Veru Jekaterinas baznīcas celtniecība tika uzsākta 1793. gadā, ķeizarienes Katarīnas II valdīšanas laikā. Tiek uzskatīts, ka to projektējis Livonijas guberņas arhitekts M.Šons, bet celtniecību vadījis vietējais iedzīvotājs Johans Karls Otto. Ap baznīcu tika uzbūvēts pieklājīgs žogs. Baznīcai ir taisnstūra pamatu forma, spēcīgs zvanu tornis un augstu izvietots kupolveida jumta tornis, kā arī izteiksmīgi loka formas logi ar dekoratīvām nišām. Klasicisma stilā celtā baznīca tika pabeigta 1804. gadā un tika veltīta lielmoceklesJekaterinas piemiņai. 2008. gadā tika veikta baznīcas dārza atjaunošana. Tajā ir izveidota mākslinieces Marjes Ernitsas brīvdabas izstāde, kas veltīta svēto rakstu tēmai.
Menistes-Ritsiku (Mõniste-Ritsiku) baznīca ir otrā vecākā Veru apriņķa baznīca (1855). Vecākās baznīcas gods pieder Veru Jekaterinas baznīcai.Baznīca ir iesvētīta Jāņa Kristītāja godam, un katru gadu 24. jūnijā baznīca svin savu vārdadienu.Menistes-Ritsiku draudze tika izveidota 1837. gadā. Baznīca ir koka ēka ir skārda jumtu. Sākotnēji baznīca tika saukta par Menistes baznīcu, jo tā atradās uz Menistes muižnieka zemes. Vēlāk tā tika pārdēvēta par Menistes Ritsiku baznīcu.Baznīcas ķesteriem-mācītājiem bija lieli nopelni vietējo iedzīvotāju izglītošanā. Ritsiku draudzē līdz 1931. gadam darbojās viena draudzes skola un trīs palīgskolas.
Pirmā akmens baznīca Reugē tika uzcelta 16. gadsimtā. 1730. gadā Ziemeļu kara laikā nopostītās baznīcas vietā tika uzbūvēta jauna baznīca ar spēcīgu, četrstūra formas torni, kas tika iesvētīta Jaunavas Marijas vārda godam. 1854. gadā Reuges baznīca ieguva R. fon Mihlena altāra gleznu "Kristus krustā". 1860. gadā tika paaugstinātas baznīcas sienas un izbūvētas spoguļa velves. 1930. gadā baznīca ieguva brāļu Krīsu būvētās 31-reģistra ērģeles. Pirmais igauņu tautības mācītājs bija Rūdolfs Gotfrīds Kallass.Vērtīgi zināt: Dievkalpojumi notiek svētdienās plkst. 11.00, bet vasaras periodā baznīca atvērta svētceļotājiem. Biļešu cenas torņa apmeklējumam: pieaugušie 1,50, bērni 1, ģimenes biļete 3 eiro.
Obinitsas apustuliskās pareizticīgās baznīcas-skolas būvniecība tika uzsākta 1897. gadā, bet iesvētīta tā tika 1904. gadā. Šī Baltijas zemēs unikālā baznīca-skola bija divstāvu koka ēka ar zvanu torni. 1950. gadā baznīcas darbība tika pārtraukta un ēka tika no dota skolas rīcībā. OBINITSAS JAUNĀ BAZNĪCA atrodas Obinitsas-Piusas ceļa malā, blakus kapsētai. 1950. gadā priesteris Vileomons Talomēss uzsāka jaunas baznīcas celtniecību. 1951. gadā baznīcas celtniecībai tika radīti daudzi šķēršļi - to neatbalstīja Veru apriņķa prāvests, taču atbalstīja Igaunijas bīskaps. 1952. gadā baznīca tika iesvētīta Jēzus Augšāmcelšanās vārda godam, to iesvētīja Tallinas bīskaps Romāns.
Vastselīnas vecajā kapsētā jeb vācu kapsētā atrodas Vastselīnas kapela, kas tautas valodā tiek dēvēta arī par Liphardu kapu kapelu. Tā tika uzcelta vienā gadā ar pašreizējo Vastselīnas baznīcu (1772). Liphardu dzimtas rīcībā, kas bija viena no Livonijas bagātākajām dižciltīgajām ģimenēm, bija visa Vastselīnas draudze no Misso līdz Orava, un viņu dzimta valdīja Vastselīnā septiņas ģenerācijas. Papildus Vastselīnai, šīs ģimenes locekļiem piederēja vairākas muižas, tostarp arī Raadi muiža. Vastselīnas muižas kapela ir viena no spilgtākajām agrīnā klasicisma lauku kapelām. Vērojama tikai no ārpuses.
Pirmais vecticībnieku dibinātais lūgšanu nams atrodas Kukitā – tas ticis iesvētīts 1740. gada 14. septembrī. 1812. gada kara laikā vecticībnieki kazaki ziedoja Kukitas lūgšanu namam lukturi. 1833. gadā Kukitas draudzes sarakstā bija 397 vecticībnieki. Tagadējais lūgšanu nams tika uzbūvēts 1948.gadā Otrā pasaules kara laikā bojāgājušā lūgšanu nama vietā.Vecticībniekiem dievkalpojumi notiek katru svētdienu un visos svētkos – Ziemassvētkos, Augšāmcelšanās svētkos un Triju ķēniņu dienā.
Jaunā Sātses baznīca tika uzcelta 1801. gadā un tā tika veltīta Svētajai lielmoceklei Paraskevai, kas cēlusies no Grieķijas Ikanioni pilsētas. Vecā baznīca atradās netālu no jaunuzceltā dievnama, un tās vietā šobrīd slejas akmens kolonna.Baznīcā ir apskatāmas pēc vecās koka baznīcas ikonostasa detaļām restaurēti "valdītāja vārti", kuri šobrīd gan netiek izmantoti, taču sniedz priekšstatu par baroka celtniecības mākslu.Baznīcā atrodas no15. gs. saglabājies akmens krusts, kam tiek piedēvēts brīnumains spēks.Par godu Lielmocekles Paraskevas piemiņai Sātsē tiek svinēti divi baznīcas svētki: mirušo piemiņas diena jeb päätnitsapäev (jūlija pēdējā piektdienā) un rämmanipäev (10. novembris).
Pēc Otrā pasaules kara Tartu darbojošās baptistu draudzes pievienojās vienīgajam palikušajam baptistu lūgšanu namam: Golgātas draudzei, kuras lūgšanu nams tika atvērts 1931. gadā.2013. gadā draudze pārcēlās no vecā, Karlova rajonā esošā, lūgšanu nama telpām uz 1995. gadā būvēto, moderno baznīcas ēku, kas atrodas pilsētas centra tuvumā. Atklāšanas dievkalpojums jaunajā Veski ielas namā notika 2013. gada 10. novembrī, un tas sakrita ar Golgātas draudzes 112. dzimšanas dienas svinībām.Baznīca ir Igaunijas evaņģēliski-kristīgo un baptistu draudžu savienības locekle. Dievkalpojumi igauņu valodā notiek svētdienās plkst. 11, krievu valodā – plkst. 13.