Vastselīnas baznīca

Jaunā Sātses baznīca tika uzcelta 1801. gadā un tā tika veltīta Svētajai lielmoceklei Paraskevai, kas cēlusies no Grieķijas Ikanioni pilsētas. Vecā baznīca atradās netālu no jaunuzceltā dievnama, un tās vietā šobrīd slejas akmens kolonna.Baznīcā ir apskatāmas pēc vecās koka baznīcas ikonostasa detaļām restaurēti "valdītāja vārti", kuri šobrīd gan netiek izmantoti, taču sniedz priekšstatu par baroka celtniecības mākslu.Baznīcā atrodas no15. gs. saglabājies akmens krusts, kam tiek piedēvēts brīnumains spēks.Par godu Lielmocekles Paraskevas piemiņai Sātsē tiek svinēti divi baznīcas svētki: mirušo piemiņas diena jeb päätnitsapäev (jūlija pēdējā piektdienā) un rämmanipäev (10. novembris).

Veru Katarīnas luterāņu baznīcas izbūvei Krievijas cariene Katarīna II dāvināja 28 000 sudraba rubļu. Baznīcas iesvētīšana notika 1793. gada 24. jūlijā, un tai tika dots Katarīnas vārds. Tiek uzskatīts, ka šo ar baroka iezīmēm piesātinātā agrā klasicisma stilā celto baznīcu, kuru grezno lieli arkveida logi, projektējis Rīgas arhitekts Kristofers Haberlands. 1879. gada kapitālā remonta laikā baznīca tika pie jauna kupola, un tornī tika uzstādīts zvans. Baznīcā atrodas arī brāļu Krīsu 1913. gadā būvētās ērģeles. Katarīnas baznīcu iespējams apmeklēt svētdienās, dievkalpojuma laikā.

Tartu Svētā Lūkasa baznīca ir moderna sakrālā ēka (arhitekts Indreks Allmans (Indrek Allmann)), kas atrodas tieši blakus Tomemegi (Toomemägi).Interesanti fakti:- Tartu Svētā Lūkasa baznīca tika noteikta par Tartu 2002. gada labāko jaunbūvi.- Baznīca atrodas uz zemesgabala, kas agrāk piederēja slavenajam ķirurģijas profesoram Zogam fon Manteifelam (Zoege von Manteuffel).

Veru Jekaterinas baznīcas celtniecība tika uzsākta 1793. gadā, ķeizarienes Katarīnas II valdīšanas laikā. Tiek uzskatīts, ka to projektējis Livonijas guberņas arhitekts M.Šons, bet celtniecību vadījis vietējais iedzīvotājs Johans Karls Otto. Ap baznīcu tika uzbūvēts pieklājīgs žogs. Baznīcai ir taisnstūra pamatu forma, spēcīgs zvanu tornis un augstu izvietots kupolveida jumta tornis, kā arī izteiksmīgi loka formas logi ar dekoratīvām nišām. Klasicisma stilā celtā baznīca tika pabeigta 1804. gadā un tika veltīta lielmoceklesJekaterinas piemiņai. 2008. gadā tika veikta baznīcas dārza atjaunošana. Tajā ir izveidota mākslinieces Marjes Ernitsas brīvdabas izstāde, kas veltīta svēto rakstu tēmai.

Peltsamā (Põltsamaa) pils gadsimtiem ilgi ir bijusi svarīga vieta, kas nes sevī cienījamu vēsturi – dibināta 1272. gadā upes krastā, bijusi Livonijas karaļa Magnusa rezidence un vēlāk lepna rokoko pils. Kari un ugunsgrēki atstāja pili drupās, bet tagad tā atkal ir atdzīvojusies un gaida tevi ciemos! Šodien pils piedāvā apmeklētājiem daudz aizraujoša. Vispirms ir vērts uzkāpt 7 stāvu pils torņa skatu platformā, no kuras paveras apburošs skats uz pilsētu jebkurā gadalaikā. Torni vainago atjaunotais vēsturiskais kupols, kas ir unikāls visā Igaunijā. Kompleksā esošā baznīca ir uzcelta tieši pils nocietinājuma mūros un tornī, un vasarā ir atvērta katru dienu. Konventa un vārtu ēkā atrodas mūsdienīga ekspozīcija, kas stāsta par pils un Peltsamā (Põltsamaa) pilsētas krāsaino vēsturi. Pils pagalmā gaida amatniecības darbnīcas, kur var vērot meistaru darbu vai arī pats iegādāties kaut ko interesantu. Ēdienu piedāvā restorāns "Oberpahlen", kur savijas vēsture un garšas. Atklāj Peltsamā (Põltsamaa) pili – vietu, kur vēsture atdzīvojas!

Menistes-Ritsiku (Mõniste-Ritsiku) baznīca ir otrā vecākā Veru apriņķa baznīca (1855). Vecākās baznīcas gods pieder Veru Jekaterinas baznīcai.Baznīca ir iesvētīta Jāņa Kristītāja godam, un katru gadu 24. jūnijā baznīca svin savu vārdadienu.Menistes-Ritsiku draudze tika izveidota 1837. gadā. Baznīca ir koka ēka ir skārda jumtu. Sākotnēji baznīca tika saukta par Menistes baznīcu, jo tā atradās uz Menistes muižnieka zemes. Vēlāk tā tika pārdēvēta par Menistes Ritsiku baznīcu.Baznīcas ķesteriem-mācītājiem bija lieli nopelni vietējo iedzīvotāju izglītošanā. Ritsiku draudzē līdz 1931. gadam darbojās viena draudzes skola un trīs palīgskolas.

Esat gaidīti apbrīnot gotisku, no sarkaniem ķiegeliem būvētu baznīcu (arhitekts Vilhelms Šillings). Vissvētākās Jaunavas Marijas Bezvainīgas Ieņemšanas baznīca ir Tartu vienīgā Romas katoļu baznīca. Stūrakmens tika ielikts 1862. gadā un baznīcu iesvētīja 1899.gadā. Baznīcas telpā ar augstām velvēm var redzēt Ersnta Frīdriha fon Lipharta altārgleznu "Jaunava Marija ar Jēzus bērnu" (1905.), un lielu liepas koka krucifiksu (1935.).Interesanti zināt:1894. gadā, kad priesteris Frīdrihs Zhiskars sāka vākt ziedojumus baznīcas būvēšanai, pat ķeizars Nikolajs II ziedoja baznīcas celtniecībai 3000 rubļus.

Viduslaiku gotiskā lauku baznīca atrodas uz senā Piritas - Vastselīnas svētceļojumu ceļa. Svētnīcas baltās sienas rotā šauri un augsti apaļi arkveida logi, kā arī skaisti reljefa motīvi uz rietumu fasādes.Puhjas baznīcā esošās ērģeles ir retums visā Eiropā. Tādas ērģeles joprojām ir saglabājušās vēl 10. Tie, kas vēlas, var arī doties apskatīt baznīcas torni vai apmeklēt Puhjas pastorāta baznīcas muzeju.Noderīga informācija:Baznīca piedalās programmās "Ceļinieku baznīcas" un "Baznīcu nakts".Dievkalpojums notiek katru svētdienu pulksten 11.00. Baznīca tiek atvērta arī pēc iepriekšējas vienošanās.