Baznīcas iesvētīšana notika 1793. gada 24. jūlijā, un tai tika dots Katarīnas vārds. Tiek uzskatīts, ka šo ar baroka iezīmēm piesātinātā agrā klasicisma stilā celto baznīcu, kuru grezno lieli arkveida logi, projektējis Rīgas arhitekts Kristofers Haberlands. 1879. gada kapitālā remonta laikā baznīca tika pie jauna kupola, un tornī tika uzstādīts zvans. Baznīcā atrodas arī brāļu Krīsu 1913. gadā būvētās ērģeles. Katarīnas baznīcu iespējams apmeklēt svētdienās, dievkalpojuma laikā.
Tartu vecticībnieku lūgšanu nams ir mazs un mājīgs dievnams, kas atrodas 1946. gadā ierīkotajā lūgšanu nama torņa pamatnes priekšnamā, kas tika nopostīts kara laikā. Baznīcai joprojām nav spēka atjaunot vairāk. Tartu vecticībnieku lūgšanu namā varat apskatīt 19. gadsimta ikonas un 20. gadsimta vietējo ikonu gleznotāju darbus.Dievkalpojums krievu valodā notiek svētdienās plkst. 10.00
Baroka arhitektūra saskaņā ar pseidogotiku (pārbūve: Johans Gotfrīds Mīlhausens). 12 mazi bultveida tornīši simbolizē Kristus 12 apustuļus. Baznīcas muiža kā vēsturisks draudzes centrs, mācītājmājā (būvēts 1817.g.) atrodas muzejs.
Uz bastiona torņa un cietokšņa mūriem uzceltā un kara laikā sagrautā baznīca tika atjaunota pirms gadiem piecdesmit. Altāris, kancele, lampas un torņa zvans (XIX) atceļojuši uz šejieni no Tartu Universitātes kādreizējās baznīcas.
Jaunā gotu stilā celts dievnams ar augstu, slaidu torni Vooremaa skaistajās ainavās. Baznīcā ir plašs, moderns interjers vēsturiskā laikmeta stilā. Par baznīcas būvēšanas gadu tiek uzskatīts 1770. gads, bet rekonstruēta tā tika 1889. gadā. Baznīcas muižā mācītāja un pazīstamā valodnieka Oto Vilhelma Masinga (Otto Wilhelm Masing) piemiņas akmens (1989).