Baroka arhitektūra saskaņā ar pseidogotiku (pārbūve: Johans Gotfrīds Mīlhausens). 12 mazi bultveida tornīši simbolizē Kristus 12 apustuļus. Baznīcas muiža kā vēsturisks draudzes centrs, mācītājmājā (būvēts 1817.g.) atrodas muzejs.
Pilvas (Põlva) Sv. Jaunavas Marijas baznīca ir viena no vēsturiskā Verumā (Võrumaa) novada vecākajām baznīcām. Baznīcā ir retums - sena altāraglezna "Svētais vakarēdiens" (1650) un kanceles gleznas uz tāfelēm (1647). Altārglezna "Augšāmcelšanās" (Frīdrihs Ludvigs fon Maidels, 1845). No sākotnējās kvadrātveidīgas baznīcas ar trim velvēm, ir saglabājies augsts tornis ar dziļu nišu un rietuma mūris. Interesanti zināt: Saskaņā ar leģendu, baznīcas atslēgas tur baznīcas mūros iemūrēta meitene vārdā Marija. No turienes ir cēlušies arī baznīcas un Pilvas (Põlva) pilsētas vārdi: "põlv" -celis, ceļgals".
Esat gaidīti apbrīnot gotisku, no sarkaniem ķiegeliem būvētu baznīcu (arhitekts Vilhelms Šillings). Vissvētākās Jaunavas Marijas Bezvainīgas Ieņemšanas baznīca ir Tartu vienīgā Romas katoļu baznīca. Stūrakmens tika ielikts 1862. gadā un baznīcu iesvētīja 1899.gadā. Baznīcas telpā ar augstām velvēm var redzēt Ersnta Frīdriha fon Lipharta altārgleznu "Jaunava Marija ar Jēzus bērnu" (1905.), un lielu liepas koka krucifiksu (1935.).Interesanti zināt:1894. gadā, kad priesteris Frīdrihs Zhiskars sāka vākt ziedojumus baznīcas būvēšanai, pat ķeizars Nikolajs II ziedoja baznīcas celtniecībai 3000 rubļus.
Urvastes Svētā Urbanuse baznīca Veru apriņķī ir viena no vecākajām un unikālākajām lauku baznīcām. Pirmie rakstveida ieraksti ir saglabājušies no 1413. gada, tātad ir pagājuši 600 gadi no pirmajām ziņām par baznīcu. Pašreizējā baznīca no arhitektūras tipa viedokļa ir gotiskā stilā celta bazilika ar trijām jomām, un tā ir iesvētīta tā ir 1889. gada 5. septembrī. No šī perioda nāk arī viss baznīcas interjers. Ērģeles ir būvējuši brāļi Krīsas 1938. gadā. Baznīcas zvani ir saglabājušies no 1832. gada.Uz Urvastes baznīcu un Uhtjerves senleju paveras aizraujošs skats no National Geographic dzeltenā loga, kas ir viena no 21 Dienvidigaunijas vietām, kas ir atklāšanas vērtas.
Veru Katarīnas luterāņu baznīcas izbūvei Krievijas cariene Katarīna II dāvināja 28 000 sudraba rubļu. Baznīcas iesvētīšana notika 1793. gada 24. jūlijā, un tai tika dots Katarīnas vārds. Tiek uzskatīts, ka šo ar baroka iezīmēm piesātinātā agrā klasicisma stilā celto baznīcu, kuru grezno lieli arkveida logi, projektējis Rīgas arhitekts Kristofers Haberlands. 1879. gada kapitālā remonta laikā baznīca tika pie jauna kupola, un tornī tika uzstādīts zvans. Baznīcā atrodas arī brāļu Krīsu 1913. gadā būvētās ērģeles. Katarīnas baznīcu iespējams apmeklēt svētdienās, dievkalpojuma laikā.
Jaunā gotu stilā celts dievnams ar augstu, slaidu torni Vooremaa skaistajās ainavās. Baznīcā ir plašs, moderns interjers vēsturiskā laikmeta stilā. Par baznīcas būvēšanas gadu tiek uzskatīts 1770. gads, bet rekonstruēta tā tika 1889. gadā. Baznīcas muižā mācītāja un pazīstamā valodnieka Oto Vilhelma Masinga (Otto Wilhelm Masing) piemiņas akmens (1989).
Pindi Sv. Jāņa baznīca ir celta pēc arhitekta J.G.Mīlhausena projekta. Baznīcas iesvētīšana notika 1881.gadā. Taisnstūra veidā celtās baznīcas rietumu daļā ir masīvs tornis, ziemeļaustrumu daļā – sakristeja. Altārglezna ir Reuges baznīcas Rūdolfa fon zur Mīlena altāragleznas „Jēzus uz krusta“ kopija. 1903.gadā tika iesvētītas brāļu Krīsu būvētās ērģeles.Pie baznīcas esošajos kapos ir Brīvības karā kritušā kapteiņa Frīdriha Vrēmaņa (1894-1919) atdusas vieta un piemineklis. Dievkalpojumi notiek svētdienās plkst.10.30.Interesanti zināt: Pindi baznīcā līdz 2004.gadam kalpoja mācītāja Laine Villentala, kura tikusi ordinēta kā pirmā sieviete mācītāja luterāņu baznīcā Igaunijā.
Viduslaiku Rengu SV. Miķeļa baznīca ir veltīta Erceņģelim Miķelim. Baznīca ir pazīstama arī kā Rengu vecākā ēka. Svētnīca ir daudz cietusi vairāku karu laikā, kā arī laika gaitā sākotnējā arhitektūra atjaunošanas laikā ir daļēji mainījusies. Rengu baznīcas tagadējais veidols ir radīts pēdējās rekonstrukcijas gaitā, 1901. gadā.Ievērības cienīga baznīcā ir altārglezna (1901. gads, Drēzdenes šedevrs); ērģeles (V. Müllverstedt 1874) un vitrāžas (1900, Rīgas meistaru darbs).Noderīga informācija:Baznīca piedalās gan "Ceļinieku baznīcu", gan "Baznīcu nakts" programmā.Baznīcu var apmeklēt svētdienās dievkalpojuma laikā vai pēc iepriekšējas vienošanās.