Igaunijas Evanģēliski Luteriskās draudzes Neo Sv. Laurenta baznīca

Tartu Svētā Lūkasa baznīca ir moderna sakrālā ēka (arhitekts Indreks Allmans (Indrek Allmann)), kas atrodas tieši blakus Tomemegi (Toomemägi).Interesanti fakti:- Tartu Svētā Lūkasa baznīca tika noteikta par Tartu 2002. gada labāko jaunbūvi.- Baznīca atrodas uz zemesgabala, kas agrāk piederēja slavenajam ķirurģijas profesoram Zogam fon Manteifelam (Zoege von Manteuffel).

Tartu Doma kalnā esošā katedrāle ir viens no ievērojamākajām un lielākajām viduslaiku būvēm Igaunijā, kā arī viena no retajām divu torņu baznīcām. Katedrāles celtniecība sākās jau 13. gadsimtā, kad Tartu bija nozīmīga bīskapu pilsēta, un būvdarbi un papildinājumi turpinājās līdz 16. gadsimta sākumam. Reformācijas laikā katedrāle palika tukša un laika gaitā pārvērtās drupās. Tomēr tieši šīs spēcīgās sienas un plašie velvju loki līdz pat šodienai ir viens no Vecās Livonijas izcilākajiem ķieģeļu gotikas piemēriem, kas atspoguļo viduslaiku arhitektūras mērogu un meistaru prasmes. Katedrāles ēkā darbojas Tartu Universitātes muzejs, kas iepazīstina ar zinātnes, universitātes izglītības un Tartu akadēmiskā gara veidošanās vēsturi. Ir iespējams apmeklēt katedrāles torņus, no kuriem paveras viens no skaistākajiem skatiem uz Tartu pilsētu un Emajegi upes ieleju. Blakus torņiem atrodas suvenīru veikals "Toomepood", kur var atrast dāvanas, zinātnes tematikas suvenīrus un universitātes simbolikas piemiņas lietas. Vakaros ēkai maģisku atmosfēru piešķir gaismas instalācija.

Kanepi Sv.Jāņa baznīca ir izteikti skaists dievnams, kura arhitekts ir Frīdrihs Sīgels. Baznīcā ir altārglezna "Kristus krustā" (A.Bauers, 1857) un pseidogotiskā stilā veidots altāris, valsts mēroga aizsargājamie pieminekļi ir divi koka svečturi (1810) un 18.gadsimta atzveltnes krēsls no bērza koka. Baznīcas torņa gala ir rīta zvaigzne. Interesanti zināt: Kanepi Sv.Jāņa baznīca tika celta 1804.-1810. gadam vecās koka baznīcas vietā. 1831.gadā baznīcu aizdedzināja zibens. Pašreizējā izskatā baznīca ir kopš 1877. gada.

Pirmais vecticībnieku dibinātais lūgšanu nams atrodas Kukitā – tas ticis iesvētīts 1740. gada 14. septembrī. 1812. gada kara laikā vecticībnieki kazaki ziedoja Kukitas lūgšanu namam lukturi. 1833. gadā Kukitas draudzes sarakstā bija 397 vecticībnieki. Tagadējais lūgšanu nams tika uzbūvēts 1948.gadā Otrā pasaules kara laikā bojāgājušā lūgšanu nama vietā.Vecticībniekiem dievkalpojumi notiek katru svētdienu un visos svētkos – Ziemassvētkos, Augšāmcelšanās svētkos un Triju ķēniņu dienā.

Uz bastiona torņa un cietokšņa mūriem uzceltā un kara laikā sagrautā baznīca tika atjaunota pirms gadiem piecdesmit. Altāris, kancele, lampas un torņa zvans (XIX) atceļojuši uz šejieni no Tartu Universitātes kādreizējās baznīcas.

Pilvas (Põlva) Sv. Jaunavas Marijas baznīca ir viena no vēsturiskā Verumā (Võrumaa) novada vecākajām baznīcām. Baznīcā ir retums - sena altāraglezna "Svētais vakarēdiens" (1650) un kanceles gleznas uz tāfelēm (1647). Altārglezna "Augšāmcelšanās" (Frīdrihs Ludvigs fon Maidels, 1845). No sākotnējās kvadrātveidīgas baznīcas ar trim velvēm, ir saglabājies augsts tornis ar dziļu nišu un rietuma mūris. Interesanti zināt: Saskaņā ar leģendu, baznīcas atslēgas tur baznīcas mūros iemūrēta meitene vārdā Marija. No turienes ir cēlušies arī baznīcas un Pilvas (Põlva) pilsētas vārdi: "põlv" -celis, ceļgals".

Apustuliskā pareizticīgo baznīca ir klasicisma stilā celta trīsdaļīga, garenas formas ēka. Baznīcas rietumu daļā atrodas pulksteņa tornis, austrumu daļu grezno apaļas formas altāra apsīdi, savukārt ēkas centrā izvietota kapela. Klasicisma stilā veidoto eksterjeru grezno karnīzes un rustiski elementi, bet interjera noformējumā uzmanību piesaista 19. gadsimta ikonostass.

Erceņģelim Miķelim veltītā baznīca tika uzcelta 1785. gadā. Baznīca atrodas Repinas uzpludinātā ezera krastā un no tās paveras gleznains skats uz Sillapē (Sillapää) pili un parku. Vēlīnā baroka stilā būvētās baznīcas sienas ir veidotas no apmestiem laukakmeņiem. Baznīcas fasādi grezno tā paša laikmeta skulptūras, kas simbolizē Cerību un Mīlestību.Baznīcas viens no vērtīgākajiem dārgumiem ir divdaļīgais altāra gleznojums "Augšāmcēlušā parādīšanās Magdalas Marijai" un "Jēzus guldīšana kapā", kura autors ir Karls Antropofs (1871).