• Vēsture un kultūra
  • Arhitektūra un vēsture
  • Baznīcas

Urvastes baznīca un kapi Uhtjerves ezera krastā

Antsla vald, Võru maakond, 66512

Urvastes Svētā Urbanuse baznīca Veru apriņķī ir viena no vecākajām un unikālākajām lauku baznīcām. Pirmie rakstveida ieraksti ir saglabājušies no 1413. gada, tātad ir pagājuši 600 gadi no pirmajām ziņām par baznīcu. Pašreizējā baznīca no arhitektūras tipa viedokļa ir gotiskā stilā celta bazilika ar trijām jomām, un tā ir iesvētīta tā ir 1889. gada 5. septembrī. No šī perioda nāk arī viss baznīcas interjers. Ērģeles ir būvējuši brāļi Krīsas 1938. gadā. Baznīcas zvani ir saglabājušies no 1832. gada.Uz Urvastes baznīcu un Uhtjerves senleju paveras aizraujošs skats no National Geographic dzeltenā loga, kas ir viena no 21 Dienvidigaunijas vietām, kas ir atklāšanas vērtas.

Mugavused

  • Bezmaksas stāvvieta

Vaata lisaks

  • Baznīcas

Valgas Romas katoļu Svētā gara baznīca

Baznīca ir uzbūvēta no laukakmeņiem un ķieģeļiem un pabeigta 1907. gadā. Baznīcas celtniecībā aktīvi piedalījās lietuviešu un poļu izcelsmes dzelzceļa strādnieki. Baznīca darbojās līdz 1940. gadam, un kopš 1945. gada ēka izmantota par noliktavu, vēlāk - vingrošanas zāli. Baznīcas piebūve uzcelta 1995. gadā, un baznīca ir atjaunota. Noderīgi zināt: *baznīca ir bez torņa, jo Krievijas cariskā valdība nedeva tā celtniecībai atļauju.

  • Baznīcas

Menistes-Ritsiku baznīca

Menistes-Ritsiku (Mõniste-Ritsiku) baznīca ir otrā vecākā Veru apriņķa baznīca (1855). Vecākās baznīcas gods pieder Veru Jekaterinas baznīcai.Baznīca ir iesvētīta Jāņa Kristītāja godam, un katru gadu 24. jūnijā baznīca svin savu vārdadienu.Menistes-Ritsiku draudze tika izveidota 1837. gadā. Baznīca ir koka ēka ir skārda jumtu. Sākotnēji baznīca tika saukta par Menistes baznīcu, jo tā atradās uz Menistes muižnieka zemes. Vēlāk tā tika pārdēvēta par Menistes Ritsiku baznīcu.Baznīcas ķesteriem-mācītājiem bija lieli nopelni vietējo iedzīvotāju izglītošanā. Ritsiku draudzē līdz 1931. gadam darbojās viena draudzes skola un trīs palīgskolas.

  • Baznīcas

EEKBKL Tartu Golgātas baptistu draudzes baznīca

Pēc Otrā pasaules kara Tartu darbojošās baptistu draudzes pievienojās vienīgajam palikušajam baptistu lūgšanu namam: Golgātas draudzei, kuras lūgšanu nams tika atvērts 1931. gadā.2013. gadā draudze pārcēlās no vecā, Karlova rajonā esošā, lūgšanu nama telpām uz 1995. gadā būvēto, moderno baznīcas ēku, kas atrodas pilsētas centra tuvumā. Atklāšanas dievkalpojums jaunajā Veski ielas namā notika 2013. gada 10. novembrī, un tas sakrita ar Golgātas draudzes 112. dzimšanas dienas svinībām.Baznīca ir Igaunijas evaņģēliski-kristīgo un baptistu draudžu savienības locekle. Dievkalpojumi igauņu valodā notiek svētdienās plkst. 11, krievu valodā – plkst. 13.

  • Baznīcas

Igaunijas Evanģēliski Luteriskās draudzes Neo Sv. Laurenta baznīca

Neo ciematā jūs gaida vienīgā lauku baznīca Dienvidigaunijā, kurai ir saglabājušies īsti i viduslaiku mūri un velves (13. gadsimts). Baznīcu grezno koka tornis (1817) un 19. gadsimta pseidogotikas stila interjers. Neo Sv. Laurenta baznīcā atradīsiet Tenisa Grenzšteina altārgleznu "Kristus krustā" (1895), 4 apustuļu koka skulptūras (Jāns Koorts, 1910), divas ērģeles: Walcker (lielas, 1890) un Müllverstedt (mazas, 1903), kā arī ilggadējā draudzes skolotāja un Igaunijas karoga dziesmas vārdu autora Martina Lipa (1854–1923) krūšutēlu.Vasaras mēnešos Neo baznīca piedalās Igaunijas Baznīcu padomes projektā "Ceļinieku baznīcas".Dievkalpojumi notiek katru svētdienu plkst. 11:00.

  • Baznīcas

EVKL Kasepē vecticībnieku lūgšanu nams

Kasepē ciematā, kas atrodas pie Peipusa ezera, ir vērts apskatīt krievu vecticībnieku lūgšanu namu, kas ir nepārtraukti darbojies kopš XVIII gadsimta.Pašreizējais lūgšanu nams ir celts 20. gadsimta sākumā, to 1902. gadā projektēja guberņas arhitekts Vilhelms Šilings (Wilhelm Schilling). Pirms Otrā pasaules kara ikonostasu ikonas atjaunoja Frolova skolas meistari. Lūgšanu namā ir atrodas ikonas pat no 17. gadsimta. Lūgšanu namā svētdienās plkst. 10.00 notiek lūgšanas krievu valodā.

  • Baznīcas

Piemiņas plāksne Somijas Ziemeļu dēliem

Pie Valgas Jāņa baznīcas sienas 1934. gadā tika uzstādīta melnā granīta piemiņas plāksne ar turpat 200 vārdiem Brīvības cīņu Paju kaujā kritušajiem somu brīvprātīgajiem. Virs akmens vairogā attēlota Ziemeļu dēlu pulka zīme - leduslācis. 1940. gadā pēc komunistu pavēles piemiņas plāksne tika sadauzīta ar cērtēm. Paju kaujas 80. gadadienā 1999. gadā piemiņas plāksne tika atjaunota. Noderīgi zināt: * 1934. gadā piemiņas plāksni atklāja valsts vadītājs Konstantīns Petss; * pirmā plāksne tika izgatavota Somijā, otrā - Tartu; * ziedojumus otrās plāksnes izgatavošanai savāca Ilistaro pagasts (Somija) Osi Salo vadībā.