Tervas baznīca – kamerzāle

Peltsamā (Põltsamaa) pils gadsimtiem ilgi ir bijusi svarīga vieta, kas nes sevī cienījamu vēsturi – dibināta 1272. gadā upes krastā, bijusi Livonijas karaļa Magnusa rezidence un vēlāk lepna rokoko pils. Kari un ugunsgrēki atstāja pili drupās, bet tagad tā atkal ir atdzīvojusies un gaida tevi ciemos! Šodien pils piedāvā apmeklētājiem daudz aizraujoša. Vispirms ir vērts uzkāpt 7 stāvu pils torņa skatu platformā, no kuras paveras apburošs skats uz pilsētu jebkurā gadalaikā. Torni vainago atjaunotais vēsturiskais kupols, kas ir unikāls visā Igaunijā. Kompleksā esošā baznīca ir uzcelta tieši pils nocietinājuma mūros un tornī, un vasarā ir atvērta katru dienu. Konventa un vārtu ēkā atrodas mūsdienīga ekspozīcija, kas stāsta par pils un Peltsamā (Põltsamaa) pilsētas krāsaino vēsturi. Pils pagalmā gaida amatniecības darbnīcas, kur var vērot meistaru darbu vai arī pats iegādāties kaut ko interesantu. Ēdienu piedāvā restorāns "Oberpahlen", kur savijas vēsture un garšas. Atklāj Peltsamā (Põltsamaa) pili – vietu, kur vēsture atdzīvojas!

Apustuliskā Pareizticīgā baznīca (Rannu Pareizticīgā baznīca), kas atrodas Rannu, ir būvēta 1899.-1901. gadā, bet iesvētīta tā tika 1905. gada 5. maijā, lai atzīmētu Jēzus došanos uz Jeruzalemi. Tāpēc baznīca tiek saukta arī par Rannu baznīcu par godu Kunga ieiešanai Jeruzalemē. Pareizticīgās baznīcas darbība tika pārtraukta 1961. gadā, un baznīcas ēka ilgu laiku tika izmantota kā Rannu sovhoza noliktava. Astoņdesmitajos gados Rannu sovhozs nolēma to atlīdzināt un atjaunoja baznīcas ēku. Pateicoties labajai akustikai, baznīca iepriekš tikusi izmantota kā koncertu norises vieta.Šobrīd baznīca dievkalpojumiem netiek izmantota.

Jaunā gotu stilā celts dievnams ar augstu, slaidu torni Vooremaa skaistajās ainavās. Baznīcā ir plašs, moderns interjers vēsturiskā laikmeta stilā. Par baznīcas būvēšanas gadu tiek uzskatīts 1770. gads, bet rekonstruēta tā tika 1889. gadā. Baznīcas muižā mācītāja un pazīstamā valodnieka Oto Vilhelma Masinga (Otto Wilhelm Masing) piemiņas akmens (1989).

Lielo un skaisto lūgšanu namu Varnjas ciematā Peipusa ezera krastos dibināja un uzcēla pati draudze. Lielākā daļa no daudzām svētbildēm, kas rotā lūgšanu namu, ir saglabājušās no 20. gadsimta sākuma.Viens apmeklējums grupai ir no 50 eiro. Apmeklējuma laikā vietējā vecticībnieku gida pavadībā saņemsiet interesantu pārskatu par vecticībnieku dzīvi un vēsturi. Apmeklējumam varat rēķināties apmēram ar stundu - apmeklējums un sirsnīgs piedzīvojums ir tā vērts!Noderīga informācija: ir pieņemts, ka lūgšanu namā sievietes ieiet ar galvassegu. Lūgšanu namā lūdzam nefotografēt un nefilmēt.

Leģenda vēsta par Roosas muižas īpašnieku, kas reiz nokļuvis vētrā un izglābšanās gadījumā apsolījis uzbūvēt baznīcu. Pēc laimīgas izglābšanās viņš savu solījumu arī pildījis, un 1735. gadā Roosa tikusi pie pirmās baznīcas.Pašreizējā baznīca ir Roosā jau trešā un tā tapusi 1893. gadā.Masīvo, no laukakmeņiem celto ēku grezno arku logi un ķieģelu dekori, 4-stūra formas tornis ar trīsstūrveida slīpo jumtu. Baznīcas altāru grezno Reuges Marijas baznīcas altārbildes "Kristus krustā" kopija. Baznīcā atrodas brāļu Krīsu 1900. gadā būvētās pirmās ērģeles.

This historicist-style church is built from red and yellow bricks and has five domes and a bell tower. It is one of the four representative churches of the Apostolic Orthodox Church in Estonia. The church is named after the priest martyr Isidore of Tartu. The church was built in 1897–1898 and was consecrated in 1898. The architect of the building is Vladimir Lunski.The church was built in 1896 for the congregation of Orthodox Russians and Latvians.

Ziemas baznīca ir pārbūvēta no vecas baznīcas muižas palīgēkas un ir bijusi izmantota ziemas periodā. Tā ir maza mājīga baznīca, kas tika uzbūvēta, pateicoties somu atbalstam. Baznīca ir iesvētīta 1992.gadā 6.decembrī - Somijas neatkarības pasludināšanas gadadienā. Ziemas baznīcas iesvētītais nosaukums ir Atraitnes un Bāreņa kapela. Tā ir veltīta atraitnēm tādēļ, ka padomju laikos tieši viņas uzturēja baznīcu no saviem mazajiem ienākumiem. Blakus Ziemas baznīcai esošajā mācītājmuižas ēkā svētīts Igaunijas Studentu biedrības zili baltais karogs, kas vēlāk kļuva par Igaunijas valsts karogu.

Veru Jekaterinas baznīcas celtniecība tika uzsākta 1793. gadā, ķeizarienes Katarīnas II valdīšanas laikā. Tiek uzskatīts, ka to projektējis Livonijas guberņas arhitekts M.Šons, bet celtniecību vadījis vietējais iedzīvotājs Johans Karls Otto. Ap baznīcu tika uzbūvēts pieklājīgs žogs. Baznīcai ir taisnstūra pamatu forma, spēcīgs zvanu tornis un augstu izvietots kupolveida jumta tornis, kā arī izteiksmīgi loka formas logi ar dekoratīvām nišām. Klasicisma stilā celtā baznīca tika pabeigta 1804. gadā un tika veltīta lielmoceklesJekaterinas piemiņai. 2008. gadā tika veikta baznīcas dārza atjaunošana. Tajā ir izveidota mākslinieces Marjes Ernitsas brīvdabas izstāde, kas veltīta svēto rakstu tēmai.